«Vintage». Antikvariārs. Retro. Visi šie vārdi, visticamāk, atsauc atmiņā kādu konkrētu dizaina estētiku vai tēlu. Iespējams, domājat par senu, greznu kleitu, ko redzējāt lietoto preču veikalā. Varbūt tērps, ko esat nopirkusi kādā lietoto apģērbu veikalā, kas ir apnicis iepriekšējam lietotājam, vai tā tomēr ir «vintage» prece?
«Vintage» stils ir pagājušā gadsimta modes dizaineru un stilistu risinājumu asimilācija. Pat tas, kas nebija īpaši populārs pirms gadu desmitiem, šodien var kļūt stilīgs. Senas lietas, protams, labi saglabājušās un ar filigrānu precizitāti uzglabātas. Tā varētu skanēt definīcija - kas ir «vintage» jeb vintāža.
Galvenais vintāžas lietas kritērijs ir tās vecums. Apģērbi, kas radīti pēdējos 15 gados, tiek uzskatīti par mūsdienīgiem, vecāki par 20 - 60 gadiem ir vintāžas. Lietas, kas radītas pirms 70 gadiem, tiek uzskatītas par antikvārām un senlietām. Tradicionāli, vintāžas priekšmetu klasifikācija ir sadalīta desmitgadēs.
Vēl viens kritērijs, lai lietas uzskatītu par vintāžu, ir konkrētajam periodam raksturīgā stila atspoguļojums. Aksesuāri un apģērbi no 20. gadsimta slaveno modes dizaineru kolekcijām ir kolekcionējami. Latvijā tos var apskatīt Latvijas Nacionālā muzeja Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un Modes muzejā.
Ir daudz pārpratumu par terminiem «vintage» un «retro». Lai gan abi šie vārdi šķiet līdzīgi, tie nozīmē pilnīgi atšķirīgus jēdzienus. Vārds «vintage» sākotnēji bija anglicisms, ko izmantoja vīna zinātnes jomā. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados šo terminu sāka lietot modē, lai apzīmētu tādu slavenu dizaineru, kā «Dior», «Yves Saint Laurent», «Chanel», «Louis Vuitton» vecos apģērbus. Un šeit ir svarīgi nejaukt «veco» un vintāžas.
Vintāža, pirmkārt, ir autentiskuma un šūšanas tehnikas atspoguļojums (paskatieties uz dažu modernu priekšmetu apdari, un jūs uzreiz pamanīsit atšķirību). Tas arī atšķir pirkumus lietoto preču veikalos, kur 90% ir vecas lietas un tikai nedaudz vintāžas.
Retro ir oriģināla kopija, nevis pats oriģināls. Salīdzinājumā ar retro priekšmetiem, vintāžas priekšmeti ir ekskluzīvi, jo tie ir sava laikmeta liecinieki.
Visvienkāršākā pieeja, lai atšķirtu vintāža no retro - vintāža ir oriģināls, retro ir atsauce uz kāda noteikta laika modes estētiku.
Lai kvalificētu kā vintāžas apģērbu, tam jāatbilst šādām prasībām:
1.Vismaz 20 gadus vecs,
2.Ir dizaina izcelsmes apliecinājums (visbiežāk tā ir etiķete uz apģērba),
3.Jābūt sākotnējā formā vai tuvu tai,
4.Pārstāv noteiktu stilu vai dizainu,
5.Lieliski saglabājies.
Vintāža ir sava veida atmiņas zīme. Šie priekšmeti ir daļa no noteikta laika perioda, kā posmi garā emocionālā ķēdē, piemēram, mēbeles, ko esam mantojuši no saviem vecvecākiem. Vintāža, ja tas nav muļķīgu spekulāciju objekts, ir brīnišķīgs reintegrācijas piemērs.
«Vintage» ir angļu vārds, kas sākotnēji tika lietots, lai aprakstītu vīnus un portvīnu. Laika gaitā to sāka attiecināt arī uz apģērbu un antīkiem aksesuāriem, kolekcionējamām automašīnām, fotogrāfijām un dizaineru mēbelēm, kas parādījās no pēckara gadiem līdz divdesmitā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem.
Ne obligāti, par to labi liecina zīmola «Levi's» vēsture. Septiņdesmito gadu sākumā zīmols nolēma pārveidot savu slaveno etiķeti, kas uzšūta uz priekšējās labās kabatas, mainot burtu «e» no lielā uz mazo.
Šī bija īsta revolūcija zīmola cienītājiem, kuri pirms 1971. gada ražotos modeļus sauca par «Big E». Tā radās vintāžas zīmols, kas nepiederēja luksusa jomai.
Noteikti nē. Vintāžas apģērbu valkāšanu var uzskatīt par veidu, kā izvairīties no aklas sekošanas modes diktātam.
Ideālā gadījumā vintāžas ietver senu apģērbu, aksesuāru un frizūru izmantošanu tādā formā, kādā tās bija sākotnēji. Protams, tā ir stila iezīme, taču ir pieļaujama modernizācija un restaurācija, ar nosacījumu, ka tas neietekmē kopējo stilu. Lai ievērotu perfektu vintāžas stilu ir jaizjūt harmonija starp apģērbu un aksesuāriem. Piemēram, piecdesmito gadu kleitas, kas liecināja par pārspīlēti sievišķīgu stilu un platformas kurpes, kas parādījās krietni vēlāk.
Rezultātā iegūstam nedaudz smieklīgu koptēlu. Jo jāatceras, ka tās nav šodien ražotas preces, kur stila tīrība ir katra nēsātāja gaumes jautājums. Vintāža ir dzīves veids. Sava veida personīgā stila iezīme. Izņēmums ir vintāžas rotas. Piemēram, vecmāmiņas pērļu auskari, kas labi izskatīsies pie mūsdienīga apğērba. Bet tā jau ir klasika, un cits stāsts.
Tomēr precīza visu agrāko laikmetu smalkumu ievērošana mūsdienu modes patērētājiem un dizaineriem nav interesanta. Lielākoties pagātnes modes cienītāji vēlas veikt izmaiņas, kas atbilst viņu pašu redzējumam. Jo laiks iet un mainās domāšanas un uztveres veids. Tāpēc galvenais uzdevums ir padarīt lietu no pagātnes gadiem aktuālāku šodien, bet tā laikmeta stila ietvaros, kur tā bija modē.
Neskatoties uz pieaugošo vintāžas stila popularitāti, tas joprojām tiek uzskatīts par alternatīvu.
Pirmkārt, tie ir produkti, kas ir bijuši uz podiumiem vai ir pasaules slaveni.
Otrkāt, vintāžas stila piemēri ir platformas kurpes vai stilleto, astoņdesmito gadu «Adidas» kedas, vismaz divdesmit gadus seni T-krekli un kleitas, kā arī vismaz septiņdesmito gadu rokassomas, kas ir budžeta ietvaros.
Vintāžas intāžas stila apģērbi paplašina mūsdienu modes tendences, ļauj to nēsātājiem iejusties citā laikmetā. Un būtiskākais aspekts - vintāžas apģērba iegāde un nēsāšana zināmā mērā samazina to iepirkšanās histēriju, ko pasaule piedzīvojusi pēdējos divdesmit gadus.
Piemēram, 2012.gadā Mišela Obama sacēla vētru, jo uz koncertu «Ziemassvētki Vašingtonā» ieradās vintāžas kokteiļkleitā. Tiek uzskatīts, ka tā ir pirmā reize, kad pirmā lēdija parādījās lietotā tērpā.
