Ar vitamīnu un minerālvielu lietošanu saistāmi arī vairāki jau ieskaņojušies mīti. Cik tajos ir patiesības, ko vajadzētu zināt par uztura bagātinātājiem un kad patiešām ir lietderīgi papildus uzņemt vitamīnus un minerālvielas? Piecus mītus par vitamīnu lietošanu šķetina ģimenes ārste “Veselības centru apvienības” poliklīnikā Aura Jevgeņija Soboļevska, un “Mēness aptiekas” sertificētā farmaceite Jeļena Bebre.
Daudzi izvēlas pastāvīgi lietot vitamīnus vai to kompleksus slimību profilaksei, domājot, ka tas noteikti palīdzēs izvairīties no saslimšanas, jo īpaši ar sezonālajām vīrusu infekcijām, un, viņuprāt, arī pagarinās mūžu.
Ģimenes ārste Jevgeņija Soboļevska skaidro: “Vitamīni ir cilvēkam vitāli svarīgi organiski savienojumi. Zinām vairāk nekā 15 vitamīnu veidus, katram ir savs fizikālās īpašības, ķīmiskais sastāvs un sava īpašā loma organismā. Šīs vielas piedalās vielmaiņas procesos, tām piemīt imūnbioloģiskas īpašības, tās normalizē nervu un endokrīnās sistēmas darbību, veicina ātru asins recēšanu. Savukārt minerālvielas - makroelementi un mikroelementi - ir neorganiski ķīmiski savienojumi. Tie veido mazāk nekā 5-6% no kopējā pieauguša cilvēka svara. Vitamīnu un minerālvielu trūkums var radīt veselības problēmas, turklāt dažkārt - pat ļoti nopietnas.”
“Vitamīnus iedala divās lielās grupās - ūdenī šķīstošajos un taukos šķīstošajos. Ūdenī šķīstošie vitamīni ir B1, B2, B3, B6, B9, B12, B15, C, P, PP, H1, H2, F. Taukos šķīst A, D, E, K vitamīns,” stāsta “Mēness aptiekas” sertificētā farmaceite Jeļena Bebre.
Jevgeņija Soboļevska ir novērojusi, ka bieži vien cilvēki, sekojot vienīgi padomiem reklāmā vai sociālajos tīklos, papildus ar ārstu vai farmaceitu nekonsultējoties, lieto vitamīnus un minerālvielas. “Nereti, iztaujājot pacientu, uzzinu, ka viņa izvēlētajā multivitamīnu kompleksā ir dienas D vitamīna deva, taču viņš to lieto arī atsevišķi (un tas nav vienīgais). Tas nozīmē, ka tiek lieki uzņemts gan D vitamīns, gan, piemēram, karotinoīds A vitamīns, un tas ir tikpat bīstami, kā šo vitamīnu deficīts. Tā vietā, lai gūtu labumu, cilvēks savai veselībai kaitē.”
Nav nepieciešams ikdienā uzņemt daudz dažādu vitamīnu un minerālvielu uztura bagātinātāju veidā, bet gan tieši tos, kas katram ir nepieciešami - tāda ir pareizā formula. Lai noskaidrotu organisma vajadzības, jākonsultējas ar savu ārstu un ar farmaceitu.
Cilvēka organisms dažus vitamīnus spēj sintezēt, bet dažus var uzņemt tikai ar pārtiku. Ārste skaidro: “Ja mēs dzīvotu ekoloģiski tīrā vidē, saulainā klimatā, bez kaitīgiem ieradumiem un stresa, un mūsu uzturs būtu ideāli sabalansēts un pilnvērtīgs, papildu vitamīnu uzņemšana visticamāk nebūtu nepieciešama. Lielāko daļu organismam vajadzīgo vielu, tostarp vitamīnus, mēs uzņemam ar pārtiku, taču daudzkārt produkti pietiekamu uzturvielu daudzumu nesatur. Svarīgi saprast, vai iekļaujam ēdienkartē pietiekami daudz augļu un dārzeņu, zaļumu un zivju, gaļas un pilngraudu produktu. Turklāt jāņem vērā, ka ilgstošas uzglabāšanas, saldēšanas, atkausēšanas un termiskās apstrādes laikā produkti daļu vērtīgo uzturvielu zaudē.”
