Uzturs

Mirdzoša āda, labs pašsajūtas līmenis un dabisks tonuss bieži sākas ar to, ko liekam uz sava šķīvja. Uzturvielām bagāti salāti ir vienkāršs veids, kā ikdienā uzņemt vitamīnus, šķiedrvielas un antioksidantus. “Skaistuma salāti” ir lielisks piemērs – tie apvieno avokado krēmīgumu, riekstu kraukšķīgumu un svaigu zaļumu spēku. Tas ir gan viegli, gan gardi, gan vizuāli koši. Ar recepti dalās “Women’s Health”.

Pat pareizi gatavoti konservi un ievārījumi laika gaitā var radīt risku - tajās laika gaitā veidojas toksiskas vielas, it īpaši, ja sterilizācija nav pareiza. Medicīnas centra infekcijas slimību speciāliste Olga Martinenko paskaidroja, cik ilgi var uzglabāt dažāda veida konservējumus, kā atpazīt bojātus produktus un kā pasargāt sevi no infekcijas, raksta “unian.net”.

Uztura bagātinātāju un vitamīnu lietošana var uzlabot vispārējo veselību, taču laiks, kad tos lietojam, un to kombinācijas ir svarīgas. Uzziniet, kurus vitamīnus nedrīkst lietot vienlaicīgi, jo tas var samazināt uzsūkšanos vai izraisīt blakusparādības, kopā ar “Health” uztura speciālistiem.

Gandrīz puse pieaugušo cieš no paaugstināta asinsspiediena jeb hipertensijas, kas nozīmē, ka šiem cilvēkiem ir paaugstināts sirds slimību un insulta risks. Līdztekus medikamentu lietošanai, dzīvesveidam un īpašiem ikdienas paradumiem būtisku lomu asinsspiediena kontrolē var spēlēt arī uzturs un dzērieni, raksta “EatingWell”.

Lai makaroni sanāktu garšīgi, nav jābūt pavāram, tomēr ir daži noteikumi, kas atšķir parastus, mīkstus makaronus no tiem, kas ir elastīgi, aromātiski un lieliski “saspēlējas” ar mērci - itāļi to sauc par al dente - stingri, bet ne cietiem. Galvenais noslēpums slēpjas nevis pašos makaronos, bet ūdenī! Mācāmies kopā ar “BBC Food”.

Omlete nav tikai ātras brokastis pannā – tā var būt arī silta, gaisīga un pat svinīga maltīte. Omlete, kas cepta cepeškrāsnī, iegūst pufīgu tekstūru, maigi paceļas kā suflē un ļauj brīvi papildināt to ar pildījumiem: sieru, dārzeņiem, šķiņķi, sēnēm vai pat mazliet zaļumu svaigumam. Izmēģini neparasto pufīgo omleti cepeškrāsnī kopā ar “BBC Food”.

Mēs bieži domājam, ka vissvarīgākais ir “ko” lietot - bet tikpat svarīgi ir arī “kad”. Daži vitamīni un minerāli labāk uzsūcas kopā ar ēdienu, citi - tikai tukšā dūšā. Daži stimulē nervu sistēmu un palīdz justies modriem, bet citi, tieši otrādi, palīdz ķermenim atslābināties. Tāpēc pareizais lietošanas brīdis dienā var būt izšķirošs tam, vai mēs jūtam reālu efektu. Ar īsu, praktisku ceļvedi dalās “The Guardian”.

Zaļo tēju ar citronu var baudīt kā atspirdzinošu dzērienu gan aukstu, gan siltu - šī kombinācija var būt īpaši labvēlīga cukura līmeņa asinīs regulēšanai un imūnsistēmas darbības atbalstam, raksta “VeryWell Health” kopā ar uztura speciālistu Avivu Džošua.

Tēja ir viens no tiem dzērieniem, kas šķiet vienkārši pagatavojams - uzvāri ūdeni, aplej, pagaidi, lai ievelkas, un dzer. Tomēr pat nelielas nianses - pāris grādu temperatūras starpība vai pāris minūtes ilgāka ievilkšanās - var pilnībā mainīt gan garšu, gan dzēriena iedarbību uz organismu. Tieši tāpēc dažas tējas šķiet rūgtas, skābas vai “smagas”, kamēr citas – maigas un aromātiskas. Kā pareizi pagatavot tēju, lai tā nebūtu pārāk stipra, raksta “theteaspot.com”.

Ir brīži, kad ēdiens vairs negaršo un pat doma par maltīti šķiet lieka – it kā ķermenis būtu izslēdzis signālu “izsalkums”. To var izraisīt stress, skumjas, slimība, pārslodze vai vienkārši emocionāla piesātinātība. Tomēr tieši tad, kad apetīte pazūd, organismam visvairāk vajag maigumu un barību – ne tikai fizisku, bet arī emocionālu. Kā rīkoties? Iesaka “psychologytoday.com”.

