Lauksaimniecībai nepiemērotie laika apstākļi Latvijā un situācija pasaulē dod iespējas Latvijas pārvaldes aparātam taisnoties par pārtikas preču straujo sadārdzinājumu, taču simti tūkstoši valsts kalpotāju gaida no valsts vairāk par gudriem vārdiem - gaida un prasa algu pielikumus.
Nedēļa sākās ar Centrālās statistikas pārvaldes paziņoto inflācijas oficiālo rādītāju - šā gada augustā cenas par 4,1% augstākas nekā 2024. gada augustā. Šajā reizē inflāciju Latvijā nevar norakstīt uz eiro drukāšanu Frankfurtē (Vācijā), kur apmetusies Eiropas Centrālā banka. Tā bilancē “plašās naudas” (M3) apjoms mēreni audzis no 16,78 triljoniem eiro šā gada janvārī līdz 16,92 triljoniem jūlijā, taču eirozonas vidējā gada inflācija augustā novērtēta tikai ar 2,1%. Jāievēro tas, ka “plašā nauda” skaidrās un bezskaidrās naudas reizinājums ar darījumiem, kuros viena un tā pati naudu pieņemta depozītos un izsniegta kredītos. Latvija apvieno eirozonai nepieklājīgi augstu inflāciju ar žēlošanos par banku nevēlēšanos izsniegt kredītus, kuru summa tā sauktajos treknajos gados noveda līdz 12 mēnešu inflācijas rekordam 17,7% vērtībā 2008. gada jūnijā. 2022. gada septembrī šis rekords tika pārsists ar 22,2%, ko nodrošināja ECB ar naudas drukāšanu, bet tagad - tagad Latvijas valstij jeb valdībai jāuzņemas atbildība, ka kaut kas Latvijas ekonomikā nogājis pavisam greizi. Mierinājumam tas, ka ne Latvija vienīgā tāda eirozonā. Straujāka inflācija nekā Latvijā atzīta Igaunijā ar 6,1%, Horvātijā (4,6) un Slovākijā (4,4%). Vienāds rezultāts 4,1% Latvijai un Austrijai, bet Lietuvas 3,6% mazāk acīs krītoši.
Inflācijas dzinējspēks ir pārtikas cenas. Gan zemnieki, gan pilsētnieki ir pamanījuši biežo un intensīvo līšanu, ar kādu 2025. gads atšķiras no vairākiem iepriekšējie gadiem, kad zemniekiem pāri nodarīja pārāk ilgi sausuma periodi. Tāpēc Finanšu ministrija nelaida garām izdevību gāzt vainu uz nelabvēlīgiem laika apstākļiem komplektā ar ārvalstu ietekmi. Padomju laikā tika vainots starptautiskais imperiālisms, bet tagad - globālais tirgus: “Šā gada dārzeņu un graudaugu ražas daudzumu un kvalitāti var vērtēt kā sliktu, līdz ar to tas arī varētu atstāt paaugstinošu ietekmi uz pārtikas cenām turpmākajos mēnešos. ANO Lauksaimniecības un pārtikas organizācijas dati liecina, ka neapstrādātas pārtikas cenas pasaulē būtiski pieaugušas kopš šā gada sākuma, vidēji par 6,7%, ko noteicis gaļas, piena un eļļas produktu cenu pieaugums. Šo produktu cenas pasaulē galvenokārt ietekmē laika apstākļi, kā arī ražas apjoms un kvalitāte, no vienas puses, un pieprasījums, no otras puses. Pašreiz pārtikas cenu stabilitātei pasaules tirgos nav pamata, līdz ar to ārējo faktoru spiediens uz pārtikas cenām Latvijā saglabāsies.”
