Sertificēta fizioterapeite Madara Sirmace stāsta, ka no visām ķermeņa funkcijām elpošana ir unikāla ar to, ka tā var būt gan automātiska, gan arī apzināti kontrolēta.
Tas nozīmē, ka to regulē nervu sistēma, bet ir iespējams arī ar savu gribu to ietekmēt un mainīt.
Ja tev šajā brīdī jautā, kāda ir tava elpa - vai vari atbildēt ātri?
Visdrīzāk tev ir vajadzīgs laiks, lai atbildētu. Brīdis pavērot savu elpu un sajust, kāda tā ir šajā brīdī. Vai tā ir lēna vai ātra? Dziļa vai sekla? Plūstoša vai saraustīta? Varbūt tev ir kāds savs variants. Un tas ir saprotami, ka šai atbildei jādod telpa.
Elpošana ir dzīvību uzturoša ķermeņa funkcija, kuras laikā notiek skābekļa piegāde un oglekļa dioksīda izvadīšana.
Elpošanas veidam ir ietekme uz dažādiem fizioloģiskiem procesiem un saslimšanām. Tā ietekmē sirdsarbības ātrumu un asinsspiedienu. Pētījumi rāda, ja šie rādītāji ir paaugstināti, tad palīdzoša būs lēna elpošana.
Elpas apmācība ir svarīga arī cilvēkiem ar elpceļu saslimšanām, piemēram, bronhiālo astmu. Apgūstot dažādas elpošanas tehnikas iespējams samazināt medikamentu lietošanu un kopumā uzlabot dzīves kvalitāti.
Diafragma ir galvenais elpošanas muskulis. Tas ir kupolveidīgs muskulis, kas veic plaušu ventilāciju.
Tā atrodas krūškurvja pamatnē un atdala vēderu no krūšu rajona. Diafragma piestiprinās pie krūšu kaula iekšējās malas, sešu apakšējo ribu lokiem un no priekšpuses mugurkaula jostas daļas skriemeļiem.
Ieelpas laikā diafragma saraujas un virzās uz leju vēdera virzienā. Tādā veidā izplešas plaušas un tajās iekļūst gaiss.
Izelpojot diafragma atslābinās un ceļas uz augšu. Šī kustība palīdz izspiest gaisu.
Ja diafragma nefunkcionē, tad elpošanas nodrošināšanā palīgā nāk citi muskuļi - starpribu muskuļi, plecu un kakla zonas muskuļi.
Ja ikdienā elpošanu nodrošina šie muskuļi, tad tie saspringst un var radīt sāpes muguras augšdaļā, plecu joslā un sprandā. Tāpēc svarīgi iemācīties, kā elpot ar daifragmu.
Diafragma ir muskulis. Tāpat kā trenējam kāju vai roku muskuļus, tāpat varam trenēt diafragmu.
Dažreiz šis vingrojums tiek saukts par vēdera vai dziļo elpošanu. Tas palīdzēs diafragmai strādāt efektīvāk.
Apgulies uz grīdas ar saliektām kājām. Atbrīvo muguru un plecus. Uzliec vienu plaukstu uz krūškurvja, bet otru uz vēdera tā, ka daži pirksti ir uz apakšējām ribām un daži uz vēdera.
Lēnām veic ieelpu caur degunu un sajūti, kā vēders un apakšējās ribas izplešas uz augšu, uz sāniem un pat uz leju pretī grīdai. Ieelpas laikā kustas tikai apakšējā roka, augšējā paliek uz vietas. Nekādā gadījumā ar spēku neizspied vēderu un ribas, bet sajūti, ka tie izplešas, pateicoties gaisam, kas ieplūst plaušās.
Izelpo caur muti - paver muti vaļā un ļauj, lai gaiss pats plūst ārā. Izelpā sajūti, kā vēders atbrīvojas un saplok.
Diafragmālā elpošana ir dziļāka, līdz ar to uzlabojas plaušu ventilācija jeb gaisa apmaiņa plaušās.
Tāpat tas palīdz mazināt asinsspiedienu un pulsu. Ar dziļo elpošanu iespējams mazināt stresa hormona kortizola aktivitāti ķermenī. Savukārt fiziskajā ziņā, diafragmālā elpošana palielina dziļās muskulatūras vingrojumu efektivitāti un uzlabo slodzes toleranci.
Piedzimstot elpošana ir mūsu pirmā prasme. Mēs vēl nemākam neko citu, tomēr elpot protam.
Elpa ir klātesoša no piedzimšanas līdz nāvei. Tā ir ar mums visas dzīves garumā. Tāpēc svarīgi apzināties elpas spēku un apgūt pēc iespējas veselīgāku veidu, kā elpot. Kā ar elpu palīdzēt sev dažādās dzīves situācijās.
Lasi Madara Sirmaces padomus arī šeit: Fizisko aktivitāšu ietekme uz psiholoģisko veselību