Ārste vērš uzmanību arī uz to, ka līdz ar vecumu cilvēka organismā notiek daudzas izmaiņas, un vielmaiņas procesu palēnināšanās ir viena no būtiskākajām - vecāka gadagājuma cilvēkiem un pat tiem, kam ir vien nedaudz pāri 50 gadiem (neatkarīgi no dzimuma), var rasties grūtības uzņemt vitāli svarīgus makro un mikroelementus no pārtikas. Ar vecumu organisms sliktāk uzņem D un B12 vitamīnus.
Ir arī specifiskas organisma vajadzības, piemēram, grūtniecēm nepieciešama folijskābe. Savukārt, cilvēkiem, kuri ievēro diētu, piemēram, ir vegāni vai nepanes piena produktus, var trūkt B12 vitamīna un kalcija.
Farmaceite norāda, ka vitamīnu un minerālvielu uzsūkšanos var ietekmēt arī lietotie medikamenti. “Piemēram, diurētiskie līdzekļi, statīni, antibiotikas un citas zāles var izvadīt no organisma svarīgus elementus vai traucēt to uzsūkšanos. Šādā gadījumā vitamīni un minerālvielas ir jākompensē ar īpašu uzturu vai papildus uzņemot uztura bagātinātāju veidā (tas parasti ir efektīvāk).”
“Latvijas klimatiskajos apstākļos iedzīvotajiem vērojams D vitamīna deficīts. Par to liecina arī Centrālās laboratorijas apkopotie analīžu rezultāti, tādēļ šo vitamīnu ir svarīgi uzņemt papildus,” uzsver Jevgeņija Soboļevska un atgādina, ka reizi gadā ieteicams nodot analīzes un noteikt D vitamīna līmeni organismā. Speciālisti uzskata, ka profilaktiski D vitamīns jālieto visiem Latvijas iedzīvotājiem visu gadu, taču pareizā devā, konsultējoties ar ārstu un farmaceitu. Optimāls līmenis ir 45-55 ng/ml. D vitamīns aizsargā organismu no saaukstēšanās, diabēta, acu un ādas slimībām, kā arī endokrīnās sistēmas traucējumiem. Tas ir nepieciešams nervu sistēmai, muskuļiem un imunitātei, palīdz organismam absorbēt no pārtikas kalciju, magniju un fosforu, uztur kalcija līdzsvaru asinīs un kaulos. Ja ir D vitamīna ir deficīts, organismam kalcijs jāņem no kauliem, tos vājinot un radot osteoporozes risku.
Tāpat D vitamīna līmeņa pazemināšanās palielina risku saslimt ar vīrusu infekcijām, atzīta arī D vitamīna deficīta ietekme uz vēža, autoimūnu un citu hronisku slimību attīstību un smagāku šo slimību gaitu.
“Dažas zāles, piemēram, pretkrampju līdzekļi, pretsēnīšu līdzekļi un steroīdi, paātrina D vitamīna sadalīšanos organismā, kas arī var izraisīt tā trūkumu,” piebilst farmaceite.
“Manuprāt, nav slikti, ja kādu vitamīnu un minerālvielu kompleksu lieto, lai uzturētu organismu aukstajā sezonā. Taču vitamīnu terapija vienmēr jāvērtē individuāli. Līdztekus D vitamīnam, svarīgi arī, lai organisms saņemtu pietiekamu daudzumu antioksidantu - C, A (retinols, karotīns) un E (tokoferols) vitamīnu, kā arī selēnu un cinku - šīs vielas aizsargā šūnas no brīvo radikāļu bojājumiem. Cinks un selēns ietekmē daudzas imūnsistēmas daļas, var palīdzēt samazināt vīrusu vairošanās ātrumu. Ja to līmenis organismā ir pietiekams, var samazināties akūtu un hronisku iekaisuma procesu smagums. Selēns ir lielisks palīgs arī vairogdziedzera veselībai.
Antioksidants A vitamīns ir sastopams, piemēram, burkānos, aknās, zivju eļļā, piena produktos (īpaši, biezpienā, sierā), ķirbjos, melonēs, mandarīnos. E vitamīns - smiltsērkšķos, riekstos, mežrožu paaugļos, kāpostos un pētersīļos.
