Ikvakara lasīšana bērniem pirms gulētiešanas ir sena tradīcija, kas piedāvā daudzas attīstības priekšrocības. Pasaka patiešām ir daudz kas vairāk nekā tikai ikvakara rituāla daļa! Šī prakse ne tikai stiprina vecāku un bērnu saikni, bet arī spēlē izšķirošu lomu bērna kognitīvās, lingvistiskās, emocionālās un sociālās attīstības veicināšanā, raksta “The Guardian”.
Krāsām, kas ieskauj mazus bērnus, ir galvenā loma viņu emocionālajā un kognitīvajā attīstībā - krāsu izvēle var ietekmēt garastāvokli, uzvedību un pat mācīšanās spējas, sākot no guļamistabas sienu krāsām līdz rotaļlietu nokrāsām, raksta “The Guardian”.
Pavasara atnākšana ir ideāls laiks, lai dotos piedzīvojumos - gan ceļojot pa Latviju, gan dodoties uz tālākiem galamērķiem. Lai arī ceļošana ar mazajiem ir izaicinoša, ar pareizu plānošanu un sagatavošanos tas var kļūt par vienu no jaukākajiem ģimenes piedzīvojumiem.
Amerikāņu psiholoģe Sjūzena Albersa no Klīvlendas klīnikas dalījās ar metodēm, ar kurām dabiski var paaugstināt laimes hormonu – serotonīna, oksitocīna, dopamīna un endorfīnu – līmeni.
Bērnu neatliekamās palīdzības medicīnas māsa, kura savā darbā ir redzējusi daudzas nopietnas traumas, atklāja, ko viņa nekad neļautu darīt saviem bērniem, raksta “Daily Mail”.
Ja pastāvīgi kaut kam nepietiek laika, ir pienācis laiks pārskatīt savu attieksmi pret dzīvi un pareizi noteikt prioritātes. Vai jūs pastāvīgi nevarat kaut ko paveikt un ciešat no laika trūkuma? Jūs noteikti neesat viens ar šo problēmu. Saskaņā ar statistiku lielākā daļa strādājošo sūdzas par laika trūkumu.
Ja mazulis ātri nogurst un atsakās lasīt, zīmēt vai nodarboties ar radošiem darbiem, tad tā nebūt nav viņa attīstības problēma - tas ir vizuālās uztveres jautājums.
Droši vien esat dzirdējuši, ka patiesi veselīgas pusdienas ir jāpagatavo pašam. Tomēr šis apgalvojums ir tikai daļēji patiess. Jā, savā virtuvē varat kontrolēt sastāvdaļu kvalitāti un precīzi noteikt, ko pievienot savam ēdienam.
Bērnu audzināšana ir daudz vairāk par viņu pamatvajadzību nodrošināšanu, aizsardzību un disciplinēšanu - tā ir arī kādas prasmes mācīšanu, kas veido bērna nākotni vairāk nekā atzīmes vai talants - tā ir emocionālā inteliģence, raksta “Forbes”.
Viss, ko mēs sakām, ietekmē mūsu dzīvi. Tajā pašā laikā ir frāzes, kas var negatīvi ietekmēt fizisko un psiholoģisko veselību. Daži bīstami izteicieni, ko vajadzētu izslēgt no vārdu krājuma.
Reizēm šķiet, ka, ja suns ir ļoti pūkains un liels, tad pastaigai sniegotajos plašumos viņam noteikti nekas papildus nav vajadzīgs. Galu galā ne haskijiem, ne sanbernāriem nav vajadzīgas siltas drēbes un zābaki, taču viņi pastāvīgi “strādā” aukstos apstākļos.
Zinātnieki ir pierādījuši, ka mājdzīvnieku īpašnieki dzīvo ilgāk. Pētījumi liecina, ka cilvēki, kuriem ir pūkaini vai spalvaini draugi, var pagarināt savu dzīvi par 5–10 gadiem, pateicoties dzīvnieku pozitīvajai ietekmei uz veselību un emocionālo labsajūtu, raksta RBC.
Pasakas mums daudz māca jau no agras bērnības. Turklāt spēcīgas psihes labad tās var izmantot pat terapeitiskiem nolūkiem. Bērniem parasti patīk pasakas. Fantastiski stāsti, kuros labais vienmēr uzvar pār ļauno, ir pazīstami gandrīz ikvienam.
Veiksim īsu eksperimentu. Veltiet mirkli un padomājiet par pirmo vārdu, kas ienāk prātā pēc šo 5 vārdu izlasīšanas: sirds, kupidons, gulbji, roze un baloži. Par ko tu domāji?
Rotaļlietu jucekļa savākšana mājās bieži nozīmē izkaisītu puzles gabaliņu, plastmasas rotaļlietu un spēļu virtuves piederumu savākšanu, un katrs vecāks zina arī to, kā ir atkal un atkal savākt grozā nebeidzamo rotaļu dzīvnieku komandu. Kāpēc bērniem šīs mīkstās rotaļlietas tik ļoti patīk un kāpēc nekad nevajag noniecināt, ja bērns rotaļlietas sauc par saviem draugiem - skaidro psihologi kopā ar “romper.com”.
Vecāki bieži saviem bērniem meklē jautras un izglītojošas aktivitātes, kas palīdzētu viņiem attīstīt svarīgas dzīves prasmes, tomēr, saskaņā ar “kumon.com”, papildus dažādi interešu izglītībai un sociālajiem pulciņiem, kāda pavisam vienkārša aktivitāte ir pieejama mums visiem, neizejot no mājām - tā ir ēst gatavoša kopā ar bērniem.
Situācija ar drošības jostu izmantošanu vieglajos transportlīdzekļos ar gadiem ir krietni uzlabojusies, bet šī tendence nav attiecināma uz mikroautobusiem un autobusiem, ikdienā novērojusi Valsts policija. Negadījuma brīdī sekas šādam lēmumam nepiesprādzēties var būt smagas gan pašam, gan apkārtējiem pasažieriem.
