Ekonomika

28. janvārī Autotransporta direkcija (ATD) izsludināja pasažieru plūsmu fiksācijas ierīču iepirkumu (“Pasažieru skaitīšanas kameru piegāde un uzstādīšana”, iesniegšanas termiņš 2026. gada 16. marts) par kopējo summu trīs miljoni eiro. Šīs ierīces paredzēts uzstādīt pie katrām autobusu durvīm, un to funkcija būtu skaitīt, cik cilvēku iekāpj un izkāpj no autobusa.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste intervijā “Neatkarīgajai” lika saprast, ka Latvija ar pašreizējo ekonomisko modeli ir sasniegusi savus potenciālās izaugsmes griestus. Turpmākā izaugsme, neko nemainot, būs ļoti apgrūtinoša. Tieši to pašu varētu teikt arī par mūsu politisko sistēmu. Tā politiskā sistēma, kāda tā ir patlaban, ir sevi izsmēlusi. Tālāka attīstība vairs nav iespējama. Vai nu stagnācija, labākajā gadījumā, vai degradācija, sliktākajā.

Degviela, elektrība, gāze: kā konflikts Tuvajos Austrumos var ietekmēt Latvijas maciņu? Bruņotā eskalācija starp ASV un Izraēlu no vienas puses un Irānu no otras puses pēkšņi kļuvusi par globālu enerģijas tirgus faktoru.

ASV Augstākā tiesa (AT) šā gada 20. februārī lietā “Learning Resources, Inc. v. Trump” ar sešām balsīm pret trim pieņēma lēmumu atzīt ASV prezidenta Donalda Trampa ieviestos ASV ievedmuitas tarifus par nelikumīgiem. Šis AT lēmums dod iespēju tiem eksportētājiem uz ASV, kuri uzskata sevi par cietušiem no šiem tarifiem, iesniegt prasības pēc kompensācijām.

Par algu pieaugumu Latvijā politiķi un ekonomisti runā gandrīz katru nedēļu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2024. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1685 eiro – par 149 eiro jeb 9,7% vairāk nekā 2023. gadā. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pieauga līdz 11,38 eiro. 2025. gadā vidējā alga sasniedza jau 1835 eiro bruto jeb 1361 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Cik liela taisnība, ka bez pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem nākotnes pensionāri vairumā gadījumu mirs badu, tik liela taisnība, ka ar pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem pensionāri nomirs badā tik un tā.

Latvijas Banka (LB) sapulcināja visu Saeimā darbojošos frakciju pārstāvjus, lai viņi atbild uz jautājumu, “vai valsts parāda kritiskais slieksnis ir tuvu?”.

Latvijas Universitātes (LU) rektors Gundars Bērziņš jautāja Saeimas deputātiem par Latvijas turpmāko imigrācijas politiku, bet Saeimas uzaicinātais Finanšu nozares asociācijas vadītājs Uldis Cērps mācīja deputātus uz šādu jautājumu neatbildēt, jo valstij vajagot tikai naudu un nekādus cilvēkus.

10. februārī Rīgā triju Baltijas valstu un Eiropas Investīciju fonda (EIF) pārstāvji prezentēja “Baltijas Inovāciju fondu 3”, kura dibinātāji apņēmušies samest 225 miljonus eiro, bet apgrozīt - 700 miljonus eiro.

Ja Latvijas noklāšana ar saules un vēja elektrostacijām ir sākusies, tad starp tām nepieciešamas arī baterijas, lai atjaunīgo energoresursu elektrostacijas varētu pilnvērtīgi darbināt.

Zemo cenu pārtikas grozs izrādās ziedojumu trauks, kurā naudu samet tie, kas var atļauties nopirkt ārpus zemo cenu precēm atstāto pārtiku ar lielāku piecenojumu lēto preču tirdzniecības radīto zaudējumu segšanai

Bieži cilvēki saka, ka nevajag salīdzināt ābolus ar bumbieriem. Bet mēģināts nav zaudēts. Izlielījās, ka pirks jaunos elektrovilcienus kaut kad tur nākotnē – deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādi 89,409 miljonu eiro apmērā – piegāde paredzēta līdz 2029. gadam.(1) 90 miljoni – nozarei, kas ir dotējama un nepelnoša. Valstij, kurai budžets bez aizņemtiem diviem miljardiem bilanci nesavelk. Pieņemsim.

