Nu manuprāt jau ir tā kā ir un tā kā sen jau runā. Viss iet tā kā pa ķēdīti. Vispirms augošās birokrātijas vadošais gals cenšas ar kaudzīti kompensēt algās sev inflāciju (kaut vai uz parāda). Pārējā augošā birokrātija protams ka cenšas tam sekot. Tad sabiedriskais sektors. Tad arī privātais sektors ir spiests kompensēt algās inflāciju cik nu var. Rezultātā tiem kas tērē ir izaugsme un to paliek arvien vairāk, tie kas pelna stagnē un to paliek arvien mazāk, un sāk pat trūkt. Kamēr ir kāds kas aizdod, viss notiekas. Kad neviens vairs neaizdod tad sabiedriskais sektors ir stagnācijā, privātais sektors vispār kirdik.
Te nu var līdzēt tikai vēlētāja prasīguma pieaugums, sajust savu atbildību par notiekošo, domāts ir kas līdzīgs, kā Atmodas laikos, bet tas jau vairs nav iespējams. Ar labu nakti, vēlētāj, guli tālā, lai tev jauki sapņi! Atzīstu, ka pats neesmu bijis prasīgs un jūtos vainīgs, bet kopīgi padomāt gan derētu!
Jā, kauns atzīties, ka matemātika ir tava vājā puse? Jā ,10 + 10 - 10 = 20, tev tomēr balvai nepietiek, bet tā jau notiek ar visiem valodas bagātinātājiem. Nepārdzīvo, līdz skolas beigšanai paspēsi sarēķināt!
Pārāk augstām kam? "Neaizstājamiem ierēdņiem" (70 000+), rail baltic "apguvējiem" (100 000+), air baltic "apguvējiem" (hvz, bet visi simti milioni pazuduši), ....
Jeb bērnudārzos, skolās, reāli strādājošās medicīnas iestādēs (ne tur kur izkrāpj pa 41 000 mēnesī), .. kur algas lielākoties ir 600-800, dažviet max 1500?
Ā. "Vidējais". Tas jau drošivien uz "galvu" latvijā ir 5000+.
Visiem ierēdņiem deputātiem algu samazināt par divām trešdaļām ,siliņai vispār nemaksāt ,lai atmaksā saņemto ,riņķim visu konficēt un uz Brocēnu ķieģeļu fabriku lai strādā ,tukša vieta ,galigs nulle .... ālgu nav jāmaksā.....
Kāpēc kaut ko mainīt ja ir labi tā pat. Būs kā Indijā, kastu sistēma. Jau iezīmējas pamatīgi, demogrāfijas cēlāji īkšķile jau pa atkritumu konteineriem mauc nekautrējoties.
Nu bet, Bībelē jau sen ir teikts ka katram jābūt savā vietā, nu vai tā kaut kā. Mācītāji ar saka ka ir jāpalīdz katram atrast dzīvē savu vietu. Tā ka, atrokam piedurknes un palīdzam cits citam atrast savu vietu dzīvē, pēc taisnības, tā teikt.
Vairāk jāklausa ārzemniekiem, jādibina jaunas ministrijas, padomes, darba grupas, izcilības centrus, domnīcas, inovāciju centri, jāievieš luksoforu sistēma, jāaizņemas vēl divi miljardi, jāpārvēl Saeimā JV spējīgākie kadri, lai nepārtrūkst pēctecība.
Protams ka ārzemju investori satraukušies. Slaucamie āži sāk beigties... Katram sētniekam drīz būs jāmaksā tik cik viņam pienākas, nevis tik cik līdz šim tiem labpatikās atmest (jo rindā taču stāv vēl darba gribētāji).
Un kas attiecas uz nepietiekamo kvalifikāciju, tas tak zirgam skaidrs, ka visi kvalificētie un sevi cienošie sen ir prom vai arī sēž "siltos robos" (lasi tur kur par darbu maksā arī naudu). Attiecīgi piedāvājot savu "konkurētspējīgo atalgojumu" (lasi 700€ uz rokas), loģiski ka neviens ar augstāku kvalifikāciju par sētnieku tā arī nepiesakās (un pat sevi cienošs sētnieks, visdrīzāk nē).
