Sākoties siltajai sezonai, palielinās arī risks saskarties ar dažādiem kukaiņiem, kuru kodumi var radīt ne vien diskomfortu, bet arī nopietnas veselības problēmas. Kā uzsver BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins, īpaši svarīga aizsardzība ir, uzturoties dabā – mežos, pie ūdenstilpnēm vai pārgājienos.
Nra.lv studijā trīs burvīgas dāmas - režisore, aktrise un žurnāliste Kristīne Krūze - Hermane, "Dzintara" mārketinga vadītāja Baiba Čipa-Ziemele un "Dzintara" mārketinga speciāliste Dace Grigorjana - diskutē par katrai sievietei tik svarīgo tematu - kosmētiku. Patiesībā par kopjošo kosmētiku mūsdienās interesējas arī stiprais dzimums.
Somijas Laurea Lietišķo zinātņu universitātes pētnieki veica plaša mēroga, ilgtermiņa pētījumu un noteica kritisko vecumu, pēc kura slikto ieradumu sekas kļūst īpaši bīstamas. Par to ziņo izdevums Unilad.
Mūsu smadzenes ir unikālas, un, zinot, kā tās darbojas, realitāti ir viegli mainīt. Tas ir absolūti zinātnisks apgalvojums. Piemēram, Bādera-Meinhofa fenomenu, kad uzzināt kaut ko jaunu un pēc tam redzat to visur, var izmantot savā labā. Kā to izdarīt?
Ir cilvēki, kas izskatās daudz jaunāki par savu vecumu. To ietekmē ne tikai ģenētika un dzīvesveids. Pēc ekspertu domām, sejas izteiksmes kontrolē novecošanos. Turklāt smadzenes ir tik ļoti ieprogrammētas reaģēt uz emocijām, ka tās var viegli atšķirt patiesu smaidu no viltus.
Marija Braņasa Morera, kura nodzīvoja līdz 117 gadu vecumam, pusotru gadu saņēma vecākā cilvēka uz Zemes titulu. Kā vēsta laikraksts “The Telegraph”, pētnieki, kas cenšas atklāt viņas ilgmūžības noslēpumu, ir pētījuši viņas zarnu mikrobiomu un nonākuši pie dažiem pārsteidzošiem secinājumiem.
Pārslodze nav tikai noguruma sajūta. Jauns pētījums atklāj, ka ilgstoša darba slodze maina smadzeņu struktūru. Un sekas var būt daudz nopietnākas, nekā varētu šķist no pirmā acu uzmetiena.
Kad pēdējo reizi tu apzināti ievilki elpu? Nevis ātru, paviršu ieelpu starp e-pastiem un telefona zvaniem, bet dziļu, klātesošu elpu, kas sasniedz vēderu un nomierina prātu? Mēs dzīvojam pasaulē, kur elpa kļuvusi par fonu - tomēr tā ir visspēcīgākais instruments, kas mums vienmēr ir līdzās, raksta “Healthline”.
Zemenes ir bagātas ar C vitamīnu, folātiem un šķiedrvielām, un, saskaņā ar “Verywellhealth” datiem, šīs uzturvielas var uzlabot imunitāti, atbalstīt cukura līmeņa kontroli asinīs, veicināt dzīšanu un aizsargāt pret tādiem stāvokļiem kā diabēts un sirds slimības. Tomēr cik zemeņu ir par daudz? Atbild eksperti.
Atnākot siltajam un saulainajam laikam, arvien vairāk vēlamies uzturēties svaigā gaisā, tai skaitā – grilējot gardus ēdienus. Kā saplānot grila maltīti, lai tā būtu veselīga un organisms justos labi pēc gardā piknika? Kāda piesardzība jāievēro, gatavojot ēdienus pie dabas? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.
Iekaisīgas zarnu slimības (IZS) ir slimības uz visu mūžu, un, lai ar tām produktīvi sadzīvotu, nezaudējot darbaspējas un dzīves kvalitāti, ir nepieciešams būt pastāvīgā sadarbībā ar savu gastroenterologu, tāpat svarīga ir slimības gaitas monitorēšana.
Stipri kauli ir ilgtermiņa veselības pamats. Lai izvairītos no osteoporozes un uzturētu veselīgu muskuļu un skeleta sistēmu, ir svarīgi ne tikai dzīvot aktīvu dzīvesveidu, bet arī ēst pareizi, ziņo Eating Well.
Ikdienas apskāvieni un pozitīvs fiziskais kontakts ir vairāk nekā tikai patīkamas mijiedarbības formas - tie būtiski ietekmē mūsu fizisko un emocionālo veselību, raksta “medicine.net”.
Pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku pievēršas aukstajām dušām kā veidam uzlabot savu veselību un pašsajūtu. Bet vai šī prakse tiešām sniedz reālus ieguvumus, vai arī tā ir tikai kārtējā modes tendence? Skaidro “Stanford Center on Longevity”.
Linsēklas ir mazas, bet varenas, ja runājam par to uzturvērtību un ieguvumiem veselībai - uztura speciālisti norāda, ka tās atbalsta sirds veselību un cukura līmeni asinīs, raksta “Eatingwell”.
Austrālijas zinātnieki ir atklājuši, ka pat viens īss skrējiens nedēļā ievērojami samazina priekšlaicīgas nāves risku. Saskaņā ar plaša mēroga pētījumu, ko veica Melburnas Viktorijas universitātes speciālisti, jebkura fiziska aktivitāte skriešanas veidā neatkarīgi no ātruma un ilguma samazina nāves risku no jebkura cēloņa par 27%, bet no sirds un asinsvadu slimībām un vēža - attiecīgi par 30% un 23%.
Mūsdienu straujajā dzīves ritmā atrast laiku regulārām fiziskām aktivitātēm var būt grūti. Tomēr jauna tendence – mikropastaigas – piedāvā vienkāršu veidu, kā uzlabot veselību, integrējot īsas pastaigas jūsu ikdienas rutīnā, raksta "The Times of India".
Ilgi miega periodi var negatīvi ietekmēt kognitīvās funkcijas. Tā secinājuši Teksasas Universitātes Sanantonio zinātnieki pēc tam, kad tika analizēti dati no 1853 dalībniekiem Framinghamas sirds pētījumā.
