Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes aprēķinus par Latvijas makroekonomiskajiem radītājiem tuvākajos gados papildināja Ojārs Kehris - M. Kazāka nominālais priekšnieks “Ekonomistu apvienībā 2010".
Latvijas Banka (LB) savāktie dati par komercbanku izvairīšanos izsniegt hipotekāros kredītus reģionu iedzīvotājiem kompromitē Latvijas darba devējus un valsti kopumā vairāk, nekā kompromitē tieši komercbankas.
Ventspils valstspilsētas pašvaldība apliecina savu izdarīgumu, sagādājot esošajiem un nākamajiem pilsētniekiem 60 jaunus īres dzīvokļus, kuros komforta līmenis augstāks, bet īres un komunālās izmaksas zemākas nekā caurmērā pilsētā.
Lielais kritušo skaits abās karojošajās pusēs 1944. gada kaujās par Bausku apliecināts ar vārdiem no vietējā avīzē “Bauskas Darbs” 1945. gada 9. jūnijā publicētas Bauskas apriņķa Tautas veselības nodaļas prasības pilsētas izpildu komitejai šos līķus beidzot tomēr apglabāt.
Ārkārtējs notikums Saeimas darbā ir triju Saeimas komisiju kopsēde, kurā vakar Ukrainas vēstnieka Latvijā Anatolija Kucevola klātbūtnē tika izskatīti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā.
Pēdējo trīs gadu laikā Latvija palielinājusi savas iemaksas pensiju otrajā līmenī par vairāk nekā divsimt miljoniem eiro gadā, turpretī Latvijas pensionāriem atdodamās naudas daudzums palicis iepriekšējais.
Izrādē “Verters” titullomas tēlotājs veiksmīgi tēlo pats sevi atbilstoši ziņai par slavenību privāto dzīvi, ka šogad martā kādu nebūt “ceremoniju apmeklēja arī 43 gadus vecais Jaunā Rīgas teātra, filmu un seriālu aktieris Ivars Krasts un 21 gadu vecā TV šovā “X Faktors” iepazītā dziedātāja Diona Liepiņa. Uz pasākumu abi devās kā pāris.”
Lai avīzes “Kurzemes Vārds” 1919. gada 3. oktobrī nodrukātais apsveikums jaundibinātajai Latvijas Universitātei atgādina, ka augstskolu Latvijas valsts nodibināja kara laikā: “Lai pulcējas ap to kā droši sargi mūsu jaunekļi stiprām bruņām un asiem šķēpiem varenajās rokās uz cīņu pret tumsības varu, kas kā baigi draudoši ķēmi vēl spiežas ap Gaismas kalnu, kurā lepni pacēlusies mūsu jaunā Burtnieku pils.”
Šodien paiet 105 gadi kopš dienas, kad Latvijas valsts augstākās amatpersonas atvēlēja un Operas koris ar Jāzepa Vītola dziesmu “Gaismas pils” nostiprināja šo statusu jaundibinātajai Latvijas Universitātei.
Pagājušajā gadā nopelnītie 1,68 miljoni eiro netraucē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) iesniegt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai projektu par dzērienu pudeļu savākšanas tarifu paaugstināšanu.
Ar celtniecības putām šobrīd tiek neveiksmīgi mēģināts salipināt pakāpienus pie Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas ēkas, no kuras sadrupušā betona lien laukā sarūsējusi armatūra.
Jaunais Rīgas teātris (JRT) sāka jauno sezonu ar kārtīgu melno komēdiju “Lai Dievs stāv tev klāt, tu, nabaga cietēj!", kurā līķi uz skatuves un smiekli zālē.
Latvijas valdība 19. septembrī sanāca uz ārkārtas sēdi, kurā iepazīstināja ar valsts 2025. gada budžeta projektu ikvienu šīs sēdes translāciju vai ierakstu noskatīties, kā arī projekta rakstītos paskaidrojumus izpētīt gribošu cilvēku.
Pasakā patiesību par kailo karali drīkst pateikt bērns, bet ikdienā ticamāk, ka vārdus “Latvijā jāatceļ pensiju sistēma” pasaka kaut vai kiberdrošības uzņēmuma “Possible Security” vadītājs Kirils Solovjovs.
Līdz ar pagājušajā nedēļā Jaunciemā atvērto saules elektrostaciju (SES) valsts a/s “Latvenergo” SES kopējā jauda sasniegusi 98,54 MW, kas praktiski ļauj nosvinēt projekta SES 100 MW izpildi.
80 gadi kopš Bauskas nonākšanas padomju okupācijā 1944. gada 14. septembrī uzdod jautājumus, vai, kam un kāpēc būtu bijis sliktāk vai labāk, ja Bauskas iedzīvotāji būtu atdevuši savu pilsētu Padomijai jau 29. jūlijā. Vāciešus uz to brīdi bija paralizējis gan Padomijas uzbrukuma spēks, gan pašu vāciešu savstarpējo rēķinu kārtošana pēc 20. jūlija puča izgāšanās.
Daudzskaitlīga Latvijas uzņēmēju delegācija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un ekonomikas ministru Viktoru Valaini priekšgalā no 16. līdz 24. septembrim atradīsies tirdzniecības misijā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).
Par 120 miljonu eiro atņemšanu uz Latvijas valsti apvainojušies finanšu spekulanti atriebjas, atmaskojot valsts pirmā līmeņa pensiju sistēmu kā finanšu piramīdu pirmssabrukšanas stadijā.
Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem sarīkoto latviešu valodas eksāmenu nokārtot spējuši 39% eksaminējamo ar pirmo reizi, 54% kopā ar pirmo, otro trešo un ceturto reizi.
Nacionālās valsts ideja radās vienā laikā un veidā ar avīžu drukāšanu un tagad ļogās tāpat kā uz papīra drukātie izdevumi. Mazās latviešu tautas nodibinātajā valstī un valodā abi šie procesi izpaužas daudz ātrāk un uzskatāmāk nekā valstīs ar daudziem miljoniem iedzīvotāju un iespējām uzspiest savu valodu ārpus savas teritorijas.