Kultūra

Turpinot gaidīt Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu, saruna ar mūziķi Dionu Liepiņu, kurai saistībā ar 4.maiju ir īpašs stāsts, kā dziedātāja izjūt savas saknes un patriotismu.

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, mana varone ir rakstniece Mērija Elizabete Kalniņa. Viņas grāmatas “Sapnis par viņu un mūziklu” un  “Uguns un pulveris” pērn ierindojās pie visvairāk pārdotajiem latviešu daiļdarbiem.

Ziedoņa mēneša pirmajā svētdienā, 5. maijā, plkst. 17.00 RKTMC «Mazā ģilde» Lielajā zālē  gaidāms leģendārās latviešu pianistes Jautrītes Putniņas piemiņas koncerts – «Saules mūzika. Jautrītei Putniņai 95».

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē no 3. maija būs apskatāma Latvijas Nacionālā kultūras centra un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja  rīkotā tautas lietišķās mākslas izstāde «Dzintargaisma», kas būs stāsts par Latvijas skaisto pusdārgakmeni – dzintaru.

«Es nevaru savu dzīvi iedomāties bez fiziskām aktivitātēm un jogas. Vismaz divas reizes nedēļā apmeklēju fiziski un mentāli norūdošas prakses – es ļoti intensīvi strādāju ar savu fizisko ķermeni un tikpat nopietni pieeju garīgām pieredzēm. Tas mani harmonizē un līdzsvaro,» atklāj aktrise Lelde Dreimane.

Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas diriģēšanas nodaļas audzēkņi 25. aprīlī audzēkņu vakarā tikās ar izcilo komponistu Pēteri Vasku.

Vērts apmeklēt: jubileju un svētku koncerti, izstādes, sarunas, uguns šovs, džeza un mākslas dienas.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Vārna un Medvedevs, Orlinskis un Riflē, Naumova un Žinjo, dizaina pavasaris un seksualitātes pētniecība.

Kad jums ir jāatrisina sarežģīta krimināllieta, lai notvertu sērijveida slepkavu, jūs uzmeklēsiet vislabāko detektīvu. Un, ja vēlaties, lai izmeklēšana tiktu veikta ar neatkārtojamu franču šarmu, zvaniet Vensānam Kasēlam.

Iespējams, ka šī ir viena no pārsteidzošākajām Pasaules grāmatu dienām vēsturē, jo Latviju ieskauj balts sniegs. Taču tas nemazina prieku rakstniekiem, kā arī grāmatu mīļotājiem, jo šī diena viņiem ir nozīmīga.

Latvijā 2024. gada pavasarī viesosies izcilais poļu kontrtenors Jakubs Juzefs Orlinskis – viņa koncerts paredzēts 1. maijā Latvijas Nacionālajā operas Lielajā zālē.

Kad jums ir jāatrisina sarežģīta krimināllieta, lai notvertu sērijveida slepkavu, jūs uzmeklēsiet vislabāko detektīvu. Un, ja vēlaties, lai izmeklēšana tiktu veikta ar neatkārtojamu franču šarmu, zvaniet Vensānam Kasēlam.

«Ikviens no mums ir svarīgs, ikviens mūsu lēmums ir svarīgs. Un dzīves kompromisos saglabāt ideālus un cilvēcību ir vissvarīgākais,» uzskata kino režisors un producents Andrejs Ēķis.

Aprīlis Rotko muzejā allaž bijis svētku mēnesis. Pirms 11 gadiem Daugavpils cietoksnī tika atklāts Rotko muzejs daudzfunkcionāla mākslas un kultūras institūcija, kas kardināli mainīja pilsētas vaibstus, iezīmējot Daugavpili kā stratēģisku vietzīmi Latvijas kultūrkartē.

Vērts apmeklēt: izstādes, koncerti, dziesmu un deju konkursi un kritikas minifestivāls.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Burkovska un Slucka, Vaice un Jankovska, Pukinska un Puķe, Midori un Bukša, Zelezņevs un Apse.

Režisora Aleksa Gārlenda provokatīvā filma “Pilsoņu karš” savā pirmajā nedēļas nogalē Ziemeļamerikas kinoteātros nopelnījusi 25,7 miljonus dolāru.

Dziedātājs Lauris Valters 24. martā atzīmēja savu 40 gadu dzimšanas dienu, no tiem 25 gadi pavadīti uz skatuves.

Pateicoties kādai negaidītai norunai saistībā ar vienu no maniem projektiem Instagram blogā “Teātra Gariņš”, nokļuvu arī Latvijas Leļļu teātrī. Sen jau gribēju to apmeklēt, taču, teiksim jau kā ir, arī mani vienmēr ir vadījis klasiskais stereotips - Leļļu teātris ir paredzēts tikai bērniem.

“Es esmu visi, kuri jūtas sevi pazaudējuši un mācās atrast, pieņemt, cienīt, mīlēt. Man tas nekad nav nācis viegli un es zinu, ka neesmu viena. Kopā mēs visam tiksim cauri,” atzīst Elizabete Vētra, kas atgriezusies pie savām saknēm mūzikā.

Mēdz teikt, ka vīrieši savu īsto dabu atklāj mazliet nekaunīgā vienkāršībā. Tad nu Dzīvesstils atklās, kas slēpjas aiz Latvijas talantīgajiem, šarmantajiem un spēcīgajiem vīriešiem. Jautājumi atgādina vecās, labās, bet jau aizmirstās dienasgrāmatas, kur ikviens varēja būt viņš pats.

«Man ir diezgan garlaicīgi, nu, loģiski. Neko neredzu, tikai klausos, pamatā – Latvijas Radio 2. Palūdzu, lai man pārslēdz prom no Latvijas Radio 1, jo vairs nespēju klausīties ziņu pārraides – to ārprātu, kas notiek pasaulē, tostarp Ukrainā, Austrumu zemēs, manas smadzenes nespēj aptvert. Tā taču ir sātana agonija!» domā tautā mīlētais aktieris Rūdolfs Plēpis (73).