Topošie dramaturgi dodas pēc iedvesmas uz Stāmerienu

Sirsnīgas sarunas Stāmerienas pilī. Latvijas Kultūras akadēmijas projekta dalībnieki šovasar tikās ar vietējiem pagasta iedzīvotājiem, draudzējās, klausījās un pierakstīja viņu dzīvesstāstus. Trim dramaturgiem tas būs materiāls, kas dos radošu iedvesmu sacerēt lugas. Tās tiks pēc tam uzdāvinātas Stāmerienai. Pils teātris gatavos iestudējumus un nodos skatītāju vērtējumam. © Foto: Stāmerianas pils

Unikāli skaista vieta Latvijā, vitāli cilvēki – tāda ir Stāmeriena ar tās pili, ar komandu, kas strādā šajā pilī, un ar pagasta cilvēkiem, kuri ir atvērti sadarbībai visdažādākajos kultūras projektos. Izveidojusies abpusēji veiksmīga, jau ilggadēja sadarbība ar Latvijas Kultūras akadēmiju.

Otro gadu šīs augstskolas studentu grupas vasarā atbrauc uz Stāmerienu, lai klausītos vietējo cilvēku stāstos. Pils saimniece Edīte Siļķēna stāsta, ka pagājušajā gadā šai iniciatīvai viena no sadarbības partnerēm bija vēl jauniešu veidotā vietējā biedrība “Taburete”. Pagājušajā gadā studentu uzdevums bija pierakstīt cilvēku stāstus. Tika izveidoti audioieraksti. Tie glabāsies vietējā muzeja un bibliotēkas arhīvā.

Šovasar studenti turpinājuši uzzināt un pierakstīt vēl citus, līdz šim neizzinātus cilvēku stāstus. “Šogad ir arī jauns uzdevums - radoši iedvesmoties un izveidot dramaturģisku materiālu. To nodos mums un Stāmerienas pils teātris gatavos iestudējumu,” stāsta E.Siļķēna.

Šovasar Stāmerienā radošā nometnē darbojas divi sociologi un trīs dramaturgi. No Latvijas Kultūras akadēmijas puses projekta vadītāja ir Ance Kristāla, kura ir šīs augstskolas zinātniskā asistente kultūras un mākslas socioloģijā. Kopā ar socioloģi Loti Katrīnu Cērpu viņas konsultē dramaturgus, lai tie varētu pētniecību izmantot mākslas radīšanai.

Vēsturiskais un arī politiskais konteksts - tie ir jautājumi, kuriem Stāmerienā grib pievērsties dramaturgs Didzis Ruicēns. Socioloģe Ance Kristāla ir gatava nākt palīgā izzināšanas procesā. / Foto no privātā arhīva

Šie dramaturgi ir Didzis Ruicēns, kurš ikdienā strādā žurnālā “Teātra Vēstnesis” un Rīgas Kinomuzeja krājumā, kā arī dramaturģiju studējošās Marianna Stasiva un Elza Vildaus.

“Paldies Stāmerienas pils darbiniekiem, kuri mums noorganizēja tikšanās ar vietējiem cilvēkiem,” teica Elza Vildaus.

Stāmerienas pils mājīgums, šejienes darbinieku kolektīva iejūtība un pretimnākšana, vietējo cilvēku sirsnība - tas viss palīdz jaunajai dramaturģei Elza Vildaus (no kreisās) izjust un saprast vietējās dzīves kopsakarības un kolorītu. Pētniecības metodes priekšā pasaka socioloģe Lote Katrīna Cērpa. / Foto no privātā arhīva

Didzi Ruicēnu ieinteresējis tas, ka pagastā ir divi ciemi - Stāmeriena un Kalniena. Tās ir divas atsevišķas cilvēku kopienas ar saviem paradumiem, kultūrvidi, lepnumu. Katra ar savu muižu. Atšķirība ir tāda, ka Stāmerienas pils ar parku pieder pašvaldībai un tā apsaimnieko šo īpašumu. Bet Kalnienas muiža ar tai pieguļošo parku ir privātīpašums. Stāmerienas pils atdzimst ar pašvaldības gādību un investīciju palīdzību, bet Kalnienas pils pamazām nonīkst. Vietējie cilvēki to redz, viņiem tas sāp, jo dzimtu dzīve ir saistīta ar šo vidi un visu, kas te notiek.

Stāmerienas pils kultūras projektu vadītāja Anita Birzniece skaidro, ka šīs vasaras aktivitātes norit vienlaikus divos projektos. Viens no tiem Latvijas Kultūras akadēmijas finansētais zinātniskais projekts "Satikšanās kopienā un mākslā: sociālā un kultūras kapitāla veidošanās Stāmerienas iedzīvotāju pieredzēs".

Otrs ir Stāmerienas pils projekts "Viņa. Viņš. Satikšanās", kur sadarbības partneri - Latvijas Kultūras akadēmija, Stāmerienas pagasts, Gulbenes novada Kultūras centrs. Projektu finansiāli atbalsta Gulbenes novada pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”, kā arī Vidzemes plānošanas reģions.

Dzīvesstils

Daži cilvēki tic zīmēm un māņticībām, citi ne. Taču mēs visi vismaz vienu reizi esam piedzīvojuši spriedzi, kad kalendārā redzam piektdienu 13. datumu vai melnu kaķi šķērsojam ceļu. Bet no kurienes radušās šīs zīmes un vai mums no tām jābaidās?

Svarīgākais