Latvijas finanšu ieguvumi no vietas došanas Eiropas basketbola čempionāta finālturnīram izskatās lielāki nekā Latvijas basketbola izlases izcīnītā 12. vieta 24 komandu konkurencē.
Eiropas basketbola čempionāta (EuroBasket 2025) finālturnīra rīkošana ir viens no notikumiem, ar kuriem aizvadāmais gads ieies Latvijas vēsturē. Šī bija trešā reize, kad Latvija uzņēma vismaz daļu no Eiropas čempionāta spēlēm. Pirmo reizi tas notika 1937. gadā, bet otro reizi - 2015. gadā, kad viena komandu grupa Rīgā cīnījās par vietu finālturnīrā. Arī šogad Rīgā spēlēja viena no komandu grupām, bet pēc tam grupas uzvarētājiem piebiedrojās uzvarētāji no citiem grupu turnīriem Kiprā, Polijā un Somijā. Spēles Rīgā risinājās no 27. augusta līdz 14. septembrim un noslēdzās ar Vācijas uzvaru pār Turciju. Trešajā vietā Grieķija, kas neļāva Somijai iegūt bronzas medaļas, kādas būtu salīdzināmas ar Latvijas hokeja izlases izcīnītajām bronzas medaļām pasaules čempionātā 2023. gadā.
Čempionātu rīkošana ir ļoti dārgs prieks vismaz tad, ja salīdzina ar naudas apriti mājsaimniecībās. Precīzi sakot, Latvija rīkoja nevis čempionātu, bet vienas čempionāta grupas un tālāk finālspēļu norisi, samaksājot par tiesībām uz šo norisi 6,8 miljonus eiro Eiropas basketbola konfederācijai (FIBA Europe). Līdz ar to bija augsne runām par bezjēdzīgiem tēriņiem, kādus atļaujas Latvijas valsts laikā, kad trūkst naudas slimu bērnu ārstēšanai un tālāk vēl tūkstotis un vienai pamatotai vajadzībai. Latvijas Basketbola savienība ir sagatavojusi šādu runu atspēkojumu, ka čempionāta norise ļāvusi Latvijai iegūt daudz vairāk naudas nekā tika iztērēts. 9. septembrī šie aprēķini tika izklāstīti un ar sajūsmu uzņemti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijā.
Čempionāta uzņemšanas finansiālās veiksmes pamatformula tāda, ka Latvija par 6,8 miljoniem eiro nopirkusi tiesības Rīgā parādīt vairāku pasaulē pazīstamu basketbolistu, pirmām kārtām Slovēnijas izlases līdera Lukas Dončiča spēli. Cilvēki no daudzām pasaules valstīm atbraukuši šādu spēli skatīties un iztērējuši Latvijā vairāk naudas, nekā iztērējusi Latvija. Basketbola savienības nolīgto ekonomistu Edgara Voļska un Elmāra Kehra prezentācijas kopsavilkums tāds, ka ieņēmumi reizes trīs līdz piecas pārsnieguši izdevumus. Šo attiecību iespējams izveidot dažādi no Valsts kases, Rīgas pilsētas vai Latvijas eksporta un importa, tajā skaitā pakalpojumu bilances viedokļiem.
Sniegsim vienu no iespējamiem “EuroBasket 2025” ieņēmumu un izdevumu salīdzināšanas veidiem. Sāksim ar priecīgāko - ar Latvijas kopējiem ieņēmumiem miljonos eiro:
| No skatītājiem | No dalībniekiem | |
| Viesnīcas | 11,4 | 1,7 |
| Restorāni | 7,3 | 1,3 |
| Pārvadātāji | 3,6 | 0,6 |
| Ēdienu tirgotāji | 5,1 | 0,9 |
| Suvenīru tirgotāji | 2,0 | 0 |
| Biļešu ieņēmumi | 10,1 | 0 |
| Pārējie ieņēmumi | 10,7 | 4,0 |
| Kopā 50,6 + 8,5 = 59,1 |
Pēc tam neizbēgamie Latvijas Basketbola savienības izdevumi tāpat miljonos eiro ar uzsvaru uz to, ka daļa no spēļu rīkotāju izdevumiem palika tepat Latvijā: :
| Licence | 6,8 |
| Spēļu zāles un apkārtnes uzturēšana | 4,5 |
| Viesu izmitināšana un ēdināšana | 2,3 |
| Darba samaksa | 1,2 |
| Izlases gatavošana | 0,8 |
| FIBA Europe u.c. pasākumu apmaksa | 1,3 |
| Transporta nodrošināšana | 0,3 |
| Citas izmaksas | 1,1 |
| Kopā | 18,3 |
No Latvijas tirdzniecības un pakalpojumu bilances viedokļa varētu rēķināt smalkāk, cik šo pasākumu vajadzībām nācās ievest tādu preču, ko nevajadzētu ievest, ja čempionāts Rīgā nenotiktu; cik daudz par darbu samaksāja ārzemju, bet cik vietējiem spēļu tiesnešiem, sekretariāta darbiniekiem utt. Kopumā tomēr ticami, ka ārzemnieki atstāja Latvijā vairāk naudas, nekā saņēma un aizveda.
