Vairāki uzņēmēji dažādos Latvijas novados (Tukumā, Preiļos, Smiltenē u.c.), kas strādā koģenerācijas staciju biznesā, ir iekūlušies ķēpīgās juridiskās nepatikšanās un pret viņiem vērstās prokuratūras apsūdzībās pēc skarbākajiem Krimināllikuma pantiem. Viņiem inkriminē “OIK izkrāpšanu”. Apsūdzētie sparīgi turas pretī un norāda, ka, sekojot valdības izdoto noteikumu un likumu haotiskajai mainībai, nav varējuši rīkoties citādi nekā rīkojušies un tāpēc ir “bez vainas vainīgie”.
Te nav runa par saules paneļu, vēja turbīnu vai mazo HES biznesu, bet par tiem daudzajiem desmitiem koģenerācijas staciju, kas siltumu un elektrību ražo no šķeldas vai biogāzes. Tiesas process ir interesants arī kopsakarībā ar sabiedrībā plaši popularizēto iespēju pieteikties OIK kompensācijai. Šī tiesvedība pēc būtības ir par to, kas savulaik mēdza notikt, precīzāk, iespējams, mēdza notikt OIK apgūšanas maratonā.
Rīgas pilsētas tiesā turpinās krimināllietas izskatīšana, kurā apsūdzēti Smiltenes SIA “SM Energo” valdes locekļi Pēteris Lejnieks un Ēriks Fricsons. 20. augustā notika kārtējā tiesas sēde, uz kuru bija uzaicināti trīs liecinieki, taču ieradās tikai viens no Valmieras, kurš neko būtisku nespēja pastāstīt, paužot, ka nevienu no tiesas sēžu zālē klātesošajiem nepazīst un neatceras, kādus dokumentus un kāpēc parakstījis 2009. gadā. Nākamā sēde paredzēta 8. oktobrī plkst. 15.00 Rīgas pilsētas tiesā.
Prokuratūra šajā lietā uztur apsūdzību par to, ka Smiltenes SIA “SM Energo” pārdeva Publiskajam tirgotājam nevis koģenerācijas elektrostacijā saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kā to paredz līgums par elektroenerģijas iepirkumu, bet koģenerācijas elektrostacijā saražoto elektroenerģiju atbilstoši katrā mēnesī iesniegtajos rēķinos uzrādītajam patiesībai neatbilstošajam pašpatēriņam, tā maldinot Publiskā tirgotāja amatpersonas un ļaunprātīgi izmantojot viņu uzticēšanos.
Savukārt Publiskais tirgotājs, paļaujoties uz Smiltenes uzņēmuma valdes locekļu sniegtās informācijas patiesumu un atbilstību noslēgtā līguma nosacījumiem, katru mēnesi pēc SIA rēķina saņemšanas veica samaksu komersanta AS “Luminor Bank” kontā par rēķinos norādīto elektroenerģijas sistēmā nodoto elektroenerģiju, piemērojot obligātā iepirkuma cenu.
“Tādā veidā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās laika posmā no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2018. gada 8. martam, sniedzot nepatiesas ziņas publiskajam tirgotājam, tika izkrāpti valsts budžeta līdzekļi SIA labā par summu 399 373,63 eiro apmērā.
Ar iepriekš minētajām darbībām apsūdzētie izdarījuši Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu - personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās izdarītu krāpšanu lielā apmērā,” uzskata prokuratūra.
Ērika Fricsona aizstāvis, zvērināts advokāts Lauris Matisāns pauž citādu viedokli. “Nav strīda, ka SIA “SM Energo” pārdeva Publiskajam tirgotājam koģenerācijas elektrostacijā saražoto elektroenerģiju saskaņā ar līgumu par elektroenerģijas iepirkumu.
Lai to varētu darīt, SIA “SM Energo” uzbūvēja un nodeva ekspluatācijā koģenerācijas staciju atbilstoši AS “Sadales tīkls” izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, ievērojot visu normatīvo aktu prasības. Tas nozīmē, ka visi uzbūvētās stacijas tehniskie parametri un risinājumi visām uzraugošajām iestādēm bija zināmi.
Atbilstoši noslēgtā līguma 1.2. punktā noteiktajam SIA “SM Energo” pārdod Publiskajam tirgotājam un Publiskais tirgotājs pērk no SIA “SM Energo” visu stacijas saražoto elektroenerģiju, kas tiek nodota elektroenerģijas sistēmā stacijas pieslēguma vietā un kas atzīstama par saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Noslēgtā līguma 2.1. punktā noteikts, ka, pildot Publiskā tirgotāja pienākumus un pamatojoties uz Elektroenerģijas tirgus likumu, Publiskais tirgotājs, sākot ar 2014. gada 1. aprīli, pērk no ražotāja - SIA “SM Energo” elektroenerģijas sistēmā nodoto stacijas saražoto elektroenerģiju, pamatojoties uz LR Ekonomikas ministrijas 2012. gada 2012. gada 11. septembra lēmumu Nr. 1-6.1-781, piemērojot nosacījumus un cenu atbilstoši noteikumiem Nr. 221.
Tas nozīmē, ka 2014. gadā šis līgums ar SIA “SM Energo” uzlika imperatīvu pienākumu rīkoties tieši tā, kā bija noteikts 2009. gada 10. marta Ministru kabineta noteikumos Nr. 221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”.