Vecais, letiņu uzņēmēji, NE VISI, paši nezina ko grib, darbiniekam ir jābūt jaunam, grib lai ir 20 gadu stāžš, bez ģimenes, bez kaķa, strādā pa velti, lielāka daļa mūsējo uzņēmēju dēļ kapeikas pakārsies, ka tik nemaksāt. Izdomās shēmas kā apjāt valsti, darbiniekus, ka tik nesamaksāt nodokļus. Darba inspekcija ir bezspēcīga, lai tu panāktu taisnību tev ir jāvēršas tiesā, pa kādu naudu ja tev nemaksā, juridisku prasību uzdrukāt maksā ap 300. Tad mūsējie tā saucamie godīgi uzņēmēji, NE VISI, sēž TV un sūdzas ka nav kam strādāt, pamēģināt kādu apjāt kapitālismu valstī, redzēsiet kas ar jums notiks. Ja visi godprātīgi maksātu nodokļus tad mēs dzīvotu pa visam savādāk valstī. Viņi tik māk nosodīt un skaļi kliegt cik viss ir sūdīgi, paši jau to ir visu rādījuši, tu nevari parasīt lai pret tevi izturās ar cieņu ja pats esi mēsls. Kāda vadība tāda saimniecība.
Padomju laikā algas neļāva palielināt, ja netika ievērotas darba ražīguma attiecības un visādi citādi kontrolēja to pamatotību, bija pat algu ekonomisti. Tagad ir patvaļa. Algu kāpumu ierobežo vienīgi nodokļu maksājumi. Vadība vispirms algas kāpina sev. Zemāka līmeņa darbiniekiem algu līmenis ir tikai izdzīvošanas līmenī. Nav brīnums, ka ir pazudusi tāda kategorija kā sētnieki, labi, ja tas ir uz darba ražīguma rēķina (minitehnikas un instrumentu rēķina). Par valsts un monupolistu uzņēmumiem labāk nerunāt. Algu pieaugumam pamata nav !
Politiskais un ideoloģiskais pamats ir. To sāka veidot Dziesmotās (kontr)revolūcijas laikā, tāpēc tagad
var bezgrēcīgi baudīt ieguvumus. Baudītāji jau svēti pārliecināti, ka "vēstures beigas" viņu un viņu bērnu laikā neiestāsies. Saules mūžu 4. maija republikai ES sastāvā!
Konteksta info:Jānis Peters jau 1998. gada novembrī žurnālam Rīgas Laiks atzina: „Jā, es pateikšu. Tā bija nomenklatūras revolūcija, kuru atbalstīja plašas tautas masas."
Jebkuras patēriņa preces cenā ir tikai 3 sastāvdaļass - darba atlīdzība, peļņa un nodokļi.
Nodokļi ir pa vidu visizdevīgākajā pozīcijā ar procentuālu piesaisti pie pārējām divām grupām- aug darba alga vai peļņa un augs arī nodokļi, turklāt nodokļus var izdomāt aizvien jaunus. Taču nodokļiem ir arī pozitīvā - sociālās glābšanas puse. Tāpēc, ja vēlaties samazināt nodokļus ir ne vien jāsamazina un jāefektivizē valsts pārvaldes aparāts, bet arī jāsamazina uzņēmēju plēšanās par peļņu.
Nezin kāpēc, bet visiem ir pārliecība, ka peļņai ir saistība ar nopelnītu atlīdzību. Tās ir fundamentālas muļķības! Peļņa rodas tur, kur izdodas piesavināt daļu no citu cilvēku darba atlīdzības - vai nu maksājot iespējami mazāku darba atlīdzību, vai pārdodot preces par iespējami augstāku cenu. Abi piegājieni rada starpību starp ieņēmumiem un izmaksām, ko saucam par peļņu. No individuāla uzņēmēja skatpunkta tas bieži ir visas darbošanās galvenais mērķis, bet no kopējas ekonomikas aprites skatpunkta, tā ir iegrābšanās citu cilvēku maciņos - tiek samazināta darba atlīdzība un veidojas paaugstināti nodokļu tēriņi, kurus valsts pēc tam cenšas kompensēt ar jauniem vai lielākiem nodokļiem. TBez tam, šai šādi radītai starpībai, nav pretī pirktspējas - tās, kas spēs nopirkt šo preci tā kā to dara par darba atlīdzību vai nodokļiem. Tāpēc vēlme pēc peļņas rada preču krājumu, kuru var nopirkt tikai no nākamās algas vai uzkrājumiem.
