Dažkārt pēc nelielas dienasvidus snaudas jūs pamostaties, jūtoties spirgts un atpūties, savukārt citreiz jūs varat justies izsmeltāks nekā pirms miega. Tomass Maikls Kilkenijs, Miega medicīnas institūta direktors, pastāstīja “NewYork Post”, no kā tas ir atkarīgs un cik ilgai būtu jābūt ideālajai diendusai.
Viņš apgalvo, ka dienas snaudas ir lieliskas, it īpaši, ja jūs naktī nesaņemat pietiekami kvalitatīvu miegu. Pētījumi liecina, ka miega trūkums var izraisīt sliktas kognitīvās funkcijas, paaugstinātu asinsspiedienu, diabētu, sirds un nieru darbības traucējumus, aknu slimības, atmiņas zudumu un depresiju. Miega trūkums var arī novājināt jūsu imūnsistēmu, palielinot iespējamību saslimt ar saaukstēšanos vai gripu. Ilgtermiņa miega zudums ir "katabolisks stresa faktors", kas nozīmē, ka tas var izraisīt vielmaiņas traucējumus un muskuļu zudumu.
Arī žurnālā “Sleep Health” veikts pētījums atklāja, ka miegs dienas laikā ir labs smadzenēm. Ir arī pierādīts, ka miegs palielina radošumu un prieku.
Tomēr, lai gūtu maksimālu labumu no dienas miega, ir svarīgi ievērot dažas vadlīnijas. Kilkenijs atzīmē, ka galvenais dienas miega princips ir tas, ka tas nedrīkst būt pārāk garš:
"Miegam jābūt salīdzinoši īsam un ne ilgākam par 20-30 minūtēm. Noder arī īsas, apmēram 10 minūšu ilgas snaudas."
Tajā pašā laikā ilgāks miegs var izraisīt miega inerces efektu - pastāvīgas miegainības sajūtu pēc pamošanās, kas izraisa motoriskās aktivitātes samazināšanos, komunikācijas un spriešanas grūtības, sliktu garastāvokli, atmiņas pasliktināšanos un aizkaitināmību.
Kā skaidro ārsts, no šī stāvokļa var izvairīties, ja nenonāk dziļā miega stadijā, kas iestājas aptuveni 30-45 minūtes pēc aizmigšanas.
Viņaprāt, miega negatīvā ietekme ir atkarīga arī no diennakts laika, kad dodaties nosnausties. Miega eksperts uzsver, ka no pulksten 13:00 līdz 15:00 ir labākais laiks īsai snaudai, jo šajā laikā ķermenis piedzīvo dabisku enerģijas līmeņa pazemināšanos.
