Ziemas sezona rada papildu izaicinājumus – aukstums, vējš un sezonālās saslimšanas var negatīvi ietekmēt ausis, izraisot diskomfortu, iekaisumu un pat dzirdes pasliktināšanos.
Bads ir ķermeņa dabiskais signāls, ka tam ir nepieciešams vairāk pārtikas. Pastāvīgu izsalkuma sajūtu var izraisīt dažādi faktori, un galvenais iemesls ir nepietiekama ķermeņa barošana ar būtiskām uzturvielām, raksta The Mirror.
Miega trūkums ietekmē cilvēka darba spējas, attiecības un ikdienu kopumā. Neatkarīgi no tā, vai tas ir vairāku bezmiega nakšu rezultāts pēc kārtas vai pakāpeniska miega bada stundu uzkrāšanās, laika gaitā sekas kļūst arvien smagākas. Kas notiks ar jūsu ķermeni, ja negulēsiet 24, 48 vai 72 stundas, raksta “Sleepfoundation”.
Sāls ievērojamā daudzumā ir atrodama visos izplatītakajos pārtikas produktos - maize, cepumi, desa, gaļa, zivis un olas. Tā pārpalikums uzturā var radīt nopietnas veselības problēmas. Bet tūska nav sliktākais, kas var notikt ar ķermeni.
Jauni pētījumi liecina, ka ļoti nepietiekami novērtētās sulas dzeršana var uzlabot vielmaiņu, izraisot svara zudumu. Baudot dzērienu, ātri zaudēsiet svaru, ziņo Nutrients.
Ar vitamīnu un minerālvielu lietošanu saistāmi arī vairāki jau ieskaņojušies mīti. Cik tajos ir patiesības, ko vajadzētu zināt par uztura bagātinātājiem un kad patiešām ir lietderīgi papildus uzņemt vitamīnus un minerālvielas? Piecus mītus par vitamīnu lietošanu šķetina ģimenes ārste “Veselības centru apvienības” poliklīnikā Aura Jevgeņija Soboļevska, un “Mēness aptiekas” sertificētā farmaceite Jeļena Bebre.
“Jo vairāk, jo labāk” ir bijusi skropstu tušas mantra kopš tās pirmsākumiem, un teju katra skropstu tušas reklāma sola ārkārtēju garumu, satriecošu apjomu un izliekumu. Nedrīkst aizmirst arī par skropstu pieaudzēšanu, taču jaunā skaistuma paaudze ir nolēmusi atcelt veco skaistuma standartu un nomaina to pret pilnīgi pretējo - gatavojieties redzēt šo jauno skaistuma tendenci visur - modē ir skropstas, kuru nav, jeb “spoku” skropstas! Par tendenci stāsta “realsimple.com”.
Matu augšanu var ietekmēt dažādi faktori, piemēram, jūsu vecums, ģenētika, hormoni un stress. Kā saprast, kāpēc jūsu mati neizaug tik gari, cik jūs vēlētos, skaidro “healthline.com” eksperti.
Imūnās sistēmas šūnas var pārprogrammēt, lai tās cīnītos ar novecošanos - šādu atklājumu veikuši pētnieki no Amerikas zinātnes centra “Cold Spring Harbor Laboratory” (CSHL), raksta izdevums “Nature Aging”.
Ēšanas paradumi ietekmē visa ķermeņa veselību un jo īpaši smadzeņu darbību. Uzziniet, kurš ieradums var palielināt neirodeģeneratīvo traucējumu risku par 13%. Aukstajā sezonā noder sātīgas brokastis, bet ir vērts ieklausīties.
Dažkārt pēc nelielas dienasvidus snaudas jūs pamostaties, jūtoties spirgts un atpūties, savukārt citreiz jūs varat justies izsmeltāks nekā pirms miega. Tomass Maikls Kilkenijs, Miega medicīnas institūta direktors, pastāstīja “NewYork Post”, no kā tas ir atkarīgs un cik ilgai būtu jābūt ideālajai diendusai.
Meklējot atbildi uz jautājumu, ko dzert, lai uzlabotu veselību, zaļā tēja viennozīmīgi ieņem pirmo vietu, tomēr, ja vēlaties dzīvot ilgāk, ir vēl viens dzēriens, kuru ir vērts iekļaut savā uzturā, raksta “Eating Well”.
Sociālajos medijos ir daudz kaitīgas ādas kopšanas tendences. Dermatologi nosaukuši veidus, no kuriem būtu stingri jāizvairās, kopjot sejas ādu, ziņo Real simple.
„Infektoloģijas centrā regulāri nonāk šādi pacienti,” TV24 raidījumā „Ārsts atbild”, runājot par gremošanas sistēmas veselību, stāsta gastroenteroloģe Ilona Vilkoite.
Komanda no Nagojas universitātes Japānā ir veikusi interesantu atklājumu: antioksidants luteolīns var palēnināt matu nosirmošanas procesu. Pētījums tika veikts ar pelēm, un rezultāti parādīja, ka šīs vielas ievadīšana palīdzēja saglabāt dzīvnieku kažokādas dabisko melno krāsu.
Franču sieviešu bezrūpīgā pieeja grimam ir teju leģendāra - un tieši tagad, kad skaistuma industrija liek uzsvaru uz minimālismu, franču estētika atkal kļūst aktuāla. Žurnāliste Sali Hjūdža kopā ar “The Guardian” meklē ideālo franču skaistuma formulu.
Skolās un bērnudārzos turpina samazināties apmeklējums akūto elpceļu saslimšanu dēļ, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) monitoringa dati.