Tādējādi, jo vairāk ir peļņas kādam, jo lielāks citiem ir darba atlīdzības samazinājums, gan darba atlīdzības izmaksas brīdī, gan pērkot patēriņa preces.
Par peļņu patēriņa preces netiek pirktas!
Peļņa veido uzkrājumu, kas paģēr uz papildus ienākumu, par kuru nav jāmaksā soc nodokli un pēc būtības, var tikt atbrīvots arī no visiem pārējiem nodokļiem.
Respektīvi, visi nodokļi tiek nomaksāti no darba atlīdzības, nevis tos maksā uzņēmēji, kā ir kļūdaini pieņemts uzskatīt.
Par visu galā maksā patērētājs, itka tam būtu citas iespējas, brīvais tirgus, kā tad, tāpēc jau apvainojas visādas sabiedrības, organizācijas, lai tik celtu cenu mākslīgi. Apritē rodas ēdot, jo vairāk tās naudas ir jo vairāk gribas, tāpēc jau cilvēki bēg no Latvijas prom.
Izlasīju tikai virsrakstus. Uzreiz secinājums tāds, ka šis vēstījums liecina, ka visi augšminētie eksperti vēlas, lai Latvija ļauj šeit ieplūst lētajam darbaspēkam. Ārzemju investoru padome, c'mon! Jāiegulda technoloģijās ne lētajā darbaspēkā.
ASV korporācijas nonāca tieši šādā pat stāvoklī uzreiz pēv covid, jo cilvēki saņēma pietiekoši lielus pabalstus lai nestrādātu. Es vairs pat neatceros skaitļus, bet bija kādi 5% darbinieku zudums kas kategoriski atteicās strādāt. Tā vietā lai celtu algas, korporācijas palielināja slodzi(ne algas) esošajiem darbiniekiem un sāka automatizācijas revolūciju. Minimāli 9 darbiniekiem vajadzēja padarīt to darbu ko agrāk vajadzēja 10 cilvēkus.
Bet acīmredzami, ka ir labāk vaidēt par to ka demogrāfija ir slikta, viss iet uz leju, nekā padomāt kāpēc Latvija ir tādā finansu bedrē. Jā, un galvenā problēma jau nav lielās algas, kuras zemu atalgotie nemaz nesaņem, jo Latvijā ir milzīga ienākumu plaisa, bet tas ka vadošajos amatos - īpaši valsts amatos ir milzīgas algas - ierēdņi rij naudu, tā it kā Latvijai nebūtu parādsaistības tādas kādas tās nebija iepriekš - kas diez par to visu maksās? Dažreiz var brīnīties par to, ka direktori Latvijā ir ar tādām pašām algām un algas piemaksām kādas ir bagātajās Rietumvalstīs... tikai zemo algu darbiniekiem gan vēl patālu no Rietumvalstu līmeņa.
Es domāju, ka šeit ir pamatīga vainas daļa jāuzņemas valdībai, kas ļoti labi saprot to, ka Latvija atrodas ļoti nestabilas Krievijas kaimiņos, kur nekāds ilgstošs bizness netiks attīstīts un investori uzskata Latviju par milzu riska vietu(kāda agrāk bija Krievija) un attiecīgi milzu algas viņiem traucē un viņiem patiešām visizdevīgāk ir izmantot Latviju ātras peļņas gūšanai un atstāt aiz sevis miskasti ar savestajiem lētajiem migrantiem. Nu, reāli - neviens nezin, kad tieši Krievija uzbruks Baltijas valstīm, bet tas ka uzbruks - ja pašiem latviešiem par to vēl nav skaidrības, un viņiem tikai labvēlīgas lielākas algas, tad šiem investoriem šis Krievijas uzbrukuma faktors ir ierēķināts kā 100% iespēja un attiecīgi ir vēlme ieguldīt cik vien maz iespējams.
