Ieguldītājus un fondu biržas analītiķus uztrauc uzņēmums, kura ieņēmumi 2025. gada 3. ceturksnī sasniedza 1,4 miljardus ASV dolāru, bet zaudējumi - 110 miljonus ASV dolāru. Uzņēmuma akciju cena jeb akcijās ieguldītā nauda pēc tādu rezultātu paziņošanas zaudēja 46% no savas vērtības.
Akcijās un zeltā izdarītajiem ieguldījumiem 2025. gadā iegrāmatots tik liels vērtības pieaugums, ka ieguldījumu apsaimniekotāji jau sākuši uztraukties par 2026. gadā iespējamu cenu burbuļu plīšanu.
Aizgājušais gads atstājis bažas, nedrošību par nākotni un jautājumus, vai tādas atrakcijas kā tankkuģu gremdēšana un sagrābšanas kampaņa 2025. gada beigās ir cēlonis, vai sekas valstu, uzņēmumu un mājsaimniecību nespējai saskaņot savus ieņēmumus ar izdevumiem.
Eiropas Komisija decembrī ir publicējusi datus, kas raksturo dzīves līmeni Eiropas Savienības (ES) valstīs, un attiecīgi var spriest arī par ES valstu ekonomiku veselību. Latvija tajos ir lejasgalā un pašā pēdējā vietā.
Zemkopības ministrs Armands Krauze Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra 17. decembrī Jelgavā notikušajā konferencē “Ceļā uz veselu lauksaimniecību” informēja par to, kā sākušās Latvijas un Eiropas Komisijas sarunas par ES 2028.-2034. gada plānošanas periodu.
Latvijas ekonomikai strauja augšupeja - esam atdzīvinājuši rūpniecību, piesaistījuši vairāk investīciju nekā Lietuva un Igaunija kopā ņemtas, atjaunota komercbanku kreditēšana, valsts pa tiešo Latvijas reģioniem nodrošina hipotekārās kredītlīnijas – par šiem un citiem mūsu ekonomikai un mūsu tautas labklājībai svarīgajiem jautājumiem nra.lv saruna ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS)
Latvijas amatpersonas mierina citus un pašas sevi, ka banku un tranzīta nozaru sarūkošo ieguldījumu kopprodukta audzēšanā, nodarbinātības uzturēšanā un Valsts kases piepildīšanā aizvietošot finanšu pakalpojumu sniegšana visai pasaulei.
Jelgavas pils jeb Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) aulā notika publiska atskaitīšanās par to, kā divu gadu laikā iztērēti pieci miljoni eiro valsts apmaksātiem pētījumiem “GreenAgroRes” un “Forest4LV” ar mērķi salāgot Latvijas iespējas ar Eiropas Savienības prasībām “zaļai” lauksaimniecībai un mežkopībai.
“Neatkarīgās” aptaujātie satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”) un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā vienotība”) ļoti piesardzīgi runā par iespējamiem risinājumiem saistībā ar nacionālās aviokompānijas “airBaltic” finanšu stāvokli. Ministru izteikumos izskan vēlme un cerība uz “airBaltic” akcionāra “Lufhansa” lielāku iesaisti risinājumu meklējumos.
Nacionālās aviokompānijas “airBaltic” kredītreitinga pazemināšana, kā pieklājīgi sauc bankrota vēstnesi, izraisa šaubas par Satiksmes ministrijas vadītāju atbildēm Saeimas Budžeta komisijas deputātiem, kad tie 14. oktobrī jautāja par “nozaru politiku turpmāko finansēšanu vidējā termiņā".
Saeima 4. decembrī nobalsoja par Latvijas 2026. gada budžetu pavadošo likumu paketē iekļauto nodokļa likmes pieckāršošanu no 71 eirocenta līdz 3,5 eiro par izraktas kūdras tonnu.
Jau daudzus gadus Latvijas valsts budžeta likumu uzdevums ir salāgot valsts pastāvēšanu ar aizvien mazāku iedzīvotāju skaitu, tāpēc ļoti pamācoši, ka pirmais mezgla punkts 2026. gada budžeta likumu paketes izskatīšanā bija par skolu slēgšanu, jo bērnu skaits valstī sarūk straujāk nekā iedzīvotāju kopskaits.
Vai “strādā” valdības pārstāvju un uzņēmēju maijā parakstītais memorands par pārtikas cenām? Vai mūsu sajūtas par cenām atbilst statistikas skaitļiem? Kāda ir pārtikas cenu situācija Latvijā, salīdzinot ar Baltijas kaimiņvalstīm?
OIK atgūšanas kārotājus paturēt vēsu prātu vismaz mēnesi aicina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kuram Saeimas deputāts (“Jaunā vienotība”) Jānis Patmalnieks lūdzis izvērtēt biedrības “Tiesiskums.lv” darbību, solot OIK atgūšanu.
Ar milzīgiem tračiem un valdošās koalīcijas šūpošanos pieņemtais likums “Par piesārņojumu” nobruģējis ceļu Transporta enerģijas likumam un Ekonomiskās ilgtspējas likumam, lai tie visi garantētu degvielas cenu celšanu.
Ministru prezidente Evika Siliņa, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un citas amatpersonas Latvijas Bankas konferencē par kreditēšanu nepieminēja Latvijai uzliktos ierobežojumus apgrozīt lielu naudu, no kuras daļa varētu nobirt kredītos.
Represiju draudu dēļ Krieviju pametušo žurnālistu pētījums par pārtikas cenām Eiropā un ASV liecina, ka Latvijā cenas vienmēr var būt zemākas, taču par to atbilstības līmeni uz kopējā pasaules cenu fona nav iemesla satraukumam.
Vai Latvijai jāizjauc 1 520 mm platuma dzelzceļa sliežu ceļi, pa kuriem šā gada 10 mēnešos pārvadātie 7,63 miljoni tonnu kravu prasa Latvijas valstij piemaksāt 100 miljonus eiro valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) uzturēšanai?
Vācijas valdošās koalīcijas pašreizējo krīzi izraisījusi šķelšanās valdošajā partijā - gados jaunāko Bundestāga deputātu dumpis pret valdības plāniem aizņemties 120 miljardus eiro, lai indeksētu pensijas atbilstoši inflācijai.
No Austrālijas līdz Amerikai un, protams, arī Eiropai tiek eksportēti Daugavpilī ražotie binokļi, tēmēkļi un citas smalkas medību saimniecībai un ne tikai tai noderīgas lietas.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens paskaidroja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, ka patiesais valdības taupības plāns ar valsts iestāžu un kalpotāju skaita samazināšanu slēpjas inflācijas radīto zaudējumu nekompensēšanā līdz pat iestāžu izputēšanai “pašregulējošā procesā”.