Ekonomikas ministrijas komentārā par augusta inflācijas rādītāju izmantota iespēja paslavēt šis ministrijas lolojumu - “iespējamu maija beigās noslēgtā memoranda pozitīvo ietekmi, kas sekmēja pirmās nepieciešamības preču cenu kritumu arī augustā”. Proti, dažu pārtikas preču cenu samazināšanos augustā pret jūliju, kas nemazināja cenas augustā pret 2024. gada augustu. Par cenu kāpumu 12 mēnešu salīdzinājumā atkal nākas vainot laika apstākļus, kas cenas uz augšu vilkuši stiprāk, ne memorands vilcis uz leju: “Pārtikas cenu dinamiku turpināja noteikt gan pasaules pārtikas cenu kāpums atsevišķās produktu grupās, gan vietējie sezonālie un laikapstākļu faktori, mazinot piedāvājumu un bremzējot sezonāli raksturīgo cenu kritumu.” Kur memoranda nebija, tur līdzīgi laika apstākļi cēluši augusta cenas pret jūlija cenām Igaunijā vai vismaz nav ļāvuši pazemināties augusta cenām pret jūlija cenām Lietuvā.
Par pārtikas cenu turpmākajām izmaiņām Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure sola, ka tuvākajos mēnešos tās saglabāsies salīdzinoši stabilas ar nelielām svārstībām atkarībā no produktu segmenta. Tas gan ar atrunu, ka cenu stabilizēšanās svārstību formā iespējama bez satricinājumiem enerģijas, izejvielu vai loģistikas tirgos.
Nākamais nosacījums tāds, ka stabilitāti iespējams apsolīt tikai līdz gada beigām, kad pārtikas ražošanas uzņēmumi pa īstam ķersies pie 2025. gada ražas pārstrādes. Tikai tad pa īstam kļūs skaidrs šīs ražas apjoms un kvalitāte. Šos radītājus vēl var ietekmēt laika apstākļi rudenī. “Ja laika apstākļi un starptautiskās tirdzniecības apstākļi pasliktināsies, tas var radīt atsevišķus sadārdzinājumus, taču šobrīd izskatās, ka lielu un strauju cenu kāpumu rudenī nevajadzētu piedzīvot,” sevi un patērētājus uzmundrināja I. Šure.
Starp valdību, ražotājiem un tirgotājiem noslēgto memorandu par patērētājiem pieejamākas, t.i., lētākas pārtikas piedāvāšanu pārtikas ražotāji vērtē atzinīgi, pat maijā noslēgtajā memorandā izteikto apņemšanos ieviešana septembrī vēl tikai turpinās. Mīkstāk var teikt tā, ka notiek memoranda nosacījumu izpildes novērtēšana. Pamanāms esot cenu samazinājums lētākajiem produktiem, kamēr citu produktu sadārdzināšanās turpinās.
Nedēļa ir sākusies ar vismaz dažam saulainām un siltām dienām, kam vajadzētu būtiski pavirzīt ražas vākšanu. Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre atzīmēja, ka ražas vākšanai labvēlīgās dienas un stundas pilnvērtīgi izmantot var tikai zemnieku saimniecības, kurām sava tehnika ar labības pļaušanas kombainiem priekšgalā.
No graudaugiem šobrīd tiek kultas auzas un vasaras kvieši, bet vietām vēl norisinās noslēdzošie kviešu un rudzu kulšanas darbi, kurus iepriekš nebija iespējams veikt pārmērīgā mitruma dēļ. Nākamnedēļ varētu sākt vākt lauka pupas, bet griķi lielākoties būs vācami septembra beigās vai oktobrī.
Graudaugu ražas kopapjoms šogad varētu būt tuvs pēdējo gadu vidējiem rādītājam, bet zemnieku ienākumus būtiski samazina ražas zemā kvalitāte un papildu izmaksas, kas nepieciešamas tās novākšanai un kaltēšanai. Pēc pesimistiskiem vērtējumiem, tikai lopbarībai derot 90% novākto ziemas kviešu, bet optimisti saka, ka gan jau cilvēku pārtikā pārvērtīs ap 40% no šī graudu veida. “Maizniekiem atkal nāksies kļūt par izgudrotājiem, lai atrastu paņēmienus, kā no šā gada graudiem izcept labu maizi,” vienu no pamatojumiem šādām vērtējumu atšķirībām “Neatkarīgajai” Latvijas maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka.
