Itāļu virtuve ir viena no pasaulē visiemīļotākajām ne tikai tāpēc, ka tur top labi makaroni vai perfekta pica - tās spēks slēpjas pavisam citur - vienkāršībā, izpratnē par produktiem un dziļā cieņā pret garšu. Itāļi gatavo tā, it kā katrs ēdiens būtu nelieli svētki. Tieši šī attieksme ir tas, kas iedvesmo pavārus visā pasaulē. Bet kādi ir paši svarīgākie likumi, ko varam aizgūt arī savā mājas virtuvē? Raksta “Martha Stewart”.
Mazāk ir labāk - bet produktam jābūt izcilam
Itāļu ēdieni reti sastāv no desmit sastāvdaļām. Visbiežāk tie ir divi vai trīs produkti, kas savstarpēji izceļ viens otru, taču katram no tiem tiek pievērsta īpaša uzmanība: vai tomāts ir labi nogatavojies, vai olīveļļa ir kvalitatīva, vai citrons nav pārāk skābs? Itāļu pavāri zina, ka laba maltīte sākas jau veikalā - jo labāks produkts, jo mazāk to vajag, lai radītu lielisku garšu.
Pamatelementu nozīme
Gan makaroni, gan mērces, gan risoto - itāļu virtuvē viss balstās vienkāršos pamatos. Makaronus izvāra al dente, mērci gatavo lēni un ar pacietību, bet buljons vienmēr ir svaigs. Tieši pamatelementu kvalitāte nosaka ēdiena garšu. Ja makaroni ir pārvārīti vai mērce gatavota steigā, itālis to pamanīs uzreiz. Šī rūpība ir kas tāds, ko ļoti viegli ieviest arī savā virtuvē.
Garšo procesa laikā - ne tikai beigās
Itāļiem ir teiciens: ēdienu gatavo ar muti, ne tikai ar rokām. Tas nozīmē, ka gatavošanas laikā ir jāpagaršo viss - mērce, makaroni, gaļa, pat dārzeņi pannā. Tikai tā var kontrolēt sāls līdzsvaru, garšu intensitāti un konsistenci. Itāļi gatavo intuitīvi!
Cieņa pret produktu - netērē, neizdaiļo lieki
Itāļu virtuve nepieņem pārlieku sarežģīšanu. Dārzeņiem ļauj saglabāt formu, gaļu nepārcep, mērces neblendē, ja tas nav nepieciešams. Un, ja paliek pāri maize vai makaroni, tos izmanto vēl vienu vai divas reizes - salātos vai zupās. Itāļiem ir dziļa cieņa pret katru sastāvdaļu, viņi nekrāso ēdienu ar liekām piedevām un nepievieno garšas “maskētājus”. Produktam jārunā pašam par sevi.
Uz šķīvja ir stāsts, nevis dekorācija
Itāļi nepievieno ēdienam dekoratīvus elementus tikai skaistumam - viss, kas ir šķīvī, tiek apēsts, un viss tur ir funkcionāls. Svētki nav šķīvis ar sīkiem rotājumiem, bet gan kopīgi klāts galds, kur ēdiens izskatās dabiski un apetīti rosinoši. Šo praktiskumu var pārņemt jebkurš: mazāk mākslīga izskaistinājuma, vairāk patiesas garšas.
Itāļu virtuves noslēpums nav lielās tehnikās vai sarežģītos paņēmienos. Tā drīzāk ir filozofija - mīlēt produktu, nesarežģīt to, pagaršot visu gatavošanas laikā un cienīt vienkāršību.
Kad šos principus sāk pielietot arī mājās, ēdiena kvalitāte uzlabojas gandrīz uzreiz. Itāļu pavāri māca, ka garšīgs ēdiens nav luksusa pieredze, bet gan ikdienas prasme, ko var apgūt ikviens.
