Pat pareizi gatavoti konservi un ievārījumi laika gaitā var radīt risku - tajās laika gaitā veidojas toksiskas vielas, it īpaši, ja sterilizācija nav pareiza. Medicīnas centra infekcijas slimību speciāliste Olga Martinenko paskaidroja, cik ilgi var uzglabāt dažāda veida konservējumus, kā atpazīt bojātus produktus un kā pasargāt sevi no infekcijas, raksta “unian.net”.
Cik ilgi ir droši uzglabāt konservus?
Pēc ārstes teiktā, ja tiek ievēroti visi sanitārie standarti un uzglabāšanas noteikumi, mājās gatavoti konservi ir droši un derīgi lietošanai uzturā divus līdz piecus gadus.
"Konkrētais derīguma termiņš ir atkarīgs no produkta un tā pagatavošanas metodes. Piemēram, marinētus dārzeņus, lečo, mērces, kā arī gaļas un zivju konservus var uzglabāt apmēram divus gadus, ja tiek ievēroti uzglabāšanas apstākļi. Kompotus un sēnes var uzglabāt ne ilgāk kā vienu gadu, bet skābētus kāpostus - līdz sešiem mēnešiem," skaidro speciāliste.
Galvenais ir nodrošināt burku hermētiskumu, sterilizāciju aizvēršanas laikā un atbilstošus uzglabāšanas apstākļus: vēsu, sausu un tumšu vietu bez pēkšņām temperatūras izmaiņām.
Konservu derīguma termiņu ietekmē arī pagatavošanas metode - sterilizētiem konserviem ir ilgāks derīguma termiņš, stāsta infekcijas slimību speciāliste.
Cik ilgi var uzglabāt ievārījumu?
Ja ievārījums ir pareizi pagatavots un uzglabāts vēsā, sausā un tumšā vietā, tas var būt ēdams vienu līdz trīs gadus. Tomēr pastāv nianse attiecībā uz konkrētajām izmantotajām ogām vai augļiem.
"Ievārījumu ar kauliņiem, piemēram, ķiršu, var uzglabāt līdz pat astoņiem mēnešiem. Bet ievārījumu bez kauliņiem var uzglabāt līdz vienam līdz trim gadiem, atkarībā no augļu un ogu veida," skaidro ārste.
Tomēr ievārījums visgardākais un aromātiskākais ir tieši pirmajā gadā.
Kā noteikt, vai konservējumi ir sabojājušies?
Ārste norāda, ka, atverot mājās gatavotus konservus, vienmēr rūpīgi jāpārbauda burka. Ja parādās nepatīkama vai aizdomīga smaka, ir mainījusies krāsa vai izveidojusies plēvīte vai putas, šādus produktus nekādā gadījumā nedrīkst lietot uzturā. Tas var būt bīstami jūsu veselībai.
Ir arī noteiktas pazīmes, kas liecina par bojātiem produktiem.
"Bojātu konservu pazīmes var būt izspiedušies vāki, mainījusies krāsa, duļķes vai pelējums. Ja parādās šīs pazīmes, konservus nekādā gadījumā nedrīkst lietot uzturā - tie jāizmet," atzīmēja Martinenko.
Kāpēc veci konservi ir kaitīgi cilvēkiem?
Ārste uzsvēra, ka pat ja nav bojāšanās pazīmju, konservos laika gaitā var veidoties toksiskas vielas, un šādu derīguma termiņu beigušos konservu lietošana uzturā var izraisīt saindēšanos ar pārtiku.
"Piemēram, ja kompoti un ievārījumi, kas gatavoti ar kauliņiem, tiek uzglabāti ilgāk par gadu, var veidoties amigdalīns, kas pēc tam pārvēršas toksiskās vielās. Konservētu sēņu un gaļas olbaltumvielas laika gaitā noārdās, kas padara šādus produktus bīstamus veselībai," atzīmēja speciāliste.
Kādas infekcijas slimības var attīstīties pēc bojātu konservētu pārtikas produktu lietošanas uzturā?
Bojāti mājas apstākļos konservēti pārtikas produkti var būt bīstami un izraisīt dažādas smaguma pakāpes saindēšanos.