Mājvietas došanu čempionātam tik un tā var lamāt no tāda viedokļa, ka valsts un Rīgas pašvaldība atrāva slimajiem bērniem nodokļos jau iekasētu naudu, bet ļāva nopelnīt naudu viesnīcniekiem, ēdinātājiem, transporta firmām utt., kuru ienākumi neesot sabiedriskais labums. Mierinājums tāds, ka valsts nodokļos jau esot atguvusi vairāk par pusi no saviem tiešajiem tēriņiem. Valsts līdzfinansējums “EuroBasket 2025” sarīkošanai bija 9,9 miljoni, kuriem 1,6 miljonus piemeta Rīgas dome. Čempionāta norisei tieši nepieciešamajiem pirkumiem un pārējiem maksājumiem uzliktais nodokļu slogs esot atdevis valstij 6,9 miljonus eiro.
Tālāk var piedomāt, ka arī nodokļos valsts vēl ilgi un ar augļiem (procentiem) saņems atpakaļ to, ieguldījusi čempionātā. Ja lielākā nauda aprite bijusi viesnīcās, tad sāksim ar to, ka varbūt kāds viesnīca uz čempionāta rēķina izturējusi grūtus laikus līdz labākiem laikiem un nav slēgta, bet citā gadījumā čempionāts bijis izšķirošais arguments, lai investori sāktu celt jaunu viesnīcu. Tādus pieņēmumus var turpināt līdz pat mājsaimniecību līmenim, kurā varbūt kāda ģimene būtu izjukusi, ja neapdzēstu savus konfliktus ar basketbola čempionātā jeb čempionāta dēļ nopelnītu naudu.
Ja čempionāta uzņemšanu tik un tā gribas nosodīt, tad var jautāt, kāpēc Latvijai galu galā nācās konkurēt par čempionāta uzņemšanas tiesībām tikai pašai ar sevi. Tagad jau tālajā 2021. gadā uz čempionāta uzņemšanu bija pieteikušas Latvija, Krievija un Ungārija, no kurām Krievija sevi izsvītroja ar 2022. gada 24. februāra uzbrukumu Ukrainai, bet Ungārija - vienkārši izsvītroja (atsauca kandidēšanu). Kāpēc visas valstis nestāv rindā uz kuru katru pasākumu, kas vienas ieguldītas naudas vienības vietā dod trīs, piecas un vairāk naudas vienību? Kāpēc visus šo pasākumus nav monopolizējušas dažas lielvalstis? “Eirovīzijā", lūk, ir izdomāts mehānisms ar rīkotājvalsts tiesību piešķiršanu valstij, kas uzvarējusi iepriekšējā “Eirovīzijas” konkursā. Sporta pasākumiem tāda adrešu maiņas mehānisma nav, bet adrešu maiņa notiek varbūt tāpēc, ka lielos pasākumus organizēt pārāk grūti, lai kāds to darītu nepārtraukti.
Vēl viens nosacījums sporta pasākumu rīkošanai tāds, ka tie jārīko vietās, kur attiecīgais sporta veids pēc iespējas populārāks. Tas sasaucas ar iepriekšējo nosacījumu, ka tādā valstī (pilsētā, reģionā) būs cilvēki, kuri grib šādu sporta pasākumu sarīkot un saprot, kas tādā gadījumā jādara. Latvijā un praktiski arī nekur citur sports (basketbols) nevar pastāvēt bez valsts atbalsta gadu no gada, ko varētu ierēķināt netiešajās izmaksās, lai galu galā uzņemtu “EuroBasket 2025” finālturnīru.