Tas viss ir saprotams, bet no Latvijas valdības gan tomēr gribējās lai viņi panāk ES īpašus izņēmumus Briselē, jo Latvijai ir ļoti daudz pienākumi un tie visi gulstās uz Latvijas iedzīvotāju pleciem - ir ne tikai jānodrošina ES ārējā robeža, bet arī kaut kādā veidā jākompensē iespaids uz ekonomiku, ko citas ES valstis nemaz nevēlas saprast. Piemēram, austriešiem, kas joprojām vēlas saņemt gāzi no Krievijas vajag ES līmenī uzlikt pamatīgu nodokli šai gāzei, ar kuru tad kompensētu Latvijas ekonomiskās grūtības. Galu galā, arī Latvijas palīdzība Ukrainai notiek visas ES labklājības vārdā!
Un, pilnīgi noteikti vajag Briselē kādam pateikt NĒ jebkādiem jauniem migrantiem, jo Latvijai joprojām ir jāizbauda neizpildītās Ženēvas konvencijas sekas ar krievu okupantu piekto kolonnu - nemaz nepieminot to, ka Latvija joprojām pieņem krievu "opozicionārus" kuri ne ar ko neatšķiras no krievu vates - šo gan vajadzēja izbeigt un arī ukraiņu pilsoņus, kas uzskata ka viņiem ir tiesības brīvi paust savas domas un ne tikai spītīgi nemācīties latviešu valodu, bet arī atbalstīt Putinu ir uzreiz jādeportē - lai ukraiņi paši auklējas ar tādiem nodevējiem.
Kaut kas jau iet uz augšu - izskatās ka zinātnei beidzot ir palielinājums, bet Latvijas zinātnei budžets joprojām ir aiz Lietuvas un Igaunijas. Ideāli vajadzēja būt vispār diveiz vairāk kā šīm kaimiņvalstīm, jo ir ļoti daudz kas jāsarauj lai izķepurotois no pēdējās vietas ekonomikā.
40% Larvijā saņem pāri 500 eiro uz rokas bet pensionāri pāri 600. Nekam Latvijā nav loģikas. Labāk būtu pielikt pie bērnu pabalstiem . Visi raud ka mazās 600 pensijas nevis 500 algas. To ka slimigiem invalīdiem ir pāri 200 eiro tas vispār ne vienu neuztrauc.
Pensionāriem pensijām vajadzēja būt līdz 550 un pielikt bērnu pabalstu mēnesi līdz 150, būtu kas jaunajiem deputātiem maksā pensijas vispār. Celtnieku algas bieži vien tiek notrallinātas. Jāskatās kuras nozares ir liela virspelņa, lielveikali noteikti var maksāt vairāk nekā minimālā alga. Te ir labs risinājums tālajos novados un uzņēmumiem kam pēc dokumentiem ir maza peļņa vai draud īsts bankrots ļaut maksāt mazāk vai nodokļu atlaides tas izlīdzinātu.
Virsraksts ir apsurds, tāpat kā viss raksts. Nepamatoti lielas algas ir vadošajos amatos. Jo, produktivitāte ir atkarīga no viņiem, kā organizē, tā strādā.Bet ja vēl dziļāk, tad izglītībā. Augstskolas neapmāca profesionālus darba organizētājus, bet profesionālus dīkdieņus un runātājus, kam nav nekādas saķeres ar realitāti.
Nu,jā darba devējs var apmaksāt izglītību un praksi uzņēmumā,bet tagad nāktos maksāt lielākas algas ,jo labos darbiniekus senšas pārvilināt citi uzņēmumi.
Komentāri: Ārzemnieki un vietējie ekonomisti uztraucas par pārāk augstām algām Latvijā
Nu manuprāt jau ir tā kā ir un tā kā sen jau runā. Viss iet tā kā pa ķēdīti. Vispirms augošās birokrātijas vadošais gals cenšas ar kaudzīti kompensēt algās sev inflāciju (kaut vai uz parāda). Pārējā augošā birokrātija protams ka cenšas tam sekot. Tad sabiedriskais sektors. Tad arī privātais sektors ir spiests kompensēt algās inflāciju cik nu var. Rezultātā tiem kas tērē ir izaugsme un to paliek arvien vairāk, tie kas pelna stagnē un to paliek arvien mazāk, un sāk pat trūkt. Kamēr ir kāds kas aizdod, viss notiekas. Kad neviens vairs neaizdod tad sabiedriskais sektors ir stagnācijā, privātais sektors vispār kirdik.
