Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Streičs un Tertelis, Eihe un Mičule, Brīze un Zariņa, Osokins un “Kamēr…”
Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Vizuālās mākslas komisija aicina uz RLB Goda biedra Jāņa Streiča personālizstādi “Atvasara”.
Baltajā zālē eksponēta meistara jaunrade, kas tapusi īpaši šai izstādei, kā arī hrestomātiskākās gleznas, ilustrējot Jāņa Streiča mākslinieciskā spektra daudzveidību.
Kino režisors, scenārists, dažkārt aktieris un mākslinieks Jānis Streičs (attēlā) dzimis 1936. gada 26. septembrī Latgalē. Pēc Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļas absolvēšanas 1963. gadā, pirmā kino pieredze saistās ar kinorežisora Aleksandra Leimaņa filmu “Cielaviņas armija”, kurai drīzi seko otrā režisora postenis filmā “Tobago maina kursu”. Spēlfilma “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, kas tapusi kopā ar kursabiedru Ēriku Lāci, ir Jāņa Streiča debijas filma kā jaunajam režisoram.
Starp režisora 22 meistarstiķiem, skatītāju iemīļotākās un hrestomātiskākās filmas ir amzierīgais “Rūdolfa mantojums” (2010), liriskās “Likteņdzirnas” (1997), “Cilvēka bērns” (1991), “Mans draugs - nenopietns cilvēks” (1975) un daudzas citas. Vasaras saulgrieži nav iedomājami bez režisora filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981), taču filma “Teātris” (1978), Jānim Streičam esot Autora lomā, apbur ar meistara suģestējošo, aktierisko šarmu. Kā režisors Jānis Streičs spēj uztvert un izvest dažādu emociju gammu sevis režisētajās kinofilmās, rokrakstu veidojot kā pilnasinīgu, jūtīgu un ļoti dzīvu, vienmēr mainīgu spektru.
Šo bezgalīgi kūsājošo harizmu Jānis Streičs ietvēris arī savās gleznās, tām atklājot emocionālu pasaules skatījumu - kas viņu aizķer, daba, kādu viņš to redz, un kas viņu interesē.
Tie ir dabas un izjūtu tvērumi, krāsas un īpaša gaisotne. Jānis Streičs spēj iznest stāstu jebkurā medijā.
Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē izstāde aplūkojama līdz 29. septembrim katru dienu no plkst. 10.00 līdz 17.00. Ieeja par ziedojumu.
