Igaunijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācija (EVEA) ir iesniegusi Efektivitātes un ekonomiskās izaugsmes padomei priekšlikumu izskatīt iespēju atcelt valstī obligāti noteikto minimālo algu. Priekšlikums tiks izskatīts padomes sēdē jūlijā, vēsta “Postimees”.
Valsts akciju sabiedrības "Latvijas pasts" valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis TV24 apgalvoja, ka labākais mehānisms ir cenas pārskatīt katru gadu, un tas ne vienmēr nozīmē cenu kāpumu, jo uz atsevišķām valstīm cenas krīt. Tajā pašā laikā viņš sacīja, ka nākamgad pasta pakalpojumu cenas atkal augs un šobrīd notiek tarifu pārskatīšana.
Ģeopolitikas, sankciju un citu iemeslu dēļ VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) dramatiski sarūk ienākumu apjoms. To pēdējos gadus dotē valsts. Vai iespējams atgūt uzņēmuma ziedu laikus, kā strādāt pašreizējos apstākļos un kādi ir turpmākie LDz attīstības plāni – par to “nra.lv” saruna ar LDz valdes locekli Rinaldu Pļavnieku.
Konsolidētajā kopbudžetā nodokļos šī gada pirmajos piecos mēnešos iekasēti 5,6 miljardi eiro. Tas ir par 5,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, taču par 1,4% atpaliek no plānotā, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa ieraksts sociālajā tīmekļa vietnē X.
Latviešu patriotisms iekļaujas 20% cenu starpībā, TV24 apgalvoja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš akcentēja mūsu pārspīlēto attieksmi pret pārtikas produktiem un konstatēja, ka Latvijā viss nemaz nav tik slikti – Latvijas izcelsmes gaļa veikalos pārsniedz 90%, un līdzīgi labi procenti ir arī citiem produktiem.
Latviju no Ukrainas sasniegusi prieka vēsts – atcelti vairāk nekā trīs mēnešus spēkā bijušie ierobežojumi, kas aizliedza citās valstīs reģistrētiem kravas vagoniem kursēt pa Ukrainas teritoriju. Aizliegums attiecās arī uz AS “Latvijas dzelzceļš” vagoniem, kuriem bija jācieš dīkstāve un zaudējumi.
Saeimas deputāts (ZZS) un bijušais satiksmes ministrs Uldis Uldis Augulis uzskata, ka Latvijas ārlietu ministrei Baibai Bražei un satiksmes ministram Atim Švinkam jārisina jautājums par Ukrainā iesaldētajiem a/s “Latvijas dzelzceļš” un tās meitaskompāniju vagoniem.
"Latvijas dzelzceļš" vairs nevar pastāvēt tādā formā kā agrāk un gūt ienākumus un šobrīd tas ir vēl viens rekstrukturizējams uzņēmums, uzskata Saeimas deputāts un bijušais zemkopības ministrs Didzis Šmits.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vakar uzklausīja un atbalstīja tādu bāzes pensiju ieviešanas shēmu, kādu labklājības ministrs Reinis Uzulnieks pieteica ar vārdiem “ieliksim kāju durvīs".
Par valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vienīgo reālo aktīvu kļūst tā cieņpilnais nosaukums izmantošanai tam, lai aizsegtu eiro miljardu ierakšanu zemē “Rail Baltica” trasē.
Eiropas Savienība atjaunojusi pirms trim gadiem atceltos ievedmuitas tarifus virknei Ukrainas lauksaimniecības un pārtikas produktu. Vai mūsu zemkopjiem un pārtikas ražotājiem tas nozīmē atelpu? Vai šajos kara gados esam kļuvuši pietiekami konkurētspējīgi un lēto produktu ienākšana tirgū vairs nespēj ietekmēt mūsu kvalitatīvo ražojumu noietu?
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure un Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš stāsta par to, kad un cik lielā mērā pārtikas cenas varētu ietekmēt 27. maijā parakstītais pārtikas izejvielu un pārtikas produktu ražotāju un tirgotāju parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu.
Kāda pētnieku ieskatā ir investīciju vide Latvijā; kādu lomu investīciju piesaistē spēlē ģeopolitika; kā klājas ar investīciju piesaisti mūsu kaimiņvalstīm Igaunijai un Lietuvai?
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks stāstīja, kā Latvijas ekonomika augšot pa dažiem procentiem vai procenta desmitdaļām, bet nesolīja šo procentu pārvēršanos naudā, par kuru pirkt ieročus, būvēt “Rai Baltica”, glābt “airBaltic”, indeksēt uz bērnu radīšanu vērstos pabalstus un veikt vēl nepārskatāmu daudzumu citu ieguldījumu.
Ar ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijai agrāk nav lāgā vedies, bet ir cerīgi ziediņi – pērn izdevies piesaistīt visnotaļ daudz jaunu investoru. Kas investoriem patīk un kas nepatīk? Izrādās, ka viņiem bail no iekšpolitiskās nestabilitātes mūsu valstī – tā viņus satrauc vairāk nekā nodokļi, darbaspēka pieejamība vai pat ģeopolitiskie riski.
Svarīgi ir uzsvērt ražošanas investīciju nozīmi savstarpējo investīciju apjomā, jo tas stiprina ekonomisko sadarbību un rada jaunas darba vietas, “nra.lv” norāda Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo
Ideja Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likumā iekļaut skolēnu mācību uzņēmumus (SMU) ir nākusi, protams, no “progresīvo” frakcijas – tā atzina Saeimas deputāts Andris Šuvajevs (Pro). Tas nozīmē, ka skolēnu mācību uzņēmumiem, ja to ieņēmumi sasniegs 3000 eiro, būs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem un jāsāk maksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN).
Saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas dienesta "Eurostat" galīgajiem datiem, 2025. gada aprīlī gada inflācija Igaunijā bija 4,4%, kas ir otrā augstākā starp Eiropas Savienības (ES) valstīm un pirmā starp eirozonas valstīm, ziņo Igaunijas Nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "err.ee".
Ekonomikas ministrs un pārtikas tirgotāji parakstījuši memorandu par pārtikas cenu samazināšanu. Tirgotāji ir apņēmušies cenas samazināt paši, lai pār viņu galvām nenāktu negodīgas konkurences apkarošanas likuma bardzība.
Šogad Livonijas balvas uzņēmumiem “Ausma Media” (bērnu raidījuma "Tutas lietas" producentu grupa, Latvija) un “Bolt Technology” (Igaunija) pasniedza Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis un Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo Igaunijas vēstniecībā, kur šim pasākumam tika pieskaņota arī lentītes griešana - Igaunijas Biznesa centra Rīgā oficiālā atklāšana.
Latvijas bankas joprojām mēdz kritizēt par vāju kreditēšanas aktivitāti un nevēlēšanos izsniegt jaunus kredītus. Kā 2024. gada rudenī “nra.lv” pastāstīja Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis, banku kredītportfelis pēdējo 10 gadu laikā ir praktiski nemainīgs, sasniedzot aptuveni 14 miljardus eiro. Lai piespiestu bankas aktīvāk izsniegt aizdevumus, šobrīd tiek ieviesta vesela virkne jauninājumu likumdošanā.