Te nu var līdzēt tikai vēlētāja prasīguma pieaugums, sajust savu atbildību par notiekošo, domāts ir kas līdzīgs, kā Atmodas laikos, bet tas jau vairs nav iespējams. Ar labu nakti, vēlētāj, guli tālā, lai tev jauki sapņi! Atzīstu, ka pats neesmu bijis prasīgs un jūtos vainīgs, bet kopīgi padomāt gan derētu!
9.jan Atbildēt
Rolands @rolands.60ab5f013fd32 atbilde Valdis
Jā, kauns atzīties, ka matemātika ir tava vājā puse? Jā ,10 + 10 - 10 = 20, tev tomēr balvai nepietiek, bet tā jau notiek ar visiem valodas bagātinātājiem. Nepārdzīvo, līdz skolas beigšanai paspēsi sarēķināt!
Ārzemniekiem būs sajucis, viņi padomāja, ka tas cipariņš ir nedēļā, jo viņi vispār nesaprot šo padomju maksāšanas vedu - reizi mēnesī.
Ārzemēs maksā algas mēnesī. Rūpnīcu strādniekiem - tiem jā reizi nedēļā.
Pārāk augstām kam? "Neaizstājamiem ierēdņiem" (70 000+), rail baltic "apguvējiem" (100 000+), air baltic "apguvējiem" (hvz, bet visi simti milioni pazuduši), ....
Jeb bērnudārzos, skolās, reāli strādājošās medicīnas iestādēs (ne tur kur izkrāpj pa 41 000 mēnesī), .. kur algas lielākoties ir 600-800, dažviet max 1500?
Ā. "Vidējais". Tas jau drošivien uz "galvu" latvijā ir 5000+.
Visiem ierēdņiem deputātiem algu samazināt par divām trešdaļām ,siliņai vispār nemaksāt ,lai atmaksā saņemto ,riņķim visu konficēt un uz Brocēnu ķieģeļu fabriku lai strādā ,tukša vieta ,galigs nulle .... ālgu nav jāmaksā.....
Toties mūsu "pievilcību" investoru acis cels no vēja un saules atkarīga energoapgāde un dārgs transports.
Kāpēc kaut ko mainīt ja ir labi tā pat. Būs kā Indijā, kastu sistēma. Jau iezīmējas pamatīgi, demogrāfijas cēlāji īkšķile jau pa atkritumu konteineriem mauc nekautrējoties.
Nu bet, Bībelē jau sen ir teikts ka katram jābūt savā vietā, nu vai tā kaut kā. Mācītāji ar saka ka ir jāpalīdz katram atrast dzīvē savu vietu. Tā ka, atrokam piedurknes un palīdzam cits citam atrast savu vietu dzīvē, pēc taisnības, tā teikt.
Ir labi un būs vēl labāk līdz defolts mūs skars.
Vairāk jāklausa ārzemniekiem, jādibina jaunas ministrijas, padomes, darba grupas, izcilības centrus, domnīcas, inovāciju centri, jāievieš luksoforu sistēma, jāaizņemas vēl divi miljardi, jāpārvēl Saeimā JV spējīgākie kadri, lai nepārtrūkst pēctecība.
Protams ka ārzemju investori satraukušies. Slaucamie āži sāk beigties... Katram sētniekam drīz būs jāmaksā tik cik viņam pienākas, nevis tik cik līdz šim tiem labpatikās atmest (jo rindā taču stāv vēl darba gribētāji).
Un kas attiecas uz nepietiekamo kvalifikāciju, tas tak zirgam skaidrs, ka visi kvalificētie un sevi cienošie sen ir prom vai arī sēž "siltos robos" (lasi tur kur par darbu maksā arī naudu). Attiecīgi piedāvājot savu "konkurētspējīgo atalgojumu" (lasi 700€ uz rokas), loģiski ka neviens ar augstāku kvalifikāciju par sētnieku tā arī nepiesakās (un pat sevi cienošs sētnieks, visdrīzāk nē).