Pētījumos atklāts, ka tiem, kuri uzturā vairāk lieto zivis, dārzeņus, augļus un ogas (īsta antioksidantu krātuve!), ir mazāks risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, vēzi, kataraktu un insultu. Tiesa, šo produktu daudzumam ikdienas uzturā jābūt vismaz 400-600 g, turklāt tiem jābūt kvalitatīviem - vēlams sezonāliem. Labu antioksidanta devu var iegūt no nelobītiem riekstiem (lazdu riekstiem, valriekstiem, zemesriekstiem), mandelēm, saulespuķu sēklām. C vitamīnu nodrošina skābēti kāposti - vērtīgi vietējie dārzeņi.
“Antioksidanti nav savstarpēji aizvietojami, katram ir sava unikālā bioloģiskā aktivitāte, tāpēc viena savienojuma uzņemšana nekompensē cita trūkumu,” piebilst farmaceite.
Ārste uzsver: “Svarīga ir vitamīnu deva, kursa ilgums, kā arī tas, vai pastāv individuālas kontrindikācijas to lietošanai.”
“Omega-3 taukskābju trūkums organismā ir diezgan izplatīta problēma, jo cilvēki neuzņem pietiekami daudz šo svarīgo uzturvielu ar pārtiku. Tas nozīmē, ka cieš matu un nagu veselība, vēl ļaunāk - palielinās sirds un asinsvadu slimību risks, jo tieši omega-3 palīdz uzturēt normālu holesterīna līmeni un arteriālo asinsspiedienu. Organisms pats šīs taukskābes nesintezē.”
Farmaceite uzsver: “Izvēloties omega-3, ir svarīgi saprast, vai šis uztura bagātinātājs ir izgatavots no kvalitatīviem, tīriem jūras produktiem, kas nav piesārņoti, piemēram, ar dzīvsudrabu. Tāpēc aptiekā farmaceiti parasti iesaka vislabākos produktus, par kuru kvalitāti un efektivitāti ir pieejama pierādījumos balstīta informācija. Taču, ja cilvēki tos iegādājas no apšaubāmiem izplatītājiem, kur produkta izcelsme nav izsekojama, visai iespējams iegūt nekvalitatīvu produktu, turklāt līdzās nebūs farmaceita, kurš gatavs sniegt konsultāciju. Jautājiet padomu farmaceitam! Ņemot vērā jūsu specifiskās vajadzības, farmaceits piedāvās tieši to, kas piemērots jums.”
C vitamīns ir pasaulē iecienītākais antioksidants, tomēr tas jālieto ar prātu. “Noderīgi zināt, ka C vitamīns kavē glikozes pārvēršanu sorbītā, tāpēc askorbīnskābes lietošana tablešu un dražeju veidā var būt kontrindicēta diabēta pacientiem. Lietojot C vitamīnu, jāuzmanās arī tiem, kam ir plānota kāda operācija. Tāpat jābūt piesardzīgiem, ja jums ir gastrīts. Farmaceits gan šajā gadījumā var piemeklēt pareizo C vitamīna formu, lai kuņģa gļotādu nekairinātu,” paskaidro Jeļena Bebre un uzsver, ka pareizi lietot uztura bagātinātājus ir ne mazāk svarīgi, kā pareizi lietot zāles.
“Vitamīni un minerālvielas, protams, ir nepieciešamas veselības uzturēšanā, tomēr galvenais noteikums - neuzņemt tos haotiski, nepamatoti, bet gan tikai, ja ieteicis ārsts un konsultējis farmaceits,” apstiprina VCA Aura ģimenes ārste Jevgeņija Soboļevska.
Vitamīnu un minerālvielu kompleksi ir veidoti, ņemot vērā noteiktas cilvēka organisma vajadzības, tādēļ izvēloties ir svarīgi pievērsiet uzmanību gan sastāvam, gan kontrindikācijām, gan derīguma termiņam. Farmaceits var palīdzēt saprast, kādu vitamīnu, minerālvielu vai to kompleksu ieteicams lietot, kā to darīt pareizi, ar ko tas nav savienojams. Šie preparāti sniegs labumu tikai tad, ja tos lieto, sekojot norādītajam un ja organismam tie ir nepieciešami.
“Lai pareizi izvēlētos vitamīnus veselībai, ir nepieciešamas zināšanas. Lai varētu sniegt vislabāko padomu, farmaceiti savas zināšanas aizvien papildina. Jautājiet mums!” aicina farmaceite Jeļena Bebre.
