Gan ekonomikas ministrs Viktors Valainis, gan klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis pauž atbalstu elektrības lietotāju maksātās obligātās iepirkuma komponentes (OIK) daļas atprasīšanai. Ministrs plāno tuvākajā laikā tikties ar biedrības “Tiesiskums.lv” pārstāvjiem, lai precizētu informāciju par šo iniciatīvu.
Pagaidām gan neatbildēts jautājums - no kā kabatas tiks izmaksāta kompensācija iesniedzējam pozitīva tiesas lēmuma gadījumā.
Plašumā vēršas kampaņa “Piesakies nelikumīgi iekasētā OIK atgūšanai”.
Sociālajos tīklos un dažādās vietās redzamās vides reklāmās lasāms: “Lai biedrība “Tiesiskums.lv” varētu atgūt prettiesiski no Jums iekasētos elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (turpmāk - OIK) maksājumus, ir jāreģistrējas sistēmā, noslēdzot līgumu ar biedrību. Līgumu var noslēgt arī par juridisko personu, ja fiziskai personai ir atsevišķas pārstāvības tiesības. Biedrība veiks OIK maksājumu atgūšanas procesu Jūsu vietā un par saviem līdzekļiem. Jums nebūs nekādi papildu izdevumi vai ieguldījumi šajā procesā...”
Kamēr acīmredzami finansiāli ietilpīgā kampaņa vēršas plašumā, vienkāršam nodokļu maksātājam rodas jautājums - kas notiks, ja tiesa lems par labu pieteicējam? Ir runa par summu no 1,9 līdz 2,9 miljardiem eiro bez PVN.
Pārlapojot neseno pagātni, atminamies, ka tieši vai netieši par amatpersonu pieņemtajiem ačgārnajiem lēmumiem maksāja nodokļu maksātāji - gan par lēmumu par banku glābšanu krīzes laikā, gan par neveiksmīgajiem vilcienu pirkšanas mēģinājumiem. Tā vai citādi, bet nodokļu maksātājs parasti izrādās gala cietējs no jebkura ačgārna amatpersonu lēmuma. Tikmēr iedzīvotāji turpina parakstīt līgumu par OIK atgūšanu - nodod savas prasījumu tiesības biedrības pārstāvjiem, līdz ar to arī savus personas datus.
Aptaujājām nozares ministrus, kāds ir viņu skatījums uz notiekošo. V. Valainim vaicājām, kā iedzīvotājiem pareizāk rīkoties un kādas sekas iestāsies nodokļu maksātājiem, ja tiesa pieņems iesniedzējiem pozitīvu lēmumu un valstij būs jāatmaksā OIK elektrības lietotājiem: “Jau esmu runājis ar šīs iniciatīvas dažiem autoriem un arī esmu plānojis organizēt sanāksmi ar šīs iniciatīvas pārstāvjiem. Mums ir redzama arī citu valstu pieredze. Ir iespējams iepazīties gan ar manu, gan ar ZZS viedokli, kuri daudz neatšķiras no šīs iniciatīvas autoru paustā. Mēs esam veidojuši gan atsevišķas izmeklēšanas komisijas, gan nākuši klajā ar saviem individuāliem viedokļiem par to, cik šī OIK sistēma ir bijusi netaisnīga, ka esam bijuši spiesti maksāt maksājumus, kuri neiztur nekādu kritiku, esam piefinansējuši atsevišķu uzņēmēju biznesa projektus. Manā ieskatā šeit ir vieta diskusijai. Varbūt ir iespēja panākt arī kaut kādas pretimnākšanas. Katrā ziņā es no savas puses šīs iniciatīvas autorus viennozīmīgi atbalstu. Viņu izvēlētais ceļš ir jauna pieredze Latvijai. Man būtu interesanti satikties ar viņiem un saprast, kādi tad būtu tie apmēri un kas ir tas, uz ko viņi šajā brīdī ir nofokusējušies.”
Vaicāts, vai nenotiks tā, ka iesniedzējam pozitīva tiesas lēmuma gadījumā nodokļu maksātājiem nāksies maksāt divreiz, V. Valainis teica: “Domāju, ka tā nenotiks, bet, no otras puses, runājot par atmaksām - jāskatās uz uzņēmējiem, kuri ir šīs maksas saņēmuši. Jāsaprot, par kurām pārmaksām būs runa. Uzskatu, ka ne visas OIK maksājuma komponentes ir bijušas nelikumīgas, bet noteikti ir bijusi tāda daļa, kura tiesai būs noteikti jāvērtē, un tad attiecīgi par šīm daļām varēs pavērtēt, kas ir bijuši šo daļu saņēmēji.”
Runājot par potenciāli apmaksājamo summu aptuveni ap diviem miljardiem eiro, vaicājām, vai par to ir spriests arī valdībā. V. Valainis skaidroja: “Nē, valdībā nav bijusi par šo jautājumu neviena diskusija. Es pats esmu gan informēts, gan no savas puses esmu aicinājis šīs biedrības pārstāvjus uz sarunu, kas arī tuvākajā laikā noteikti būs, un tad arī varēs izdarīt secinājumu. Es katrā ziņā neesmu tas, kurš nosodīs šīs biedrības aktivitātes. Manuprāt, ir ļoti liels pamats viņu rīcībai.”
Iztaujājām arī klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni (ZZS) par viņa viedokli par līgumu slēgšanas kampaņu OIK atmaksai un kas notiks ar valsti, ja šos no elektrības lietotājiem OIK atskaitītos aptuveni divus miljardus eiro nāksies atmaksāt. Ministrs mums skaidroja: “Es esmu par to, ka cilvēkiem ir jāiestājas par savām tiesībām. Es aicinātu pievērst uzmanību juridiskām niansēm. Ja nedaudz iedziļinies tajā jautājumā, tas kļūst daudz interesantāks. Tas ir tāpat kā izīrēt dzīvokli kādam citam, kurš maksā OIK tavā vietā, un rezultātā iznāk tā, ka tas īrnieks varēs no tevis piedzīt atpakaļ šo OIK. Tīri no juridiskā aspekta es būtu piesardzīgs, bet, ja tas izdosies, tad cepuri nost.”
Vaicāts, vai mūsu valsts atbildīgajām amatpersonām nebūtu vairāk jāskaidro cilvēkiem, lai viņi saprastu, kā pareizāk rīkoties - no vienas puses, reklamētā kampaņā, kas saka: ejiet, parakstieties, bet, no otras puses, cilvēki īsti nesaprot, ko tas viss nozīmē, K. Melnis atbildēja: “Es noteikti aicinātu vairāk iesaistīties publiskos medijus un vairāk piesaistīt ekspertus no valsts puses, kas to visu izskaidrotu. Man kā ministram neklātos ietekmēt tiesas procesus, bet es aicinātu uzdot daudzus loģiskus jautājumus tiem, kuri bija iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesā par OIK ieviešanu.”
Lūgts precizēt, vai iepriekšējiem nozares ministriem, K. Melnis norādīja: “Domāju, ka jā - viņiem. Ja tu pieņēmi lēmumu, tad tev ir jābūt pārliecinātam, ka tu pieņēmi pareizu lēmumu. Vajag būt argumentācijai, kāpēc viņi pieņēma šādu lēmumu, kas bija tas, kas viņus uz šo lēmumu iedrošināja. To cilvēkiem vajadzētu zināt.”
Jāatgādina, ka kopš OIK ieviešanas līdz šā gada 31. martam kopumā OIK naudas izteiksmē veido 2,9 miljardus eiro, no tiem 1,9 miljardus eiro kompensējuši elektroenerģijas galalietotāji.
