Kā un kad visefektīvāk ir vingrot, ja esat vecāks par 50 gadiem? Kāpēc rīta treniņi var būt īpaši labvēlīgi un kā tos pārvērst par patīkamu un efektīvu rituālu, kas veicina ilgmūžību.
Solījums "Es sākšu vingrot pirmdien" ir īpaši izplatīts 50+ gadu vecumā. Taču ķermenis vairs nav tas pats, šķiet, ka ir vairāk laika un mazāk motivācijas. Taču ir viens vienkāršs ieradums, kas var visu mainīt: rīta treniņi. Un nē, tā nav varonība vai "darbs ar sevi". Runa ir par rūpēm par sevi, ņemot vērā fizioloģiju. Kāpēc rīts ir labākais laiks kustībām 50+ gadu vecumā, raksta DoctorPiter.
Ar vecumu termoregulācijas sistēma kļūst mazāk efektīva: ķermenis sliktāk atdziest un ātrāk pārkarst. Īpaši vasarā, kad termometra stabiņš dienas laikā viegli pārsniedz +30, jebkura fiziska aktivitāte vakarā kļūst par izaicinājumu.
Bet no rīta vislabvēlīgākā temperatūra, svaigs gaiss, ēna, minimāls stress ķermenim un pārkaršanas risks, bet maksimāls prieks no kustībām un vingrošanai. Un tā ir arī iespēja pabūt vienatnē ar sevi, pirms sākas dienas steiga un burzma.
Pēc 50-55 gadiem mūsu iebūvētais bioloģiskais modinātājpulkstenis nobīdās: mēs mostamies agrāk un agrāk nogurstam. Tā ir fizioloģiska iezīme. Pats ķermenis mums saka: "Kustēsimies no rīta, kamēr esmu možs un svaigs!"
Ja ieklausīsieties, var ne tikai padarīt treniņus ērtākus, bet arī uzlabot miegu. Rīta aktivitātes stabilizē diennakts ritmus: ir vieglāk aizmigt, mazāk mosties naktī un vieglāk celties no rīta. Pat vieglas fiziskās aktivitātes var iedarbināt nomoda režīmu un uzlabot garastāvokli visai dienai.
Vai esat kādreiz pamanījuši, ka no rīta viss ir vieglāk - gan fiziski, gan garīgi? Tā nav ilūzija. No rīta organismā dabiski ir augstāks kortizola un adrenalīna līmenis — hormoni, kas palīdz sakārtoties, būt uzmanīgam un enerģiskam. Tieši no rīta mūsu smadzenes un ķermenis ir koordinācijas maksimumā, tāpēc, ja baidāties pagriezties nepareizajā virzienā, nokrist vai netikt galā, rīta treniņi palīdzēs justies pārliecinātākam un koncentrētākam. Tas ir īpaši svarīgi līdzsvaram, stabilitātei un ar vecumu saistītu kritienu novēršanai.
Ar vecumu mainās jutība pret insulīnu. Glikoze tiek absorbēta sliktāk, kas nozīmē, ka pastāv lielāks risks pieņemties svarā, īpaši vēdera rajonā, un iegūt virkni vielmaiņas traucējumu. Ko darīt lietas labā? Sāciet savu dienu ar kustību.
Pat 15-20 minūšu vingrinājumi no rīta palīdz stabilizēt cukura līmeni asinīs, iedarbināt vielmaiņu un ļauj justies vieglam līdz vakaram, kā arī samazina tieksmi pēc saldumiem un uzlabo ēšanas paradumus. Tas ir tā, it kā ķermenis saņemtu signālu: “Esmu aktīvs, man ir pietiekami daudz resursu.”
Bieži runājam par muskuļiem un locītavām, taču ar vecumu ir svarīgi saglabāt neiroplasticitāti — smadzeņu spēju veidot jaunus savienojumus. Tas ir īpaši svarīgi pēc piecdesmit gadiem, kad sākas pirmās ar vecumu saistītās izmaiņas kognitīvajā sfērā (atmiņā, uzmanībā, reakcijas ātrumā).
Labā ziņa: rīta kustības aktivizē smadzenes. Stimulējot smadzenītes un sensoro motorisko garozu, uzlabojas koordinācija, uzmanība un informācijas apstrādes ātrums. Tas ir, jūs ne tikai iesildījāties, bet arī uzpumpējāt savas smadzenes. Un tas viss — pirms brokastīm.
Treniņi pēc 50 nav par "mērķa sasniegšanu", bet gan par "dzīvošanu ar prieku savā ķermenī". Un rīts ir labākais laiks, lai to darītu maigi, droši un ar rūpēm par sevi. Nevis "man līdz vasarai jāzaudē svars", bet gan "es gribu dzīvot vieglāk, pārliecinātāk, dzīvespriecīgāk". Un rīta kustība ir pirmais solis šajā virzienā.
