2025. gada pirmajā ceturksnī Tallinas osta guvusi neto peļņu 6,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 31% vairāk nekā uzņēmuma rādītājs tajā pašā ceturksnī pagājušajā gadā, ziņo Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR savā interneta portālā “err.ee”.
Šā gada sākumā satiksmes ministrs Kaspars Briškens padzina "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku un padomes locekļus Kasparu Ozoliņu un Andri Liepiņu. Pēc tam premjere Evika Siliņa padzina pašu Kasparu Briškenu. Pēc tam jaunais satiksmes ministrs Atis Švinka padzina “airBaltic” valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu. Oficiāli gan tika lietoti citi darbības vārdi – “vienojās par pilnvarojuma līguma izbeigšanu”, “nolēma nomainīt”, “atstādināja no amata”, bet būtība no tā nemainās – tie, kam politiskās varas hierarhijā amats augstāks, atbrīvojās no balasta, kas bija kļuvis sabiedrībā pagalam nepopulārs – “airBaltic” padome, Briškens un Gauss tika izsviesti kā smilšu maišeļi no gaisa balona kastes, lai pārējie pasažieri varētu atkal celties gaisā un turpināt lidot tālāk.
Kravu zudums Latvijas ostās atbrīvo ostu zemi privatizācijai un saglabā labi atalgotus amatus ostu pārvaldē, par kuras kārtējo pārtaisīšanu valdībā pārstāvētās partijas nav spējušas vienoties.
Saeimas deputāts Raimonds Čudars (JV) atklāj, ka šobrīd Budžeta un finanšu komisijā tiek diskutēts par iespējamiem grozījumiem akcīzes likumā, kas paredzētu lielāku pieejamās degvielas apjomu zemniekiem.
Kas pie mums notiek ar darbaspēku? Andris Bite skaidro šo jautājumu. Viņš ir Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma “Karavella” valdes loceklis. Darbaspēks iet mazumā, un tam ir vairāki iemesli. Situācija nav vienkārša. “Haotiski mētāsimies šajā situācijā? Varbūt tomēr meklēsim loģisku izeju?” – jautā Bite.
Pasaules Banka (PB), Starptautiskais valūtas fonds (SVF) un starptautiskās reitingu aģentūras samazinājuši globālās izaugsmes prognozes. Arī Latvija ir to valstu skaitā, kurai iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šajā gadā nesolās būt spožs. Patiesībā pašlaik ir tāds brīdis, ka varam paļauties tikai uz Toma Briča laika ziņām nākamajām trim dienām, bet par ekonomiku neko nevar paredzēt – to ietekmē pārāk daudz faktoru.
Latvijas ekonomikā notiek kaut kas ļoti draudošs, ja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšana pieaugusi tikai par 1,3% apstākļos, kad cenas pieaugušas ja ne par visiem 20%, tad noteikti ar divciparu skaitli izsakāmā tempā.
Aizdevumu procentu maksājumu samazināšanās veicina Igaunijas ekonomikas izaugsmi, bet banku peļņa iegājusi lejupslīdes fāzē, Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR ("err.ee") paziņojis "Coop Pank" izpilddirektors Marguss Rinks.
Pensiju fondi apņēmušies statistiski vidējam cilvēkam, kurš pensijā devies 2024. gadā, atdot viņa paša iemaksātos 5 826 eiro un viņa iemaksu augļus 749 eiro vērtībā.
Aizritējis Latvijā spēkā esošā banku virspeļņas nodokļa jeb “solidaritātes iemaksas” pirmais ceturksnis. Ar šo jauno nodokli paredzēts stimulēt kreditēšanu – nodokļa summa samazinās atkarībā no banku kreditēšanas aktivitātes. Tomēr bankas joprojām ir pesimistiskas. “nra.lv” aptaujāja vairākus nozares lielākos spēlētājus. Viņi skaidroja, kāpēc netic, ka jaunais likums darbosies tā, kā tas bija iecerēts.