J
Vecais, letiņu uzņēmēji, NE VISI, paši nezina ko grib, darbiniekam ir jābūt jaunam, grib lai ir 20 gadu stāžš, bez ģimenes, bez kaķa, strādā pa velti, lielāka daļa mūsējo uzņēmēju dēļ kapeikas pakārsies, ka tik nemaksāt. Izdomās shēmas kā apjāt valsti, darbiniekus, ka tik nesamaksāt nodokļus. Darba inspekcija ir bezspēcīga, lai tu panāktu taisnību tev ir jāvēršas tiesā, pa kādu naudu ja tev nemaksā, juridisku prasību uzdrukāt maksā ap 300. Tad mūsējie tā saucamie godīgi uzņēmēji, NE VISI, sēž TV un sūdzas ka nav kam strādāt, pamēģināt kādu apjāt kapitālismu valstī, redzēsiet kas ar jums notiks. Ja visi godprātīgi maksātu nodokļus tad mēs dzīvotu pa visam savādāk valstī. Viņi tik māk nosodīt un skaļi kliegt cik viss ir sūdīgi, paši jau to ir visu rādījuši, tu nevari parasīt lai pret tevi izturās ar cieņu ja pats esi mēsls. Kāda vadība tāda saimniecība.
Padomju laikā algas neļāva palielināt, ja netika ievērotas darba ražīguma attiecības un visādi citādi kontrolēja to pamatotību, bija pat algu ekonomisti. Tagad ir patvaļa. Algu kāpumu ierobežo vienīgi nodokļu maksājumi. Vadība vispirms algas kāpina sev. Zemāka līmeņa darbiniekiem algu līmenis ir tikai izdzīvošanas līmenī. Nav brīnums, ka ir pazudusi tāda kategorija kā sētnieki, labi, ja tas ir uz darba ražīguma rēķina (minitehnikas un instrumentu rēķina). Par valsts un monupolistu uzņēmumiem labāk nerunāt. Algu pieaugumam pamata nav !
Politiskais un ideoloģiskais pamats ir. To sāka veidot Dziesmotās (kontr)revolūcijas laikā, tāpēc tagad
var bezgrēcīgi baudīt ieguvumus. Baudītāji jau svēti pārliecināti, ka "vēstures beigas" viņu un viņu bērnu laikā neiestāsies. Saules mūžu 4. maija republikai ES sastāvā!
Konteksta info:Jānis Peters jau 1998. gada novembrī žurnālam Rīgas Laiks atzina: „Jā, es pateikšu. Tā bija nomenklatūras revolūcija, kuru atbalstīja plašas tautas masas."
Te iet runa par deputātiem,politisko mafiju un valdes locekļu algām.
Jebkuras patēriņa preces cenā ir tikai 3 sastāvdaļass - darba atlīdzība, peļņa un nodokļi.
Nodokļi ir pa vidu visizdevīgākajā pozīcijā ar procentuālu piesaisti pie pārējām divām grupām- aug darba alga vai peļņa un augs arī nodokļi, turklāt nodokļus var izdomāt aizvien jaunus. Taču nodokļiem ir arī pozitīvā - sociālās glābšanas puse. Tāpēc, ja vēlaties samazināt nodokļus ir ne vien jāsamazina un jāefektivizē valsts pārvaldes aparāts, bet arī jāsamazina uzņēmēju plēšanās par peļņu.
Nezin kāpēc, bet visiem ir pārliecība, ka peļņai ir saistība ar nopelnītu atlīdzību. Tās ir fundamentālas muļķības! Peļņa rodas tur, kur izdodas piesavināt daļu no citu cilvēku darba atlīdzības - vai nu maksājot iespējami mazāku darba atlīdzību, vai pārdodot preces par iespējami augstāku cenu. Abi piegājieni rada starpību starp ieņēmumiem un izmaksām, ko saucam par peļņu. No individuāla uzņēmēja skatpunkta tas bieži ir visas darbošanās galvenais mērķis, bet no kopējas ekonomikas aprites skatpunkta, tā ir iegrābšanās citu cilvēku maciņos - tiek samazināta darba atlīdzība un veidojas paaugstināti nodokļu tēriņi, kurus valsts pēc tam cenšas kompensēt ar jauniem vai lielākiem nodokļiem. TBez tam, šai šādi radītai starpībai, nav pretī pirktspējas - tās, kas spēs nopirkt šo preci tā kā to dara par darba atlīdzību vai nodokļiem. Tāpēc vēlme pēc peļņas rada preču krājumu, kuru var nopirkt tikai no nākamās algas vai uzkrājumiem.