Līdz pat 2018. gada 27. aprīlim noteikumu Nr. 221 28. punkts paredzēja šādu kārtību - tirgotājs no koģenerācijas elektrostacijas, kas ir saņēmusi tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, iepērk tikai koģenerācijā saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas elektrostacijas vajadzībām. Atlikušo elektroenerģijas daudzumu aprēķina šo noteikumu 29. punktā minētajā kārtībā.”
Apsūdzētā uzņēmēja aizstāvis pauž, ka Ministru kabinets nepārprotami bija pateicis, ka atlikušo elektroenerģijas daudzumu jeb to, kuru ir tiesības pārdot obligātā iepirkuma ietvaros, aprēķina nevis, “kā nu kuram ienāk prātā, bet tikai un vienīgi tā, kā to paredz 29. punkts”.
“29.1. punkts paredzēja uzņēmējam pienākumu vispirms aprēķināt faktisko kopējo koģenerācijas elektrostacijas enerģijas ražošanas lietderības koeficientu, izmantojot īpašu formulu.
Tālāk, kad tas ir izdarīts, noteikumu 29.2. punkts paredzēja pieņemt, ka koģenerācijā saražotās elektroenerģijas daudzums, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas elektrostacijas vajadzībām, norēķinu periodā ir vienāds ar elektrotīklā nodotās elektroenerģijas daudzumu, ja šķeldas koģenerācijas stacijas lietderības koeficients ir 75% vai lielāks. SIA “SM Energo” šis lietderības koeficients vienmēr ir bijis 75% vai lielāks. Šo faktu neapstrīd arī prokuratūra.
Un te izveidojās paradoksāla situācija - SIA “SM Energo” izpildīja precīzi visas noteikumu Nr. 221 prasības par lietderības koeficienta aprēķināšanu, līdz ar to droši varēja uzskatīt, ka drīkst pārdot visu elektrotīklā nodoto elektroenerģijas daudzumu. Turklāt, ja netiktu ievērotas noteikumu Nr. 221 prasības, tiktu pārkāpts līgums ar Publisko tirgotāju.
Droši vien varētu būt diskusija par to, vai šāda aprēķinu kārtība bija pareiza vai nepareiza, taču tāda vienkārši tobrīd bija noteikta un tā bija jāievēro. Šobrīd prokuratūra uzskata, ka SIA “SM Energo” nevajadzēja ievērot noteikumu Nr. 221 noteikto aprēķinu kārtību. Precīzi, kādu vajadzēja piemērot, nav pateikts, bet var nojaust, ka no saražotās elektroenerģijas daudzuma bija jāatņem patērētās un nopirktās elektroenerģijas kopsumma.
Secinājums ir aptuveni šāds - arī par valsts izdoto normatīvo aktu prasību ievērošanu var nonākt uz apsūdzēto sola,” saka zvērināts advokāts Lauris Matisāns.
Viņš “nra.lv” arī atsaucās uz pirms 12 gadiem no AS “Latvenergo” Ekonomikas ministrijai sūtītu vēstuli, kurā atzīts, ka ir radusies situācija, ka no elektrostacijas tiek iepirkts praktiski viss ģeneratora saražotais apjoms, kas varētu būt pretrunā Elektroenerģijas tirgus likuma principiem, bet atbilst MK noteikumu normām. “Latvenergo” rosināja Ekonomikas ministriju šīs normas grozīt.
Savukārt P. Lejnieka aizstāvis zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš pagaidām atturējās sniegt komentārus par šo apsūdzību.
Līdzīgas problēmas ir 93% jeb 63 uzņēmumiem Latvijā, kas ražoja zaļo elektrību ar OIK atbalstu. Šo uzņēmumi skaitā ir arī lielo nodokļu maksātāji:
SIA “Incukalns Energy”, Inčukalna novads,
SIA “Graanul Pellets Energy”, Inčukalna novads,
SIA “Technological Solutions”, Brocēnu novads,
SIA “Energy Resources CHP”, Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona,
“Enefit power & Heat”, Valka,
SIA “Eko NRG”, Gulbenes novads,
SIA “Saldus enerģija”, Saldus,
SIA “Betula Premium”, Madonas novads,
AS “Agrofirma Tērvete”, Tērvetes novads,
SIA “Ošukalns”, Jēkabpils,
SIA “Lielmežotne”, Bauskas novads.
“Šo uzņēmumu un to īpašnieku reputācija neliek domāt, ka tā varētu būt apzināta krimināla darbība, bet ka viņi ir krituši par upuri kārtējai valsts iestāžu, šajā gadījumā tā laika Ekonomikas ministrijas, bezdarbībai un nolaidībai,” spriež juristi, kas aizstāv koģenerācijas staciju uzņēmēju intereses.
“Nra.lv” ir rakstījusi par mazo koģenerācijas staciju konkurētspēju un tās saistību ar izmaiņām siltumenerģijas tarifos. Vienlaikus sabiedrisko domu karsē Latvijā pazīstamu advokātu tautai sētās cerības uz naudas gūšanu no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) it kā radītajiem zaudējumiem. Rakstu lasiet šeit.
