Valsts budžeta deficīta palielināšanu solītā samazinājuma vietā finanšu ministrs Arvils Ašeradens izskaidro ar ASV prezidenta Donalda Trampa nodiktēto un NATO bloka dalībvalstu pieņemto lēmumu palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no katras valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
Vakar atkal tika piekopta “viena no skaistākajām tradīcijām valsts pārvaldē", kā izsacījās A. Ašeradens. Proti, 28. reizi Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā no Finanšu ministrijas uz Saeimu tika publiski jeb simboliski aiznests Latvijas valsts nākamā gada budžeta projekts. Reāli tika aiznests portfelis ar rakstisku paziņojumu un pārskatu par budžeta projektu, kura pilnais apjoms ar izvērsumiem vairāk nekā 50 pielikumos ir milzīgs datu masīvs, ko pārvieto elektroniskā formātā. Galvenais šajā tradīcijā ir finanšu ministrs - portfeļa nesējs.
A. Ašeradens portfeli šogad nesa kopā ceturto reizi no divām valdībām. Par finanšu ministru viņš kļuva Krišjāņa Kariņa otrajā valdībā un saglabāja šo amatu tagadējā Evikas Siliņas valdībā. K. Kariņa valdības radīšanas mokas pēc 14. Saeimas vēlēšanām 2022. gada 1. oktobrī aizkavēja portfeļa nešanu, t.i., 2023. gada budžeta projekta sastādīšanu līdz 2023. gada 9. februārim. Tomēr mokās radītā valdība radās tik samocīta, ka nodzīvoja tikai līdz 2023. gada rudenim. Valdību nomaiņa aizkavēja valsts 2024. gada budžeta projekta iesniegšanu Saeimā tikai mazliet - līdz 2023. gada 3. novembrim. Pēc tam E. Siliņas valdība bija jau iestrādājusies un iegājusi ideālajā ritmā nest uz Saeimu budžeta projektus 15. oktobrī. Tā tas notika 2024. gadā ar 2025. gada budžeta projektu, kas tika pārvērsts par likumu, pēc kura mēs pašlaik dzīvojam, un vakar ar 2026. gada budžeta projektu. Jau tagad sāktā cīnīšanās par vietām 15. Saeimā neatstāja ietekmi uz nākamā gada budžeta projekta sastādīšanas termiņu, bet tās ietekme uz budžeta saturu vēl izpaudīsies Saeimas deputātu debatēs, kas budžetu sakarā sevišķi krāšņas.
Budžetu projektu publiskā nešana no Finanšu ministrijas uz Saeimu kļuvusi par patiešām veiksmīgu paņēmienu sabiedrības iepazīstināšanai ar katra nākamā gada budžeta būtiskākajiem raksturojumiem gan skaitļos, gan amatpersonu komentāros. Vispirms finanšu ministrs saka sev un apkārtējiem dažus uzmundrinošus vārdus par sekmīgi pabeigto darbu pie budžeta projekta, pēc tam viņš, Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs un Saeimas priekšsēdētājs uzstājas gan ar iepriekš apdomātām, gan uzdoto jautājumu stimulētām formulām, kurām jāizsaka aktuālā budžeta projekta būtība salīdzinājumā ar iepriekš pieņemto budžetu un vēl citu gadu budžetiem, ja ar tiem saskatāmas izteiksmīgas līdzības vai kontrasti. Gads ir kā speciāli radīta laika vienība tam, lai mēs, no vienas puses, vēl atcerētos, kas pirms gada tika solīts, un, no otras puses, jau varētu spriest, kas no solītā izdevies vai izjucis.
14. Saeimā vairākas reizes nomainījušies vadītāji, kam jāsaņem budžeta portfelis no A. Ašeradena. Šogad Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa budžeta portfeli saņēma trešo, bet Budžeta komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša - pirmo reizi.
