Lietuva pirms 10 gadiem pievienojās eirozonai, taču kaimiņvalsts Polija joprojām uzskata, ka nacionālā nauda zlots ļauj noturēt un vairot tautas labklājību un nodrošināt tautsaimniecības izaugsmi. Pētot Lietuvas eiro ieviešanas pieredzi, poļi ar bažām secina, ka pēc eiro ieviešanas Lietuvā strauji kāpušas cenas precēm un pakalpojumiem. Polijas medijs "wnp.pl", apkopojot ekspertu atzinumus, secinājis, ka Polijai prātīgāk turpināt atturēties no pievienošanās eirozonai.
Gluži kā speciāli saskaņoti 2024. gada rezultāti izskatās patēriņa cenu pieaugums jeb inflācija Latvijā par 3,3% un Eiropas Centrālās bankas bilancē uzrādītais eiro daudzuma pieaugums par 3,6%.
2012. gada 3. februārī britu raidsabiedrības ziņu vietnē www.bbc.com parādījās vēsts “Sabrūk Ungārijas aviokompānija “Malev””. Būtiski atzīmēt, ka no 2009. līdz 2011. gada vidum šo lidsabiedrību vadīja pašreizējais “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.
Kopš kara sākuma ukraiņi Latvijā atvēruši vairāk nekā 100 jaunu uzņēmumu. Kā noskaidroja “nra.lv”, 2022. gadā un 2023. gada pirmajā pusē Latvijā ar Ukrainas pilsoņu līdzdalību atvērti 50 jaunu uzņēmumu. Līdz 2024. gada oktobrim šādu uzņēmumu skaits sasniedza 100. Šos datus “nra.lv” sniedza Ukrainas vēstniecība Latvijā. Uzņēmumi darbojas IT, transporta, nekustamā īpašuma, būvniecības un audiovizuālo pakalpojumu jomās.
“Latvijas Pasts” (LP) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pasta tarifu celšanu par 40% izskaidro visvairāk ar to, ka pasts no sūtījumu piegādes uzņēmuma pārtapis par valsts iestādi dažādu likumu prasību izpildīšanai.
Jaunais, 2025. gads iesākās bez lēnas iešūpošanās. Uzreiz, jau pirmajā darbadienā, skaļš skandāls. Rīts sākās ar gluži vai sensacionālu ziņu: aviokompānija “airBaltic” 2025. gada vasaras sezonā atcels 4670 lidojumus saistībā ar neplānoti ilgāku dzinēju apkopi. Lidsabiedrība esot spiesta pārtraukt lidojumus 19 maršrutos, kā arī samazināt reisu biežumu 21 maršrutā.
Konkurences padomes nostāju pret sviesta un daudzu citu preču superdārdzību Latvijā pauž ieteikums “pārorientēties uz alternatīviem produktiem ar zemāku cenu".
Ukraina uzvar ekonomiskajā karā ar Krieviju, raksta pasaules vadošais ekonomikas izdevums, britu žurnāls "The Economist". Pēc žurnāla teiktā, Ukrainas ekonomika joprojām ir par ceturtdaļu mazāka nekā pirms pilna mēroga kara, bet pirmo reizi kopš Krievijas iebrukuma sākuma tā galvenajos rādītājos izskatās veselīgāka par Krievijas ekonomiku, tā žurnālā pausto viedokli prezentē “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” portāls "currenttime.tv".
Aizvadītais 2024. gads atstājis mantojumā samazināšanas virzienā koriģētu iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāju rindu - mēģinājumu izlaist gaisu no balona, pirms tas pārsprādzis ar lielu blīkšķi.
Eiropas Savienībā veikalos visbiežāk izmantotais maksāšanas veids ir skaidrā naudā, lai gan tās izmantošana šogad turpināja samazināties, lasāms Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapas publikācijā.
Interneta tiešsaistes sociālajā tīklā “Facebook” lielas diskusijas izraisījis publicētais grafiks, kas attēlo iekšzemes kopproduktu (IKP) jeb valsts tautsaimniecībā saražoto galaproduktu naudas izteiksmē uz vienu cilvēku dažādās Latvijas valstspilsētās.
Gadu mijas priekšvakarā valsts uzņēmums “Latvijas Pasts” (LP) pieteicis savu tarifu celšanu par 39% atbilstoši uzņēmuma darbības izdevumu pieaugumam divu gadu laikā, kuriem Centrālā statistikas pārvalde (CSP) noteikusi 3,14% lielu kopējo inflāciju.