Mēs bieži domājam par to, ko ēdam, bet ne vienmēr – kā mēs to pagatavojam. Tomēr tieši pagatavošanas veids var būt izšķirošs, lai ēdiens būtu gan garšīgs, gan veselīgs. Dažādas metodes ietekmē gan uzturvielu daudzumu, gan garšu un pat to, cik viegli ēdiens sagremojas. Kādu metodi izvēlēties, iesaka “Martha Stewart”.

Ir ēdieni, kas ir garšīgi tikko pagatavoti, un ir tādi, kas kļūst vēl labāki nākamajā dienā, it kā laiks pats būtu pievienojis papildus garšvielu – dziļumu, siltumu un harmoniju, raksta “BBC Food”.

Pārāk daudz sāls – tas ir viens no biežākajiem uztura “klupšanas akmeņiem”. Pasaules Veselības organizācija brīdina, ka lielākā daļa cilvēku dienā uzņem gandrīz divreiz vairāk sāls, nekā ieteicams, un tas ilgtermiņā var veicināt augstu asinsspiedienu, sirds un asinsvadu slimības, raksta “Very Well Health”.

Ziemas mēnešos daudziem šķiet, ka enerģijas vienkārši nepietiek - roka stiepjas pēc vēl vienas kafijas tases, galva ir smagnēja, un pat ierastie darbi prasa vairāk spēka. Bet bieži vien pie vainas nav tikai aukstums vai īsās dienas - arī mūsu ēšanas paradumi šajā laikā būtiski ietekmē pašsajūtu, garastāvokli un imunitāti. Kā to mainīt? Iesaka “Well being”.

Rudenī roka biežāk sniedzas pēc kaut kā silta, taču tas nenozīmē, ka jāatsakās no smūtijiem - ar nelielām izmaiņām sastāvā tie var kļūt ne tikai sildoši, bet arī palīdzēt stiprināt imunitāti un saglabāt enerģiju drēgnajās dienās. Galvenais ir izvēlēties sezonas augļus, dārzeņus un garšvielas, kas sniedz gan siltumu, gan svaigumu, iesaka “healthline.com”.

Vai esat kādreiz ievērojuši, cik ātri avokado pēc sagriešanas kļūst tumšs? Parasti paiet tikai dažas stundas, līdz augļa krāsa mainās no gardi zaļas uz neglīti brūnu. Bet kāpēc avokado tik ātri kļūst brūni un vai tādus avokado drīkst ēst, skaidro “Live Science”.

Pārtika, ko cilvēks ēd, tieši ietekmē viņa smadzeņu veselību, tostarp to novecošanos. Veselīgs uzturs palēnina smadzeņu novecošanos un samazina ar vecumu saistītas kognitīvās spējas pasliktināšanās risku, raksta “Eatingwell”.

Daudzi no mums ir dzirdējuši vai izmantojuši tā saukto piecu sekunžu likumu - tiek uzskatīts, ka ēdienu, kas nokritis uz grīdas, ir droši ēst, ja to paceļ pirmo piecu sekunžu laikā. Vai tā tiešām ir? Skaidro “Martha Stewart”.

Rudens un ziema ir siltu ēdienu un sātīgu zupu laiks, taču dažreiz rodas kāre pēc kaut kā svaiga un kraukšķīga. Šie izsmalcinātie selerijas saknes, ābolu un redīsu salāti, kas gatavoti pēc izcilā šefpavāra Floida Kardosas receptes, ir tam ideāli piemēroti. Ar recepti dalās “Food & Wine”.

Ir daudz desertu, kas šķiet jo īpaši gardi tieši rudens vēsajos vakaros, taču tikai daži ir tik ātri un vienkārši pagatavojami kā šī šokolādes kūka, ar kuras recepti dalījās “Express”.

Rudenī un ziemā, kad saaukstēšanās kļūst gandrīz par ikdienu, daudzi atceras bērnības mājas līdzekli – karstu tēju ar aveņu vai upeņu ievārījumu. Šis ieradums ir dziļi iesakņojies mūsu kultūrā, bet vai tam tiešām ir arī medicīnisks pamats? Aplūkosim, ko sniedz šie ievārījumi un ko no tiem varam sagaidīt saaukstēšanās laikā, skaidro “Healthline.com”.

Pētījumi liecina, ka Okinavas dzīvesveids, tostarp viņu uzturs, veicina ilgmūžību. Saskaņā ar “Verywellhealth”, datiem, Okinavas diētai ir vairākas nenoliedzamas priekšrocības, tostarp pagarināts dzīves ilgums un samazināts ar vecumu saistītu slimību risks, sirds veselība, kā arī svara un cukura līmeņa asinīs kontrole.