Budžeta projekta iesniegšana vienā un tajā pašā dažādu gadu dienā atvieglo atrast un izpētīt iepriekšējo gadu budžetu attēlojumus plašsaziņas līdzekļos. Šajā reizē to, ko “Neatkarīgā” publicēja pagājušā gada 16. oktobrī zem virsraksta “Krievijas drons iegrūž Latviju parādu bedrē”: “Latvijas teritorijā ielidojušais, ar sprāgstvielām apgādātais Krievijas drons kļuvis par ērtāko attaisnojumu Latvijas 2025. gada un turpmāko gadu budžeta deficītam.” Drons virs Latvijas bija lidinājies 2024. gada 7. septembrī. Uz 2026. gadu un vēl turpmākajiem gadiem pieteiktā parādu bedre izrakta tik dziļa, ka ar Krievijas droniem u.c. grēkiem tās attaisnošanai vairs nepietiek. Jāpiesauc arī ASV prezidents Donalds Tramps.
“Neatkarīgās” 2024. gada 16. oktobra publikācija iekļauts arī tāds izvilkums no 2025. gada budžeta projekta, kas attiecās ne vien uz 2025. gadu, bet arī uz vairākiem turpmākajiem gadiem. Valstij jābūt spējīgai ar budžeta likumu vienam gadam dot orientierus savai attīstībai vairākus gadus uz priekšu. Paraudzīsimies, kas no tādas apņemšanās sanācis.
Skats nākotnē toreiz tika pievērsts valsts parādu pieaugumam, ko mēdz izteikt procentos pret IKP. Rādītājs plaši lietots par spīti tam, ka IKP vairāk pakļaujas statistiķu manipulācijām nekā ekonomistu aprēķiniem un politiķu lēmumiem. Tomēr tas daudz ko atklāj, ka pirms gada A. Ašeradens aizrautīgi runāja par to, kā noturēt 2025. gada budžeta deficītu kaut 2,999% apmērā zem Eiropas Savienības pārvaldes iestāžu prasītās 3% robežlīnijas, bet šogad pavisam relaksēti pasniedza 3,35% budžeta deficītu nākamajam gadam un vēl lielāku deficītu turpmāk pretēji iepriekšējiem solījumiem, ka tālākā nākotnē deficīts vismaz attiecībā pret IKP tikšot samazināts. Taču tagad parādu pieaugums gan procentos, gan miljardos eiro tiek pasniegts vienā mierā komplektā ar parāda apkalpošanas izdevumu pieaugumu pagaidām vēl tikai simtos miljonu eiro:
| 2025 | 2026 | 2027 | 2028 | |
| Gada deficīts pret IKP (%) | ||||
| -šā gada budžeta likumā | 2,99 | 2,75 | 2,53 | 2,33 |
| -nākamā gada budžeta likumā | 2,99* | 3,3 | 3,9 | 3,6 |
| Valsts parāds gada beigās (miljardi eiro) | 20,5 | 22,2 | 23,2 | 26,7 |
| Procentmaksājumi (miljoni eiro) | 484* | 584 | 643 | 722 |
*Šī gada reālie rādītāji, kādus var paredzēt dažus mēnešus pirms gada beigām.
Jautājums, kas mainījies kopš pagājušā gada? Karš Ukrainā turpinās ceturto gadu. Jau pagājušajā gadā ap šādu laiku tas bija kļuvis par pozīciju karu. Šo pozīciju pabīdīšana šurpu turpu pa desmitiem metru vai kilometru nav pārskatāma no Latvijas. Tagadējai Latvijas valdība jau attiecībā uz 2025. gadu nebija tādu atrunu jā iepriekš, ka 2024. gada budžeta projektā daudz kas mantots no izjukušās K. Kariņa valdības. Tomēr ieskatīties pat tuvā nākotnē valdībai pērn nebija izdevies. Kāpēc tas neizdevās un vai tagad izdosies?
A. Ašeardens atbildēja “Neatkarīgajai” ar norādi uz NATO valstu vadītāju sanāksmi šā gada 24. un 25. jūnijā Nīderlandes pilsētā Hāgā. “Samits būs vēsturisks, jo NATO sabiedrotie vienosies par milzīgu aizsardzības izdevumu kāpumu - 5% no IKP,” pasākumu pieteica ziņu aģentūra LETA 24. jūnijā. Tā tas arī notika, bet ar to vien nepietiek, lai saprastu, kāpēc 2024. gada oktobrī vēl šķita, ka bez 5% aizsardzībai varēs iztikt, bet 2025. gada jūnijā izrādījās, ka tomēr nevarēs.
