“Visi vecumi ir piemēroti kustībām. Gan zīdainim, gan senioram ir svarīgi būt fiziski aktīvam, izvēloties savam vecumam un spējām atbilstošāko slodzi,” ir pārliecināta sertificēta fizioterapeite Madara Sirmace.
Viņa aicina pievērst uzmanību tam, cik laika ikdienas tiek veltīts kustībām.
Mēs esam radīti kustībām. Vislabāk jūtamies, kad esam fiziski aktīvi un to darām regulāri. Savam fiziskajam stāvoklim piemērota slodze ir liels ieguvums veselībai. Jo vairāk kustamies, jo pozitīvāku efektu no tā izjūtam.
Ikdienā ieviest vai uzturēt fiziskās aktivitātes ir vērtīgi dažādu iemeslu dēļ.
Daži no fiziskajiem ieguvumiem:
Tāpat ir ieguvumi psihiskajai veselībai.
Fiziskās aktivitātes mazina stresu, uzlabo garastāvokli un palīdz atslābināties. Fiziski aktīvs dzīvesveids vairo enerģiju, uzlabo koncentrēšanās spējas un palielina produktivitāti.
Svarīgi ieviest kustības ikdienā, lai uzlabotos miega kvalitāte un mazinātu hronisku saslimšanu un to komplikāciju rašanās iespēju.
Fiziskās aktivitātes pozitīvi ietekmē dažādus veselības un labsajūtas rādītājus. Bet, ko izdara mazkustīgums? Cilvēkam, kurš ikdienā regulāri nodarbojas ar sportu, ir mazāka iespējamība attīstīties vai progresēt psihiskiem traucējumiem.
Savukārt fiziskā neaktivitāte var attīstīt psiholoģiskus traucējumus. Pētījumi rāda, ka cilvēkiem ar garīgām slimībām ir nosliece uz mazkustīgu dzīvesveidu un zemu fizisko aktivitāti, kas pasliktina veselību.
Mazkustīgs dzīvesveids veicina sirds un asinsvadu sistēmas slimību attīstīšanos, svara izmaiņas, pieaug traumu risks. Tāpat tas veicina psihisko traucējumu attīstīšanos.
Fiziskajām aktivitātēm ir svarīga loma dzīves kvalitātes uzlabošanā vai vismaz noturēšanā.
2022.gadā veiktā pētījumā par fizisko aktivitāšu saistību ar mazkustīgu dzīvesveidu tika secināts, ka cilvēki, kuri regulāri veic fiziskās aktivitātes, augstāk vērtē savu dzīves kvalitāti.
Savukārt mazkustīga uzvedība (gan fiziskajās aktivitātēs, gan garīgajos uzdevumos pavadītais laiks) ir saistīta ar zemāku subjektīvo dzīves kvalitāti.
Cilvēkiem, kas mazāk kustās ir vērojami depresīvi simptomi un samazinātas kognitīvās funkcijas. Tātad, lai uzlabotu labklājību, nepieciešams dzīvē ieviest kustības.
Ja iepriekš neesi sportojis vai ir bijis pārtraukums, tad uzsāc pakāpeniski, vispirms izvēloties vingrojumus ar zemu vai vidēju intensitāti.
Svarīgi, lai kustības sagādā prieku, tāpēc izvēlies tādas aktivitātes, kas tev patīk vislabāk.
Varbūt tā būs skriešana vai riteņbraukšana, iespējams, peldēšana vai treniņi sporta zālē. Varbūt tev patīk zumbas nodarbības vai joga. Svarīgākais būt kustībā.
Fiziskās aktivitātes ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, kas palīdz uzturēt gan fizisko, gan mentālo veselību, uzlabo dzīves kvalitāti gan subjektīvi, gan visdrīzāk arī objektīvi.
Dažāda veida treniņi uzlabo spēju mijiedarboties ar citiem cilvēkiem, paaugstina pašvērtējumu un pašefektivitāti. Ar kādu treniņu sāksi tu?
Fizisko aktivitāšu ieteikumi pieaugušajiem, lasiet šeit.