Sevišķās problēmas šogad ar kartupeļiem, kurus mēdz dēvēt arī pat otro maizi. Raža daudzviet maza vai nekāda, kur zemākās vietās stādītie kartupeļi sapuva, bet augt sākušos mocīja slimības, kam mitrais laiks ļoti labvēlīgs. Tagad mēdz gadīties, ka jau novāktie kartupeļi sabojājas dažu dienu laikā normālos glabāšanas apstākļos. Maira Dzelzkalēja-Burmistre atzina zemnieku mēģinājumus šādu ražu ātri pārdot par zemu cenu. Ja statistiķi to pagūs uzskaitīt, tad inflācijas radītāji tiks uz brīdi pavilkti būtiski uz leju, taču pēc tam kartupeļu cenas var uzlidot kosmosā, kad ziemā nāksies iztikt ar to kartupeļu daudzumu, ko izdosies saglabāt. Kartupeļi nav tomāti, ko iespējamas mājas kārtībā izglābt no sabojāšanās ar marinēšanu, iebiezināšanu utt.
Līdzīgas problēmas kā ar kartupeļiem attiecas arī uz citiem dārzeņiem: ķirbji slapjuma dēļ nenobriest, zirņu novākšana kavējas u.tml.
Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Brusbārdis bija spējīgs jau tagad sniegt šā gada kvantitatīvos rādītājus, jo medus vākšanas sezona gandrīz noslēgusies. Ja biškopības entuziasti pieraduši iegūt no saimes 30 līdz 50 kg medus un profesionāļi - virs 50 kg medus gadā, tad šogad ievākums 5-10 kg Gulbenes novadā un citviet, kur lijis visstiprāk. Kurzemē situācija labāka, bet medus daudzums visur zem pēdējo gadu vidējā līmeņa.
Nokrišņu pārbagātība šogad visā Latvijā, bet Kurzemē un Zemgalē tā tomēr mērenāka nekā Vidzemē un Latgalē. Attiecīgi - Kurzemē un Zemgalē labāka situācija ar jebkuru kultūru ražu.
Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (brīvostas, ja saka vienkārši, bet neprecīzi) preses pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe “Neatkarīgajai” apliecināja Kurzemē kulto graudu eksportu caur Liepājas ostu kopš jūlija beigām. Augusta skaitliskie rādītāji vēl jāsagatavo, taču skaidrs, ka Latvija no labības eksportētāju sarakstiem arī šogad izsvītrota netiks.
To vēl nevar pateikt, vai pārliekais mitrums sāpīgāk skars graudu audzētājus vai maizes ēdājus. Kviešu cenas pasaulē, ko latviešu valodā atreferē "AgroChema", nākotnes darījumos uz šā gada beigām palīdušas mazliet zem 200 eiro par tonnu. Salīdzinājumam: ap to pašu laiku 2022. gadā, kad dabasgāze Eiropā maksāja 340 eiro/MWh, kvieši maksāja 470 eiro par tonnu. Šobrīd gāze ap 35 eiro/MWh, bet kviešu cenu kritums daudz mērenāks. Vēl cits stāsts būtu jāvelta tiem, kuri Latvijā ēd nevis starptautiski konvertējamos kviešus, bet rudzus nacionālajā rupjmaizē.
Vai zemnieku ienākumu paredzamais samazinājums iekļausies robežas, kas tomēr ļautu gan saimniecībām pirkt minerālmēslus, apmaksāt kredītus utt., gan nosegtu nodarbināto cilvēku privāto patēriņu, kurā mājas jumta labošana un viena zoba salabošana tagad Latvijā līdzīgās cenās? Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis saka, ka vēl vismaz mēnesim jāpaiet, lai reālie dati ļautu apspriest šādus jautājumus.