A. Ašeradens izlīdzējās ar norādi uz Hāgu, apejot ASV prezidentu Donaldu Trampu, kura ievēlēšana 2024. gada oktobrī vēl bija zem jautājuma zīmes. Viņa prasība visām NATO dalībvalstīm kāpināt aizsardzības izdevumus, pērkot no ASV militāro tehniku, bija zināma jau sen, bet iespējas panākt šīs prasības izpildi bija atkarīgas no vēlētājiem ASV. Viņi 2024. gada novembrī D. Trampu pilnvaroja un viņš prasības izpildi panāca, spēlējot niķīga bērna lomu: teica, ka uz Hāgu brauks, bet nē - nebrauks, kaut tomēr brauks, nebrauks, taču brauks, ko izdarīja; pa ceļam interesējās, kas tas NATO tāds ir, jo neviens nesaprotot, ko nozīmē organizācijas dibināšanas dokumenta 5. pants, kas it kā garantējot, bet varbūt negarantējot dalībvalstu savstarpēju militāro palīdzību.
Latvijas TV ziņu raidījums “Panorāma” 24. jūnijā atklāja, ka 5% aizsardzībai ir tikai viens no D. Trampa niķiem, kuru dēļ visiem jālēkā D. Trampam līdzi pat burtiskā nozīmē: “Tam, lai Tramps ar samitu būtu apmierināts, tiek pievērsta īpaša uzmanība. Piemēram, Trampam nepatīk, kad jāklausās citu politiķu garās runās, tāpēc šoreiz samits būs ļoti īss, rītvakar līderu vakariņas un trešdien trīs stundu sesija. Tramps ir uzaicināts pa nakti palikt nevis viesnīcā, bet karaļa pilī, lai gan citi līderi paliek viesnīcā, un arī aicināts te uz golfa spēli. Neoficiāli tiek uzskatīts, ka samits būs veiksmīgs, ja Tramps vispār ieradīsies un ja neaizbrauks prom ātrāk, kā bija G7 samitā” utt.
Kāpēc Latvijas politiķiem un ierēdņiem vajag Trampu
Hāgas samits bija veiksmīgs D. Trampam, kura uzvedību var pielīdzināt arī nodevu vācējam Viduslaikos. Lai nu tā būtu, ka ASV militāri rūpnieciskais komplekss saņem naudu no Eiropas un Eiropas valstu armijas - ieročus no ASV, bet tie tomēr nav brīnumieroči, kas karos cilvēku vietā. Savukārt cilvēku spējas karot tieši Hāgas samits liek apšaubīt. Eiropas valstis, lūk, bija deleģējušas uz Hāgu demokrātiski atlasītus mīkstmiešus, kas pārstāv eiropiešus. Ja tādus aizsūtīs karot, tad arī viņi no reāliem ienaidniekiem mēģinās atpirkties, ielaižot viņus savu (kronēto un nekronēto) karaļu pilīs, piedāvājot golfa spēli vai kā savādāk pakalpojot.
Latvijas kopbudžeta un tā deficīta palielināšana daļēji aizsardzības budžeta palielināšanai tiek pasniegta kā gatavošanās aizsargāties no Krievijas uzbrukuma par spīti “Panorāmas” sniegtajam skaidrojumam, ka par karošanu ar Krieviju Hāgā neesot diez ko daudz runājuši: “Bija plānots, ka šis samits fokusēsies uz Krieviju. Sākotnējā koncepcija bija par to, kā NATO un Eiropa stāv pretī Krievijas radītajiem draudiem, un tas ietvertu arī sadarbību ar Ukrainu. Tas viss tika nolikts malā. Šis samits tagad ir vērsts uz vienu lietu, un tas ir - izpatikt Trampam, un kā daļa no Trampa nomierināšanas ir tas, ka NATO Eiropas dalībvalstis piekritīs tērēt 5% aizsardzībai.”
D. Tramps kļuvis par nākamo ieganstu pēc kovida, kāpēc Latvijas pārvaldes aparāts drīkst grozīt aizvien vairāk aizlienētas naudas. Par Latvijas reālo aizsardzību šķiet izvēlēta tādas parādu kaudzes uzkrāmēšana valstij, lai Krieviju no Latvijas okupācijas atturētu nevēlēšanās uzņemties Latvijas parādus.