"Visbriesmīgākā slimība ir botulisms - smaga saindēšanās ar pārtiku, ko izraisa baktērijas Clostridium botulinum toksīns. Botulīna toksīns ir ļoti spēcīga bioloģiska inde. Tā ir viena no spēcīgākajām indēm, tūkstošiem reižu spēcīgāka par klaburčūskas indi, padarot to par visbīstamāko no visām dabiski sastopamajām indēm. Pat neliels botulīna toksīna daudzums ietekmē nervu sistēmu, izraisot muskuļu paralīzi, kas var izraisīt smagas sekas, tostarp elpošanas paralīzi un nāvi. Simptomi var būt redzes traucējumi, apgrūtināta rīšana, sausa mute, muskuļu vājums un reibonis," brīdināja speciāliste.
Aptuveni 20% cilvēku ar botulismu mirst, un pieredze rāda, ka šīs nāvējošās slimības galvenais cēlonis ir mājās gatavoti pārtikas produkti: konservi, kūpināti pārtikas produkti un marinēti gurķīši.
"Baktērija Clostridium botulinum vairojas anaerobos apstākļos (bez skābekļa), tāpēc mājās konservēta gaļa, zivis, sēnes un dārzeņi rada briesmas, īpaši, ja tie ir nepareizi pagatavoti vai uzglabāti," brīdina ārste.
Viņa stāsta, ka botulisma izraisītājs dabā ir diezgan izplatīts - šī baktērija nonāk konservos caur augsni, ja dārzeņi, augļi vai ogas ir slikti mazgāti. Mikrobu var atrast arī konservos, ja nav ievērotas sterilizācijas procedūras vai ja izmantoti slikti mazgāti trauki. Noslēgtās burkās, bez piekļuves skābeklim, baktērija sāk ražot toksīnu, un, nonākot cilvēka organismā, toksīns nonāk kuņģī vai zarnās.
"Bīstamie mikrobi var izturēt vārīšanu. Tāpēc arī mājas gatavotiem konserviem ir nepieciešama sterilizēšana," uzsver ārste.
Kā pareizi uzglabāt mājās gatavotus konservus, lai izvairītos no infekcijas riska
Ir svarīgi rūpīgi ievērot konservu pārstrādes instrukcijas, tostarp recepti, sterilizācijas protokolu un konservu uzglabāšanas norādījumus.
Konservēt drīkst tikai augstas kvalitātes dārzeņus, ogas un augļus - bez puves, bez augsnes un rūpīgi nomazgātus zem tekoša ūdens.
"Noteikti ievērojiet mājas konservu receptūru un pagatavošanas tehnoloģiju, pievienojot konserviem citronskābi vai etiķskābi, sāli un cukuru. Šīs garšvielas rada vidi, kas neļauj izdzīvot botulisma baktērijām. Gaļu un zivis mājas apstākļos var konservēt tikai hermētiski noslēgtās burkās, uzturot nepieciešamo temperatūru - līdz 120 grādiem pēc Celsija vai augstāku, kas iznīcina botulīna toksīnu," saka Martinenko.
Pamatnoteikumi:
konservējot, burkām un vākiem jābūt steriliem;
vākiem jābūt cieši noslēgtiem un nebojātiem;
mājas konservi jāuzglabā tumšā, sausā un vēsā vietā.
Pašgatavotus ievārījumus nevajadzētu uzglabāt vietās, kur iespējamas pēkšņas temperatūras izmaiņas, piemēram, garāžā.
Konservētus dārzeņus un augļus uzglabāt temperatūrā no 0 līdz 18°C, bet zivju un gaļas konservus - ne augstākā temperatūrā par 12°C.
Pašgatavotus gaļas vai zivju konservus ieteicams pirms pasniegšanas termiski apstrādāt, piemēram, vārīt vai cept 20 minūtes. Atvērtas bundžas jāizlieto nekavējoties un tās nedrīkst atstāt ledusskapī vairākas dienas.
Lasiet arī, kā viegli atvērt cieši aizvērtas burciņas.
