Zāles ir neaizstājami instrumenti ārsta darbā. Ja saskaita visas cilvēka slimības un nozīmēto terapiju, laika gaitā var izveidoties iespaidīgs medikamentu komplekts. Tieši tā pakāpeniski veidojas polipragmatisms. Kas tas ir un cik bīstams?
Polipragmazija ir piecu vai vairāku medikamentu vienlaicīga lietošana. Un runa ir ne tikai par tabletēm, bet arī par injicējamām zālēm, transdermālajiem plāksteriem, inhalatoriem un jebkurām citām medikamentu formām, kurām ir sistēmiska iedarbība uz organismu, vēsta TengriLife.
Polipragmazija ir iedalīta divos veidos:
Piespiedu polipragmatisms
Iedomājieties 70 gadus vecu pacientu ar 2. tipa cukura diabētu. Viņam, visticamāk, būs pastāvīgi paaugstināts asinsspiediens, kas prasa pastāvīgu medikamentu pielāgošanu, ilgstošs miokarda infarkts un čūlainais kolīts.
Jau šajā posmā cilvēks parasti lietos vairāk nekā piecus medikamentus, un tas ir medicīniski pamatoti. Šāda veida polipragmatismu sauc par kompulsīvu, jo bez ārstēšanas pacienta stāvoklis var ievērojami pasliktināties.
Nepamatots polipragmatisms
Iedomājieties, ka šāds pacients saslimst ar akūtu respiratoru vīrusu infekciju (ARVI), dodas pie ārsta un saņem vēl vairākas zāles - lai pazeminātu temperatūru, "ārstētu" saaukstēšanos vai "atbalstītu" imūnsistēmu.
Vārdi ielikti pēdiņās, jo tabletes no pēdējām divām kategorijām nereti tiek dēvētas par homeopātiskiem līdzekļiem vai zālēm ar zemu efektivitātes pierādījumu līmeni. Bet cilvēks tās lieto. Tā rezultātā dramatiski palielinās kopējais medikamentu skaits, un līdz ar to palielinās nevēlamas zāļu mijiedarbības un blakusparādību risks.
Saskaņā ar starptautiskiem datiem katrs otrais pacients, kas vecāks par 65 gadiem, katru dienu lieto piecas vai vairāk zāles, ievērojami palielinot zāļu mijiedarbības un blakusparādību risku.
Cilvēki dzīvo ilgāk, cieš no hroniskām slimībām, un pacienti ar polipragmāziju ir arvien vairāk.
“Kad mācījos praksē un veicu praksi poliklīnikā, uz reģistratūru ieradās pacients, kurš ilgstoši lietoja varfarīnu - zāles, kas novērš asins recekļu veidošanos.
Viņš veica analīzes, un, neskatoties uz ilgstošu, rūpīgi izvēlētu medikamentu devu, viņa asinsreces rādītāji, ko ir svarīgi uzraudzīt, izrādījās lielāki par augšējo robežu.
Ārsts sāka noskaidrot cēloni. Bet vīrietis apgalvoja, ka nelieto nekādas jaunas zāles. "Varbūt esat sācis lietot kādus uztura bagātinātājus? Zāļu tējas vai novārījumus?"
Un vīrietis stāsta, ka nesen no stresa viņam pasliktinājies miegs, un sieva sākusi viņam gatavot asinszāles novārījumu. Tad arī "puzle" salikās kopā,” par konkrētu gadījumu stāsta eksperti.
Un, lai gan asinszāle nepieder pie zālēm, tā, tāpat kā jebkuras citas vielas, kas nonāk organismā, ir iesaistīta vielmaiņas procesos un spēj ietekmēt citu medikamentu, tostarp dzīvībai svarīgu, darbību, kā tas bija piemērā ar varfarīnu.
Ne tikai zāļu novārījumi ir svarīgi. Medikamentu efektivitāti var ietekmēt arī citi bioloģiski aktīvi uztura bagātinātāji un šķietami nekaitīgi ēšanas paradumi — jo īpaši greipfrūtu sulas lietošana, kas spēj mainīt veselas virknes zāļu iedarbību.
