15 baisi un aizraujoši fakti par delfīniem

© Publicitātes foto

Bērnībā bieži braucām uz Klaipēdas delfināriju, jo man kā bērnam delfīni šķita tik mīlīgi, ka pat atceros, kā tētim lūdzu vienu paņemt uz mājām. Protams, tās ir bērna fantāzijas, kuras pastiprināja filmas ar jaukajiem delfīnu un cilvēku draudzības apliecinājumiem.

Pirmo reizi, kad uzzināju, kas šiem radījumiem ir aiz ādas, biju pie Vidusjūras. Braucām pa serpentīnu lejup, kad pamanīju jauku skatu, kā trīs delfīni skaisti kā dejā traucas uz netālās jahtas pusi. Sapriecājos, jo gaidīju, ko līdzīgu savas bērnības atmiņu ainiņām. Delfīni piepeldēja pie jahtas. Izrādās līdzās tai peldēja arī jahtas īpašnieki. Man par šausmām viens no delfīniem saķēra peldošo cilvēku aiz rokas un sāka to purināt. Peldētājs par laimi tika sveikā cauri tikai ar kodumiem, tomēr manas rozā brilles attiecībā uz delfīniem bija kritušas. Kad tās dienas vakarā jautāju vietējiem, kāpēc tā notika, itāļu puisis skaidrā tekstā atbildēja: “Jo viņi ir velni.”

Publicitātes foto

Piedāvāju ieskatam dažus pierādītus faktus par delfīniem:

  • Starp delfīniem pastāv līdzīga komunikācija, kā starp cilvēkiem. Valodas un runas vietā viņi sazinās ar svilpieniem, klikšķiem un citiem neverbāliem komunikācijas veidiem.
  • Delfīniem ir augsts libido. Dažreiz, kad delfīns ir seksuāli uzbudināts, viņš nokož garāmpeldošas zivs galvu (visbiežāk zuša galvu) un pāri palikušo ķermeni izmanto, lai masturbētu.

Publicitātes foto

  • Delfīni izjūt tās pašas emocijas, ko cilvēki - arī mīlestību. Pagājušā gadsimta 60. gados par slavenību kļuva delfīns Pīters - nožogojumā turēts delfīns, kurs iemīlējās savā pētniecē Mārgaretā Hovā Lovatā. Tas beidzās ar to, ka Pīters izdarīja pašnāvību.
  • Kārtīgi apmācot delfīnus, tie var kļūt par ieročiem. ASV, Izarēlas un Krievijas armija ir apmācījusi delfīnus glābšanas un aizsardzības misijām.

Publicitātes foto

  • Delfīni var izturēt līdz pat 5 bezmiega naktīm, nezaudējot nedz fizisko spēku, nedz mentālās spējas. Interesanti ir arī tas, ka delfīniem vajag tikai vienu smadzeņu puslodi, lai aizmigtu.
  • Delfīni, tāpat kā gorillas un cilvēki, spēj atpazīt sevi spogulī. Viņi ir arī vieni no dažiem dzīvniekiem, kas izmanto sevis gatavotus instrumentus - Dienvidaustrālijā tika piefiksēts, ka delfīni izgatavo deguna aizsargus no turpat esošajiem sūkļiem, lai nirtu pēc zivīm

Publicitātes foto

  • Visbīstamākais jūras dzīvnieks zobenvalis jeb orka ir viens no delfīnu sugas īpatņiem, lai gan tiek uzskatīti, vai nu par haizivīm vai vaļiem (“valis” ir tā nosaukumā). Šiem delfīniem ir loti spēcīgi muskuļi un inteliģents prāts, tāpēc daudzi zinātnieki joprojāam cenšas tos pieradināt.
  • Delfīnu tēviņi savu dzimumlocekli izmanto netikai lai pārotos, bet tas kalpo kā otrā roka. Tas der arī lietu aptaustīšanai.
  • Ir ierakstīts audiofails, kurā dzirdams, kā divi delfīni izsmej cilvēkus, izmantojot mūsu valodu.

Publicitātes foto

  • Riesta laikā delfīnu tēviņi nogalina jau esošos mazuļus, lai varetu pāroties ar tā māti. Zinātnieki uzskata, ka mātīte uzreiz kļūst gatava pāroties, ko līdz mazulis ir nogalināts.
  • Ir pierādīts, ka riesta laikā delfīnu tēviņi kļūst vardarbīgi. Dažu sugu tēviņi pat sagrupējas līdz 5 delfīnu grupās, lai varētu noturēt un izvarot delfīnu mātīti, izmantojot viņu vairākas dienas vai pat nedēļas. Viņi pat “ieper” delfīnu mātīti, lai to iebaidītu un “noliktu pie vietas”.

Publicitātes foto

  • Delfīni ir gaļēdaji jeb precīzāk - zivjēdāji. Ir novērots, ka delfīni medī pat līdz 1000 dzīvnieku lielās grupās. Viņiem patīk spēlēties ar ēdienu, to spīdzinot - delfīni piekauj astoņkājus tos sitot un metot pret zemi un sadalot mazos gabaliņos, pirms to apēd.
  • Kad nav ko darīt, delfīni ar saviem bara biedriem mēdz uzjautrināties - mazās devās adatzivs inde rada narkotiku efektu. Pētnieki ir redzējuši, kā narkotikas lietojuši delfīni peld tikai nedaudz zem ūdens virsmas, apbrīnojot savu atspulgu.
  • Delfīniem ir savi vārdi. Katram delfīnam ir savs īpašais svilpiens, ar kuru cits citu sauc. Delfīnu mātītes stāvoklī mēdz “runāt” ar saviem nedzimušajiem mazuļiem, saucot tos viņiem dotajā svilpienā.
  • Kad delfīni ir uzbudināti, viņi uzbrūk arī nirējiem, lai izvarotu tos.

Dzīvesstils

“Lēmumi par pārtikas izvēli ikdienā ir balstīti uz dažādiem faktoriem, arī izmaksām. Daudzi cilvēki uzskata, ka veselīgi pārtikas produkti maksā vairāk nekā pārtikas produkti, kas satur mazāk svarīgas uzturvielas,” raksta extension.usu.edu.