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoma jau aprēķinātais samazinājuma temps 2025. gadā par 17,6% sacenšas ar dzimstības samazinājumu, kura pērnais rezultāts tiks paziņots mazliet vēlāk.

Neraugoties uz to, ka karš Donbasā turpinās kopš 2014. gada un Ukrainas bankas un valdības iestādes ar šī nozīmīgā rūpniecības reģiona okupāciju piedzīvoja sāpīgus zaudējumus, 2022. gada 24. februārī, Krievijas iebrukuma Ukrainā dienā, Ukrainas banku sistēma bija tikai daļēji sagatavota kara izaicinājumiem. Pilna mēroga iebrukums atklāja pilnīgi jaunus un bieži vien negaidītus izaicinājumus, kurus mēs aplūkosim šajā publikācijā. Tie attiecas uz piekļuvi skaidrai naudai, infrastruktūras darbību elektrības pārrāvumu gadījumā, sakariem, okupāciju, banku personālu utt.

Par ļoti būtisku sastāvdaļu 2025. gada mantojumā, uz kura rēķina šogad dzīvosim, jāuzskata 1,01 miljards eiro, kura piesaistīšana Latvijai notikusi ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) piedalīšanos.

Ieguldītājus un fondu biržas analītiķus uztrauc uzņēmums, kura ieņēmumi 2025. gada 3. ceturksnī sasniedza 1,4 miljardus ASV dolāru, bet zaudējumi - 110 miljonus ASV dolāru. Uzņēmuma akciju cena jeb akcijās ieguldītā nauda pēc tādu rezultātu paziņošanas zaudēja 46% no savas vērtības.

Akcijās un zeltā izdarītajiem ieguldījumiem 2025. gadā iegrāmatots tik liels vērtības pieaugums, ka ieguldījumu apsaimniekotāji jau sākuši uztraukties par 2026. gadā iespējamu cenu burbuļu plīšanu.

Aizgājušais gads atstājis bažas, nedrošību par nākotni un jautājumus, vai tādas atrakcijas kā tankkuģu gremdēšana un sagrābšanas kampaņa 2025. gada beigās ir cēlonis, vai sekas valstu, uzņēmumu un mājsaimniecību nespējai saskaņot savus ieņēmumus ar izdevumiem.

Eiropas Komisija decembrī ir publicējusi datus, kas raksturo dzīves līmeni Eiropas Savienības (ES) valstīs, un attiecīgi var spriest arī par ES valstu ekonomiku veselību. Latvija tajos ir lejasgalā un pašā pēdējā vietā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra 17. decembrī Jelgavā notikušajā konferencē “Ceļā uz veselu lauksaimniecību” informēja par to, kā sākušās Latvijas un Eiropas Komisijas sarunas par ES 2028.-2034. gada plānošanas periodu.

Latvijas ekonomikai strauja augšupeja - esam atdzīvinājuši rūpniecību, piesaistījuši vairāk investīciju nekā Lietuva un Igaunija kopā ņemtas, atjaunota komercbanku kreditēšana, valsts pa tiešo Latvijas reģioniem nodrošina hipotekārās kredītlīnijas – par šiem un citiem mūsu ekonomikai un mūsu tautas labklājībai svarīgajiem jautājumiem nra.lv saruna ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS)

Latvijas amatpersonas mierina citus un pašas sevi, ka banku un tranzīta nozaru sarūkošo ieguldījumu kopprodukta audzēšanā, nodarbinātības uzturēšanā un Valsts kases piepildīšanā aizvietošot finanšu pakalpojumu sniegšana visai pasaulei.