Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā pie B tuneļa atklāta lielformāta portretu fotoizstāde, kur iemūžinātas sociālā projekta “Caur ērkšķiem uz…” sestās sezonas dalībnieces, kuras vēlas mainīt savu līdzšinējo dzīvi. Viņu dzīvesstāsti ir skaudri, taču cerības ir visām.
Izstādi varēs apskatīt līdz 12. septembrim, kad jaunā sezona nonāks pie TET TV+ skatītājiem, savukārt televīzijas Kanālā 360 dalībnieču ceļš uz jaunu dzīvi būs skatāms no 19. septembra katru ceturtdienu plkst. 21.10.
Izstādes veidotāji stāsta, ka katrs portrets izstādes zālē ir kā atvērts logs uz kādas sievietes sirdi, kur slēpjas stāsts par drosmi, izturību un neatlaidību.
Šīs desmit sievietes ir pierādījums tam, ka pat vissmagākajos brīžos ir iespējams dzīvi sākt no jauna.
Projekta jaunajai sezonai izveidota īpaša stipro vārdu siena, kur apmeklētāji ir aicināti veltīt dalībniecēm iedrošinošus ceļavārdus un vēlējumu turpmākajai dzīvei.
“Helio Media” izpilddirektors Kaspars Ozoliņš, atklājot izstādi, izteica savas prognozes:
Esmu pārliecināts, ka šī sezona mūs pārsteigs ne tikai ar šo sieviešu atklātību, bet arī spēju pārvarēt šķēršļus un spert soļus pretim jaunam sākumam.
Runāt par dzīvi un parādīt to tieši tādu, kāda tā ir, var tikai drosmīgākie no mums. Un tieši tādas ir arī “Caur ērkšķiem uz…” dalībnieces.
Kanāls 360 ir par patiesiem stāstiem un reāliem cilvēkiem, kuru dzīves ne vienmēr ir perfektas un gludas, toties tās ir īstas. Mēs zinām, ka būt “līdz vīlēm” īstam nav ne viegli, ne vienkārši.
TET biznesa attīstības daļas direktors Artis Nīgals neslēpa cerības par jauno sezonu:
Man ir patiess gandarījums, ka sociālo projektu “Caur ērkšķiem uz…” esam īstenojuši jau sesto reizi.
Šo gadu laikā projekts ir iemantojis plašu līdzjutēju loku, un devis iespēju desmitiem grūtībās nonākušu sieviešu no visas Latvijas ne tikai izstāstīt skaudros dzīvesstāstus, bet arī saņemt praktisku atbalstu sapņu īstenošanai.
Dalībniecēm nodrošinām dažādu jomu profesionāļu palīdzību un atbalstu, lai atjaunotu ticību spēkiem, kā arī cīnītos ar vardarbību un atkarībām.
Ticu un ceru, ka kopā šādi kļūstam par iejūtīgāku un labāku sabiedrību.
TV producente Aija Strazdiņa-Ratinska aicina aizdomāties:
Ērkšķi nav paralēlā pasaule un nav kaut kas ārpus normālā. Tieši otrādi - šis projekts ir gan sabiedrības, gan mūsu katra spogulis, kur ielūkoties ne vienmēr ir mīlīgi un jauki. Dalībnieces, esot nesaudzīgi atklātas, rosina tādiem būt arī mums, skatītājiem.
Līdzīgi kā citus gadus, dāmu skaudrajos dzīvesstāstos gandrīz ikviens saklausīs kādu savā dvēselē rezonējošu stīgu.
Uz izstādes atklāšanu bija ieradušās arī projekta dalībnieces. Īsi aprunājoties, meitenes uzsvēra, ka tikai tagad viss sākas - pēc projekta un pēc filmēšanas.
Ievas dzīvesstāsts atklāj smagus atkarības un ģimenes problēmu aspektus. Viņa ir alkoholiķe, kas dzer katru nedēļas nogali un dažkārt arī biežāk. Viņa ir pabeigusi 12 klases, viņa neizmanto savu izglītību profesionālajā dzīvē, jo nestrādā un lielāko daļu laika pavada mājās ar bērniem.
Viņai ir divi bērni - sešus gadus veca meita un četrus gadus vecs dēls. Ieva ir precējusies, taču attiecībās ar savu vīru nav laimīga, apgalvojot, ka būtu labāk apprecējusies ar “sētas mietu”. Viņas ikdiena paiet, lielākoties guļot un sēžot telefonā, un viņa gaida laiku, kad varēs bērnus izņemt no bērnudārza, lai pēc tam var sākt dzert. Viņa ir regulārā sociālā dienesta uzraudzībā. Lietojot alkoholu, abi ar vīru regulāri taisa skandālus un rezultātā vairākkārt uz viņu māju ir saukta policija un arī bāriņtiesa.
Pēc projekta Ieva atzina, ka grūtības ceļā vēl būs.
Sadzīvot ar 10 pilnīgi dažādām meitenēm man bija grūti. Taču nožēlas par dalību projektā man nav. Es saprotu, ka tagad grūtākais ir priekšā. Viss tagad tikai sākas. Ceru, ka izdosies sakārtot savu dzīvi.
Viktorija nāk no trīs bērnu ģimenes. Tēvs nomira, kad viņai bija tikai septiņi gadi, un māte viena audzināja bērnus. Viktorijai ir māsa, kura dzīvo Latvijā, un brālis, kurš dzīvo Nīderlandē. Lai gan ģimenes apstākļi bijuši izaicinoši, Viktorija ir izaugusi par prātīgu un normālu cilvēku pretēji tam, kā varbūt izskatās no malas. Viktorijai ir divi bērni. Vecākais dēls, kuram ir 12 gadu, piedzima, kad Viktorijai bija 22 gadi.
Ar dēla tēvu viņa nebija precējusies, un pēc vairākiem gadiem no viņa izšķīrās. Vīrietis bija vardarbīgs gan pret Viktoriju, gan dēlu, un ar viņu vairs nekontaktējas. Pēc vairākiem gadiem Viktorija satika savu pašreizējo draugu, kurš pieņēmis viņas dēlu kā savu. Viņiem ir arī kopīga meita, kurai ir 2 gadi. Attiecības ar draugu ir labas, un viņi vēlas precēties, bet vēl nav spēruši šo soli, jo meita vēl ir maza. Viktorijai ir grūti pārvarēt apkārtējo skepsi un izsmieklu. Viņa pārdzīvo, ka cilvēki par viņu smejas un saka, ka dzīvē neko nesasniegs.
Viktorija pēc dalības projektā skatās uz savu dzīvi cerīgi.
Man ļoti patika projekts, es nenožēloju, ka pieteicos. Skatoties, kāda ir dzīve tagad, lēnām tā iet uz augšu. Es arī zinu, ka vēl ļoti daudz ir jāstrādā, lai būtu izmaiņas dzīvē, taču tagad ir process.
