Ziemas sezona rada papildu izaicinājumus – aukstums, vējš un sezonālās saslimšanas var negatīvi ietekmēt ausis, izraisot diskomfortu, iekaisumu un pat dzirdes pasliktināšanos.
Turklāt krasās temperatūras atšķirības starp auksto āra vidi un siltajām telpām var veicināt mitruma uzkrāšanos ausīs un dzirdes aparātos, kas palielina infekciju un ierīču darbības traucējumu risku. Kā ziemā nodrošināt efektīvu ausu un dzirdes aparātu aprūpi, skaidro Latvijas lielākā Surdotehniskās palīdzības centra otorinolaringoloģe Marika Daudze.
Ziemas laikā ausis ir īpaši jutīgas pret aukstumu un stipru vēju, kas var radīt ne tikai fiziskas neērtības, bet arī nopietnākas veselības problēmas, piemēram, sāpes vai ārējo otītu (ausu iekaisumu). Bez pienācīgas aizsardzības galva ir pirmā, kas zaudē siltumu, savukārt ausis kļūst uzņēmīgākas pret iekaisumiem un infekcijām.
Tāpēc galvassegas nēsāšana ir īpaši svarīga, kad temperatūra noslīd zem 0° C. Izvēlieties siltas, vēju aizturošas cepures vai galvas lentes, kas pilnībā nosedz ausis. Aktīvām ziemas aktivitātēm, piemēram, slēpošanai, ieteicams izvēlēties termoaizsargājošu ekipējumu, kas nodrošina siltumu un komfortu.
Tāpat izvairieties no ilgstošas uzturēšanās vējainā vidē, ja ausis nav pietiekami pasargātas, jo pat īslaicīga vēja iedarbība var palielināt iekaisuma risku. Papildu piesardzības nolūkos pēc peldēšanās vai dušas vienmēr rūpīgi nosusiniet ausis un izvairieties no slapju cepuru valkāšanas, jo tās neuztur siltumu un var saasināt situāciju.
Ziemas mēnešos dzirdes aparātu kopšana ir īpaši svarīga cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Aukstums un straujas temperatūras svārstības veicina mitruma kondensāciju aparāta iekšpusē, kas var izraisīt darbības traucējumus, piemēram, nekontrolētu ieslēgšanos un izslēgšanos, statiskus trokšņus, sprakšķus un citas skaņas izmaiņas. Savukārt pareiza kopšana palīdz pagarināt dzirdes aparātu kalpošanas laiku un nodrošina to efektīvu darbību arī ziemas apstākļos.
Regulāri izmantojiet susinātājus un atveriet bateriju nodalījumu, lai mitrums varētu iztvaikot. Tāpat kā viedtālruņu baterijas, arī dzirdes aparātu baterijas un akumulatori ziemā izlādējas ātrāk, kas var radīt papildu neērtības. Lai nodrošinātu nepārtrauktu darbību, dodoties ārpus mājas, ieteicams ņemt līdzi papildu baterijas vai lādētāju. Vienlaikus pārliecinieties, ka baterijas ir sausas un darbojas optimāli.
Auss kanāls dabiski izdala eļļas, kas palīdz uzturēt mitruma līdzsvaru, taču apkures sistēmu radītais sausais gaiss var traucēt šo procesu, izraisot ādas sausumu un padarot ausis jutīgākas pret niezi un mikroplaisājumiem. Tā rezultātā vājinās ādas aizsargbarjera, kas var veicināt iekaisuma procesus un palielināt infekciju risku. Lai novērstu sausumu un diskomfortu, piemēram, niezi, savilkuma vai dedzinošu sajūtu, kā arī trokšņus ausīs, ieteicams veikt preventīvus pasākumus, tostarp uzturēt optimālu telpu mitruma līmeni (40-60 %).
Papildu aizsardzībai var lietot speciālus mitrinošus ausu pilienus, kas palīdz saglabāt dabisko mitrumu un novērst kairinājumu. Tāpat būtiska ir pietiekama ūdens uzņemšana, jo organisma mitrināšana sākas no iekšienes - nepietiekams šķidruma daudzums var pastiprināt ādas sausumu visā ķermenī, tostarp ausīs.
Sērs dabiski aizsargā auss kanālu no putekļiem un mikroorganismiem, taču ziemā tā veidošanās var pastiprināties temperatūras svārstību un kairinājuma dēļ. Ja sērs netiek pienācīgi izvadīts, tas var uzkrāties un veidot korķi, izraisot diskomfortu un dzirdes traucējumus.
Sēra korķus var noņemt arī mājas apstākļos, taču tas jādara saudzīgi, lai neradītu bojājumus ausij. Drošākās metodes ietver aptiekās pieejamu ausu pilienu lietošanu, kas mīkstina sēra korķus, kā arī skalošanu ar fizioloģisko šķīdumu vai siltu ūdeni, izmantojot šļirci bez adatas.
Tomēr jāņem vērā, ka skalošanas metodi nedrīkst izmantot gadījumos, kad ir hroniskas ausu saslimšanas, jo tā var saasināt esošās problēmas. Ja šīs pieejas nav efektīvas, ieteicams konsultēties ar ārstu, lai nodrošinātu profesionālu sēra korķu evakuēšanu.
Pareiza ausu higiēna ir svarīga jebkuros laikapstākļos, taču pārmērīga tīrīšana var izraisīt sausumu, kairinājumu un palielināt infekciju risku. Ausis jātīra tikai ārēji, maigi noslaukot gliemežnīcu ar mitru salveti vai dvieli, un pēc dušas vai peldēšanās tās rūpīgi jānosusina, lai novērstu mitruma uzkrāšanos. Jāizvairās no jebkādu priekšmetu, tostarp vates kociņu, ievietošanas auss kanālā, jo tas var traucēt pašattīrīšanās procesu, iespiest sēru dziļāk un radīt nopietnus bojājumus. Tāpat nav ieteicams izmantot ausu sveces, jo to efektivitāte nav zinātniski pierādīta, un pastāv risks gūt apdegumus vai citas komplikācijas
Ziemā elpceļu infekcijas ir biežāk sastopamas, un tās var negatīvi ietekmēt arī ausu veselību, izraisot īslaicīgus vai pat ilgstošus dzirdes traucējumus. Viena no izplatītākajām elpceļu infekciju komplikācijām ir vidusauss iekaisums, kas īpaši bieži skar bērnus un cilvēkus ar novājinātu imūnsistēmu. Lai mazinātu šo risku, iesnas jāārstē savlaicīgi - regulāra deguna tīrīšana un fizioloģisko aerosolu lietošana palīdz uzturēt brīvus elpceļus un novērst spiediena izmaiņas ausīs. Ja rodas sāpes, pilnuma sajūta ausīs vai dzirdes pasliktināšanās, nekavējoties jāvēršas pie ārsta.
Dzirdes traucējumi biežāk skar gados vecākus cilvēkus, jo ar laiku dzirde dabiski pasliktinās, taču no tiem nav pasargāts neviens. Dzirdes zudums var attīstīties arī jaunākiem cilvēkiem, īpaši tiem, kuri ilgstoši strādā trokšņainā vidē vai regulāri tiek pakļauti skaļiem trokšņiem. Lai savlaicīgi atklātu dzirdes problēmas un novērstu to progresēšanu, ieteicams regulāri apmeklēt dzirdes speciālistu, veicot pārbaudes dzirdes centrā vai medicīnas iestādē
