Sākums

Pēdējo 12 gadu laikā visos Pierīgas novados ir pieaudzis iedzīvotāju skaits, kamēr pašā Rīgā ļaužu daudzums ir par 5% samazinājies. Vai nepatīk dzīvot Rīgā?

Ukrainas pilsētā Zaporižjā tiesā Krievijas karavīru, kurš apsūdzēts ukraiņu karagūstekņa nošaušanā. Šī lieta ir precedents Ukrainas tiesiskumam. Šī ir pirmā reize, kad persona, kas apsūdzēta šādas kategorijas kara noziegumos, patiešām atrodas uz apsūdzēto sola. Apsūdzētajam draud 10 līdz 15 gadu cietumsods vai mūža ieslodzījums, raksta “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv".

Rīgas pilsētas tiesa lēmusi, ka Monikas nolaupīšanas atbalstīšanā apsūdzētā vecmāmiņa neaizbēgs no valsts un neizdarīs jaunus noziegumus. Tiesa atcēlusi iepriekš piemēroto drošības līdzekli apcietinājumu, aizstājot to ar maigāku – drošības naudu. Aizdomās turamā strādājot par grāmatvedi, un viņai jāsniedz atskaites Valsts ieņēmumu dienestā, citādi tas var kļūt par pamatu ģimenes uzņēmumu slēgšanai.

Ministru prezidentes Evikas Siliņas ikgadējo ziņojumu Saeimai par valdības paveikto un iecerēto varētu arī nepieminēt, ja vien tas neizgaismotu mūsu politiskās sistēmas bezcerīgo nonākšanu strupceļā.

Pēdējos gados arvien uzstājīgāk skan refrēns: Latvijas ekonomiskā atpalicība no kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas – palielinās. Valsts prezidents Egils Levits, atklājot šī sasaukuma Saeimas pirmo sēdi, kā tās galveno uzdevumu nosauca – atpakaļslīdēšanas apturēšanu.

Ramšteina ir lielākā ASV militārā bāze Eiropā. