Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne arī otrās instances tiesu nespēja pārliecināt par sava redzējuma atbilstību likuma normām un piedzīt no “nra.lv” izdevēja naudas kompensāciju. Tā kā celtā prasība ir noraidīta, kā norāda tiesa, no profesores par labu valstij tagad piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Profesore 2024. gada 15. janvārī Rīgas pilsētas tiesā cēla prasību pret SIA “Mediju nams” un SIA “Cocoon” par nepatiesu un godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskas kompensācijas piedziņu. Tiesai viņa lūdza uzlikt SIA “Mediju nams” pienākumu atsaukt 2023. gada 21. novembrī portālā “neatkariga.nra.lv” publicēto rakstu “Aizdomas par sabiedrisko mediju ombuda Andas Rožukalnes likuma pārkāpumiem”, dzēšot rakstu; uzlikt SIA “Cocoon” pienākumu atsaukt 2023. gada 23. novembrī portālā “puaro.lv” publicēto rakstu “Aizdomas par sabiedrisko mediju ombuda Andas Rožukalnes likuma pārkāpumiem”, dzēšot rakstu; uzlikt SIA “Mediju nams” un SIA “Cocoon” pienākumu publicēt atvainošanos prasītājai un piedzīt no SIA “Mediju nams” prasītājas labā morālā kaitējuma kompensāciju 4000 eiro, kā arī no atbildētājiem tiesāšanās izdevumus.
Tiesu pirmajā instancē Rīgas pilsētas tiesā profesore zaudēja, nelikās mierā un spriedumu pārsūdzēja. Tiesvedības gaitā A. Rožukalne neizrādīja jaušamu gatavību nedz izlīgumam, nedz arī mediācijas procesam. Prasības būtība - A. Rožukalnei nebija pa prātam “nra.lv” kritiskā publikācija par viņas darbības aspektiem sabiedriskā mediju ombuda amatā.
“nra.lv” viedoklis ir godprātīgs un tiesisks
Rīgas apgabaltiesas civillietu tiesas kolēģija, “noklausījusies prasītājas pārstāvja paskaidrojumus, izvērtējusi apelācijas sūdzības argumentus, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus, uzskata, ka prasītājas Andas Rožukalnes apelācijas sūdzība nav pamatota, bet celtā prasība ir noraidāma”, teikts otrās instances spriedumā.
Apelācijas instance, “pārbaudījusi un novērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumu, atzīst, ka Rīgas pilsētas tiesas 2025. gada 10. janvāra spriedumā sniegtā motivācija ir izvērsta, pareiza un pilnībā pietiekama, līdz ar ko Civillietu tiesas kolēģija saskaņā ar Civilprocesa likuma 432. panta piektās daļas noteikumiem pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumam...”
Papildus tiesas kolēģija spriedumā min vairākus argumentus, kādēļ profesores prasība ir noraidāma. Spriedumā cita starpā tiek norādīts: “Publikācijā tās autors skaidrojis mediju ombuda amata nozīmi un veicamās funkcijas, pēc kā devis vērtējumu prasītājas darbībai šajā amatā.
Publikācijā ietvertajam teikumam “Reālais mediju ombuds Anda Rožukalne tā vietā, lai sargātu sabiedrības intereses vai veidotu dialogu, strādā par “sargsuņa sargsuni”, aizsedzot ar savu ķermeni sabiedriskos medijus no sabiedrības un valsts amatpersonu tīkojumiem analizēt vai kritizēt sabiedrisko mediju darbu.” seko teikums “Ja sabiedriskos medijus atļaujas kritizēt kāds Saeimas vai pašvaldības politiķis, tas automātiski nozīmē “brutālu politisku iejaukšanos mediju darbā”, vārda brīvības un redakcionālās neatkarības apdraudējumu.” Nākamajā publikācijas rindkopā norādīts uz publikācijas autora novērojumiem par opozīcijas politiķu un viņu viedokļa mazāku atspoguļojumu sabiedriskajos medijos, izdarot secinājumu par “[..] melno sarakstu ar personām un tēmām, kuras nav jāatspoguļo”. Tādējādi ar iepriekš norādītajiem teikumiem publikācijas autors ir paudis secinājumu par viņa novērojumiem, izsakot tam novērtējumu, kas atzīstams par publikācijas autora viedokli. Līdz ar to arī publikācijas teikums “Citiem vārdiem sakot, sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi dara ko grib un kā grib, kā vien pašiem patīk, un nu viņus vēl papildus no jebkuras kritikas sargā Anda Rožukalne” ir publikācijas autora viedoklis, kas izteikts apgalvojuma formā. Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pārsūdzētā sprieduma secinājumam, ka rakstā minētie apgalvojumi liecina, ka prasītāja ir veikusi ombuda pienākumus, bet publikācijas autoram ir iebildumi par to, kā šie pienākumi ir veikti, par ko viņš izteicis kritiku. Tāpat par pamatotu Civillietu tiesas kolēģija atzīst pirmās instances tiesas secinājumu, ka minētie izteikumi nerada pamatu uzskatam, ka prasītājas rīcība ombuda amatā nebūtu bijusi likumīga. Kā ziņu prasītāja novērtējusi publikācijā ietverto informāciju par viņas nodarbošanos papildus ombuda amatam. Publikācijas autors pieļāvuma formā prasītājas pozīciju, ko publikācijas autors novērtējis kā neaktīvu, saistījis ar viņas aizņemtību ar citiem darbiem. Publikācijā izmantotais formulējums “Taču varētu būt tā [..]” apstiprina, ka šis secinājums izteikts pieļāvuma formā. Publikācijā norādīts “Taču izskatās, ka strādāšana par mediju ombudu Andai Rožukalnei ir nevis pamatdarbs, kā to pieprasa likums, bet tikai tāda “piehaltūrēšana” [..]”. Formulējums “taču izskatās” liecina, ka publikācijas autors izsaka viedokli, ko viņš formulējis kā secinājumu, bet tas nepadara šo secinājumu par ziņu. Publikācijā tās autors norādījis uz publiski pieejamu informāciju par prasītājas darbību kā docentei, “MEDIADELCOM” pētniecības projektā, konferences organizēšanā. Tāpat publikācijā norādīts uz SEPLP likuma noteikumiem, kas nosaka, ka ombuda darbs ir viņa pamatdarbs. Lietā nav strīda, ka laikā, kad prasītāja pildīja ombuda amata pienākumus, viņai bija arī papildu nodarbošanās, tajā skaitā pasniedzējas darbs Rīgas Stradiņa universitātē. Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā izteikumā “Acīmredzami, ka, kļūstot par mediju ombudu, Anda Rožukalne nav atteikusies no sava pamatdarba kā docētāja, bet vienkārši pieķērusi vēl klāt arī ombuda pienākumus, kas ir tīšs un viennozīmīgs likuma pārkāpums” ir publikācijas autora viedoklis, kas izteikts apgalvojuma formā un vērtējams kā publikācijas autora secinājums. Arī informācija, kas bijusi par pamatu šāda secinājuma izdarīšanai, norādīta publikācijā - informācija par Andas Rožukalnes veiktajiem darbiem, kas nav tieši ombuda amata pienākumi. Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā nav izšķirošas nozīmes, ka publikācijas autora secinājums par prasītājas pamatdarbu kā docētāju ir kļūdains, jo šāda viedokļa, kaut arī kļūdaina, formulēšanai publikācijas autoram ir bijis arī pietiekams faktiskais pamatojums, jo, kā norādīts iepriekš, prasītāja arī ir turpinājusi darbu Rīgas Stradiņa universitātē.
Pārsūdzētajā spriedumā pamatoti norādīts, ka par iespējamu likuma prasību neievērošanu publikācijas autors runājis pieļāvuma formā. To apstiprina publikācijas pēdējā rindkopā norādītais - “[..] kā tas ļoti izskatās no augstākminētās publiski pieejamās informācijas”, teikts spriedumā.
Ombudam klājas kritiku uztvert konstruktīvi
Civillietu tiesas kolēģija uzsvērusi, ka pievienojas pārsūdzētā sprieduma atziņām, ka augstāks iecietības slieksnis pret mediju kritiku ir personām, kas darbojas sabiedrībai nozīmīgā jomā: “Ņemot vērā ombudam noteiktās funkcijas, nav šaubu par viņa darbības nozīmīgumu sabiedrībā, gan jo īpaši plašsaziņas līdzekļu nozarē. Ombudam ir paredzēta būtiska loma sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu izcilības un atbildības sabiedrības priekšā nodrošināšanā, tas kalpo vārda brīvības, augstāko žurnālistikas profesionālo standartu un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu atbildīguma un caurskatāmības nodrošināšanai sabiedrības priekšā .. Publikācijā tās autors ir paudis kritisku vērtējumu par prasītājas darbību, kas saistīts ar mediju neatkarības nodrošināšanu, kā arī noteiktu tēmu un opozīcijas politiķu atspoguļošanu sabiedriskajos medijos. Tāpat būtisks elements efektīvai funkciju izpildei ir ombuda amata pienākumu pildīšana kā pamatdarbs. Šī prasība pat nostiprināta likumā. Tāpēc sabiedrībai svarīgs ir jautājums par ombuda papildu nodarbošanos esību, kas teorētiski var kavēt ombuda pamatpienākumu veikšanu.
Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka publikācijas autora pievēršanās šo jautājumu apspriešanai un izvērtēšanai ir vērtējama kā atbilstoša preses un žurnālistikas uzdevumam - sabiedrību interesējošu jautājumu aktualizēšanai.”
Tiesa spriedumā arī atgādina ka “ar kritiku, arī asā formā izteiktu, valsts amatpersonai ir jārēķinās, ja tā saistīta ar šīs personas sabiedrisko vai profesionālo, nevis personisko darbību. Lai arī ombuda amatam nav noteikts valsts amatpersonas statuss, tomēr tas veic viņam valsts uzticētu pienākumu pildīšanu, kas attaisno paaugstinātu uzmanību viņa darbībai un pieļauj uz to attiecināt augstākas pieļaujamās kritikas robežas. Apstāklis, ka kādas personas darbība tiek kritizēta, izsakot par to negatīvu viedokli, nenozīmē, ka tiek grauta tās reputācija. Vārda brīvība sevī ietver arī tiesības paust kritisku viedokli un vērtējumu. Ņemot vērā ombuda amata augsto nozīmīgumu, Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pārsūdzētā sprieduma secinājumam, ka ar publikācijā pausto viedokli nav pārkāptas ombuda kritikas robežas. Publikācijā izteiktais viedoklis Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā nav klaji aizskarošs. .. Izskatāmajā lietā prasītāja kritizēta par ombuda pienākumu veikšanu kopumā un viņas darba organizāciju, savienojot vairākus amatus. Atšķirībā no tiesnešiem, kam ir ierobežotas iespējas atbildēt uz pret viņiem vērsto kritiku attiecībā par konkrētas lietas izspriešanu, ombudam šādu ierobežojumu nav.”
Pirmās instances tiesa spriedusi taisnīgi
Apkopojot iepriekš minētos un citus argumentus, tiesas kolēģija “atzīst, ka pirmās instances tiesa pareizi konstatējusi un novērtējusi lietas apstākļus, kā arī piemērojusi pareizās tiesību normas un judikatūras atziņas, pamatoti taisot spriedumu par celtās prasības noraidīšanu. Savukārt par Rīgas pilsētas tiesas 2025. gada 10. janvāra spriedumu iesniegtā apelācijas sūdzība nav pamatota”.
A. Rožukalnes intereses abu instanču tiesvedībās pārstāvēja ietekmīgais “Sorainen” advokātu birojs.
Profesore Apgabaltiesas Civillietu kolēģijas spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā un iemaksājot drošības naudu 300 eiro.