Tādējādi, jo vairāk ir peļņas kādam, jo lielāks citiem ir darba atlīdzības samazinājums, gan darba atlīdzības izmaksas brīdī, gan pērkot patēriņa preces.
Par peļņu patēriņa preces netiek pirktas!
Peļņa veido uzkrājumu, kas paģēr uz papildus ienākumu, par kuru nav jāmaksā soc nodokli un pēc būtības, var tikt atbrīvots arī no visiem pārējiem nodokļiem.
Respektīvi, visi nodokļi tiek nomaksāti no darba atlīdzības, nevis tos maksā uzņēmēji, kā ir kļūdaini pieņemts uzskatīt.
Par visu galā maksā patērētājs, itka tam būtu citas iespējas, brīvais tirgus, kā tad, tāpēc jau apvainojas visādas sabiedrības, organizācijas, lai tik celtu cenu mākslīgi. Apritē rodas ēdot, jo vairāk tās naudas ir jo vairāk gribas, tāpēc jau cilvēki bēg no Latvijas prom.
Izlasīju tikai virsrakstus. Uzreiz secinājums tāds, ka šis vēstījums liecina, ka visi augšminētie eksperti vēlas, lai Latvija ļauj šeit ieplūst lētajam darbaspēkam. Ārzemju investoru padome, c'mon! Jāiegulda technoloģijās ne lētajā darbaspēkā.
ASV korporācijas nonāca tieši šādā pat stāvoklī uzreiz pēv covid, jo cilvēki saņēma pietiekoši lielus pabalstus lai nestrādātu. Es vairs pat neatceros skaitļus, bet bija kādi 5% darbinieku zudums kas kategoriski atteicās strādāt. Tā vietā lai celtu algas, korporācijas palielināja slodzi(ne algas) esošajiem darbiniekiem un sāka automatizācijas revolūciju. Minimāli 9 darbiniekiem vajadzēja padarīt to darbu ko agrāk vajadzēja 10 cilvēkus.
Bet acīmredzami, ka ir labāk vaidēt par to ka demogrāfija ir slikta, viss iet uz leju, nekā padomāt kāpēc Latvija ir tādā finansu bedrē. Jā, un galvenā problēma jau nav lielās algas, kuras zemu atalgotie nemaz nesaņem, jo Latvijā ir milzīga ienākumu plaisa, bet tas ka vadošajos amatos - īpaši valsts amatos ir milzīgas algas - ierēdņi rij naudu, tā it kā Latvijai nebūtu parādsaistības tādas kādas tās nebija iepriekš - kas diez par to visu maksās? Dažreiz var brīnīties par to, ka direktori Latvijā ir ar tādām pašām algām un algas piemaksām kādas ir bagātajās Rietumvalstīs... tikai zemo algu darbiniekiem gan vēl patālu no Rietumvalstu līmeņa.
Es domāju, ka šeit ir pamatīga vainas daļa jāuzņemas valdībai, kas ļoti labi saprot to, ka Latvija atrodas ļoti nestabilas Krievijas kaimiņos, kur nekāds ilgstošs bizness netiks attīstīts un investori uzskata Latviju par milzu riska vietu(kāda agrāk bija Krievija) un attiecīgi milzu algas viņiem traucē un viņiem patiešām visizdevīgāk ir izmantot Latviju ātras peļņas gūšanai un atstāt aiz sevis miskasti ar savestajiem lētajiem migrantiem. Nu, reāli - neviens nezin, kad tieši Krievija uzbruks Baltijas valstīm, bet tas ka uzbruks - ja pašiem latviešiem par to vēl nav skaidrības, un viņiem tikai labvēlīgas lielākas algas, tad šiem investoriem šis Krievijas uzbrukuma faktors ir ierēķināts kā 100% iespēja un attiecīgi ir vēlme ieguldīt cik vien maz iespējams.