Tiešās ārvalstu investīcijas ir brīnišķīga nauda – līdzīgi kā ieņēmumi no eksporta, tā ir nauda no ārpuses, tā visādos veidos veicina ekonomikas attīstību, augsmi un plauksmi. Bēda tikai, ka ārvalstu investīciju Latvijā ir pārāk maz – mazāk nekā Igaunijai un Lietuvai. Kāpēc tā? Ir daudz versiju, reālu iemeslu un arī mītu, kas neiztur kritiku.
Donalds Tramps 2. aprīlī paziņoja, ka 183 valstīm noteiks 10% minimālo tarifu likmi ASV importētajām precēm. Piemērojot likmes diferencēti, Ķīnas preču importam tie būs 34%.
Azartspēļu nozares ieņēmumi kopumā pagājušajā gadā pieauguši līdz 299,4 miljoniem eiro uz interaktīvo azartspēļu rēķina, kamēr azartspēļu automātu ieņēmumi pazūd kopā ar šiem automātiem.
“Eurostat” ir publicējis jaunākos datus par Eiropas Savienības valstu iekšzemes kopproduktu pēc pirktspējas paritātes. Šie dati ļauj spriest par valsti – par to, kāda tajā ir turība vai nabadzība.
Ekonomisti ir vienisprātis, ka tirdzniecības kara saasināšanās draud destabilizēt pasaules ekonomiku un stiprināt inflāciju, kas kļūs par izaicinājumu visiem pasaules tirgus dalībniekiem. Tomēr Donalda Trampa iniciatīvas visvairāk var ietekmēt pašas ASV, kā arī Krieviju.
Elektrības biržas cenas Latvijai šī gada pirmajos mēnešos ir kopumā kāpušas un aizvakar sasniedza rekordu 309,00 eiro par megavatstundu (MWh). Jautājums, kāpēc tā notiek un kā tas ietekmēs elektrības cenas gala lietotājiem?
Cik patiesas ir runas par to, ka tagad Lietuvā cenas pārtikai kļuvušas augstākas un lietuvieši brauc pie mums iepirkties, bet viszemākās cenas tagad esot Igaunijā? Veicām pētījumu – izanalizējām visās trijās valstīs strādājošo veikalu tīklu informāciju, kura bija publiski pieejama un atbilstošam pārtikas sortimentam salīdzināma. Cenu uzraugiem ir par ko padomāt.
Vai uzņēmēju vērtējums par biznesa vidi Latvijā sāk mainīties pozitīvā virzienā; kā Latvijā šobrīd jūtas uzņēmēji? Kādas ir viņu galvenās sāpes, un vai valdības centieni situāciju uzlabot nes arī taustāmus augļus – atbildes uz šiem jautājumiem meklēja konferences "Uzņēmējdarbības attīstības radars 2025" dalībnieki. Valstsvīri, pētnieki un mācībspēki nonāca pie uzņēmējdarbībai vērā ņemamiem atgādinājumiem un atzinumiem.
“Eurostat” dati rāda, ka pievienotā vērtība uz vienu strādājošo Latvijā ir 44,7, kamēr Lietuvā šis skaitlis ir 51,9, Igaunijā tas ir 57,2. Eiropas Savienībā (ES) vidēji no 27 valstīm tas ir 81,8. Vācijā tas ir 93,4.
Eiropas Centrālās bankas statistikas dati rāda, ka uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms procentos pret iekšzemes kopproduktu Latvijā ir zems. 2011. gadā tas bija 50% no IKP, bet pēc tam katru gadu ir aizvien samazinājies, līdz beidzot pašlaik tas ir 14% no IKP.
Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa pērnā gada pieteikums valsts aparātam strādāt ar mērķi dubultot iekšzemes kopproduktu (IKP) 10 gados tagad precizēts kā uzdevums attīstīt militāro rūpniecību kā pašu galveno Latvijā.