Neredzams, bet ļoti svarīgs aspekts: pastāvīga liela daudzuma medikamentu lietošana nogurdina pat visdisciplinētākos pacientus. Tas noved pie terapijas ievērošanas samazināšanās: cilvēks pārtrauc zāles lietot.
Jo sarežģītāka ir hroniskas slimības ārstēšanas shēma, jo lielāks risks, ka tā netiks ievērota. Tas noved pie hronisku slimību kontroles zaudēšanas, kas rada briesmīgu komplikāciju, piemēram, sirdslēkmju, insultu, attīstības risku un rada maldīgu pārliecību, ka zāles nepalīdz.
Dažreiz zāles ietekmē viena otru tik ļoti, ka ārstam ir jāpievieno vēl vienas zāles, lai sasniegtu efektu. Šajā gadījumā patiesais iemesls var būt tas, ka viena tablete, ko cilvēks pats sev noteicis, traucē citas tabletes darbību.
Svarīga loma ir arī nevēlamām blakusparādībām. Lietojot vairākas zāles un uztura bagātinātājus vienlaikus, šāds risks ievērojami palielinās. Dažos gadījumos tas atkal noved pie papildu zāļu izrakstīšanas — lai "aizsargātu kuņģi" vai mazinātu blakusparādības.
Polipragmatisms nav tikai ārsta atbildības joma. Daudzās situācijās tieši pacienta iesaistīšanās palīdz novērst nopietnas komplikācijas.
Šis ir viens no vienkāršākajiem, bet efektīvākajiem soļiem. Sarakstā jāuzskaita visi līdzekļi, ko lietojat regulāri vai periodiski:
Ir svarīgi saprast: nav organismam nenozīmīgu zāļu. Viss, kas nonāk organismā, var ietekmēt citu medikamentu iedarbību.
Vislabāk ir turēt šādu sarakstu savā tālrunī vai uz papīra un noteikti ņemt to līdzi pie ārsta, īpaši, ja apmeklē vairākus speciālistus. Praksē nav nekas neparasts saskarties ar situācijām, kad šāda saraksta neesamība noved pie terapijas dublēšanās.
Daudzi pacienti neuzskata par nepieciešamu pastāstīt ārstam par uztura bagātinātāju, vitamīnu vai dabas līdzekļu lietošanu, uzskatot, ka tie ir droši. Šī ir izplatīta un diemžēl potenciāli bīstama kļūda. Ārstam ir ārkārtīgi svarīgi redzēt visu ainu.
Paziņu padomi, ieteikumi sociālajos tīklos, kas aizbildinās ar profesora viedokli, reklāmas un tīklotā biznesā iesaistīto cilvēku personīgā pieredze nereti kļūst par nepamatota polipragmatisma cēloni.
Hroniska slimība pati par sevi rada nopietnu psiholoģisku slogu, un manipulatīvi formulējumi un emocionāli stāsti par "brīnumaino atveseļošanos" rada viltus cerības. Tas, kas palīdzēja vienam cilvēkam, nebūs noderīgs citam un var pasliktināt pamatslimības gaitu.
Kritiskā attieksme pret informāciju un lēmumiem nav cīņa ar ārstu, bet gan apzināta izvēle uzlabot savu veselību. Vienkāršs veids, kā palielināt iesaistīšanos, ir uzdot jautājumus par savu terapiju:
Kam paredzēts šis medikaments? Cik ilgi man tas jālieto?
Vai to var atcelt vai nākotnē pārskatīt devu?
Kas notiek, ja nokavēju vizīti?
Šim lēmumam var būt sekas. Pirms to darīt, ir jāizvērtē visi riski (pat ja objektīvi esat sācis justies labāk) un jākonsultējas ar ārstu.
Pēkšņa zāļu lietošanas pārtraukšana ir saistīta ar komplikācijām, īpaši, ja runa ir par asinsspiediena medikamentiem, cukura līmeni asinīs kontrolējošiem medikamentiem, antikoagulantiem, hormoniem. Ja rodas blakusparādības vai apšaubāt ārstēšanas nepieciešamību, pārrunājiet to ar ārstu.