Tas viss ir saprotams, bet no Latvijas valdības gan tomēr gribējās lai viņi panāk ES īpašus izņēmumus Briselē, jo Latvijai ir ļoti daudz pienākumi un tie visi gulstās uz Latvijas iedzīvotāju pleciem - ir ne tikai jānodrošina ES ārējā robeža, bet arī kaut kādā veidā jākompensē iespaids uz ekonomiku, ko citas ES valstis nemaz nevēlas saprast. Piemēram, austriešiem, kas joprojām vēlas saņemt gāzi no Krievijas vajag ES līmenī uzlikt pamatīgu nodokli šai gāzei, ar kuru tad kompensētu Latvijas ekonomiskās grūtības. Galu galā, arī Latvijas palīdzība Ukrainai notiek visas ES labklājības vārdā!
Un, pilnīgi noteikti vajag Briselē kādam pateikt NĒ jebkādiem jauniem migrantiem, jo Latvijai joprojām ir jāizbauda neizpildītās Ženēvas konvencijas sekas ar krievu okupantu piekto kolonnu - nemaz nepieminot to, ka Latvija joprojām pieņem krievu "opozicionārus" kuri ne ar ko neatšķiras no krievu vates - šo gan vajadzēja izbeigt un arī ukraiņu pilsoņus, kas uzskata ka viņiem ir tiesības brīvi paust savas domas un ne tikai spītīgi nemācīties latviešu valodu, bet arī atbalstīt Putinu ir uzreiz jādeportē - lai ukraiņi paši auklējas ar tādiem nodevējiem.
Kaut kas jau iet uz augšu - izskatās ka zinātnei beidzot ir palielinājums, bet Latvijas zinātnei budžets joprojām ir aiz Lietuvas un Igaunijas. Ideāli vajadzēja būt vispār diveiz vairāk kā šīm kaimiņvalstīm, jo ir ļoti daudz kas jāsarauj lai izķepurotois no pēdējās vietas ekonomikā.
40% Larvijā saņem pāri 500 eiro uz rokas bet pensionāri pāri 600. Nekam Latvijā nav loģikas. Labāk būtu pielikt pie bērnu pabalstiem . Visi raud ka mazās 600 pensijas nevis 500 algas. To ka slimigiem invalīdiem ir pāri 200 eiro tas vispār ne vienu neuztrauc.
Pensionāriem pensijām vajadzēja būt līdz 550 un pielikt bērnu pabalstu mēnesi līdz 150, būtu kas jaunajiem deputātiem maksā pensijas vispār. Celtnieku algas bieži vien tiek notrallinātas. Jāskatās kuras nozares ir liela virspelņa, lielveikali noteikti var maksāt vairāk nekā minimālā alga. Te ir labs risinājums tālajos novados un uzņēmumiem kam pēc dokumentiem ir maza peļņa vai draud īsts bankrots ļaut maksāt mazāk vai nodokļu atlaides tas izlīdzinātu.
Tev, kā Latvijas pilsonei ir tikai TIESĪBAS kontrolēt deputātu un ierēdņu algas un valsts pārvaldītos uzņēmumus. Kurš īsti lielveikals pieder valstij?
Virsraksts ir apsurds, tāpat kā viss raksts. Nepamatoti lielas algas ir vadošajos amatos. Jo, produktivitāte ir atkarīga no viņiem, kā organizē, tā strādā.Bet ja vēl dziļāk, tad izglītībā. Augstskolas neapmāca profesionālus darba organizētājus, bet profesionālus dīkdieņus un runātājus, kam nav nekādas saķeres ar realitāti.
Zelta vārdi mās zelta vārdi.
Nu,jā darba devējs var apmaksāt izglītību un praksi uzņēmumā,bet tagad nāktos maksāt lielākas algas ,jo labos darbiniekus senšas pārvilināt citi uzņēmumi.
Ko uzņēmumi baidās un negrib dot nekādus labumus.
Ļoti grūti vai pat neiespējami saprast šī autora rakstītā domu.
Komentēt