Vēja un saules parkus var ieraudzīt ar neapbruņotu aci. Iebraucot Igaunijā, mazliet pa kreisi aiz Valgas ir milzīgi saules paneļu parki. Rodas iespaids, ka lauksaimnieki vairs neaudzē neko, bet visu zemi lieto saules paneļiem.
Eiropas Centrālā banka (ECB) šogad atgriezusies pie vecās, labās prakses atstutēt pavisam sašķiebušos eirozonas un visas Eiropas Savienības ekonomiku ar svaigi nodrukātu eiro saiņiem.
Eiropas Savienība (ES) ir piedzīvojusi visstraujāko gāzes rezervju kritumu divu gadu laikā, brīdina eksperti. Skaidrojums tam, kādēļ tā, ir nevis aukstums, bet galvenokārt ilgie vēja un mākoņainā laika periodi. Laikapstākļu ietekme uz krājumu rezervēm ir redzama, taču, par spīti krājumu kritumam, gāzes cenas saglabājas pieņemamā līmenī, un arī nav gaidāms to dramatisks pieaugums, vēsta Polijas interneta medijs “wnp.pl”.
Pašlaik “Maxima” lielveikalos “Valmieras” sviests 180 gramu paciņā nopērkams par 1,99 eiro (ar “Paldies” kartes atlaidi). “Rimi” lielveikalos “Latgales piena” ražotais sviests 200 gramu paciņās nopērkams par 2,29 eiro (ar “Rimi” kartes atlaidi). Necik daudz neatšķiras lēta, bet gana kvalitatīva sviesta cena arī citos lielveikalu tīklos. Kur panika? Nav panikas. Taču ir sajūta, ka sviesta cena vairs nav vecā – tā aug un aug.
Eiropas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) noteikumu labirints nonācis dilemmas priekšā. Pēc starptautisko ekspertu domām, vajadzīgas steidzamas PVN reformas. Eiropas Komisija ir saņēmusi stratēģisku dokumentu – starptautiskas ekspertu grupas ziņojumu par PVN sistēmas izmaiņām. Galvenais postulāts ir vienkāršot un apvienot nodokļu sistēmas. Tas var notikt tikai uz samazinātā PVN likmju un privilēģiju likvidēšanas rēķina, raksta Polijas medijs "wnp.pl".
Patērētāji 2025. gada sākumā saskarsies ar kafijas cenu pieaugumu. Biržas cenas pasaulē populārākajam kafijas veidam "Arabica" ir sasniegušas visu laiku augstāko līmeni, galvenokārt sausuma un lietus dēļ Brazīlijā. Arī Vjetnama, kas ir lielākais "Robusta" kafijas piegādātājs, šogad piedzīvojusi sausumu un lietusgāzes. Tomēr cenu pieaugums kafijai izskaidrojams ne tikai ar pieprasījuma pieaugumu un laika apstākļu katastrofām, bet arī ar pesimismu tirgū. Tāpat tiek meklēta iespēja līdz 2050. gadam atrast jaunus reģionus, kur varētu audzēt kafiju, vēsta Apvienotajā Karalistē bāzētā raidsabiedrība BBC vietnē "bbc.com".
Vācijā skandāls un vainīgo meklēšana par to, ka pagājušajā ceturtdienā elektrības cena kaut uz vienu tur stundu sasniedza 936,28 eiro par megavatstundu (MWh).
Krievijas izraisītā kara dēļ piemērotās sankcijas ietekmējušas arī Latvijas ekonomiku un lielā mērā arī mūsu zemniekus. Nav noslēpums, ka Latvijas graudkopības nozare vienmēr bijusi lielā mērā atkarīga no Krievijas minerālmēsliem, taču šobrīd saprotamu iemeslu dēļ lielākie Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi pārtraukuši to importu. Tā vietā mūsu maizes audzēšanai tiek ievesti lietošanai gatavi gan slāpekļa, gan fosfora un kālija minerālmēsli no citām, visbiežāk Rietumeiropas, valstīm.
Kopš 2009. gada katru gadu ir nemitīgi pieaudzis strādājošo skaits 60–64 gadu vecumā. Pēdējo 15 gadu laikā viņu skaits ir pieaudzis no 28 tūkstošiem uz 78 tūkstošiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kopš šā gada 2. decembra, baudot “Rīgas balzama” produkciju, tiek stiprināti Totenhemas kluba futbolisti un otrādi – gūstot kārtējos vārtus futbolā, kluba dalībnieki apliecina pateicību alkohola lietotājiem. Jūlijs Šeflers ieķīlājis “Rīgas balzama” aktīvus futbola kluba īpašniekam, atsaucoties uz Apvienotās Karalistes uzņēmumu reģistru, ziņo Krievijas ziņu platforma PBK.
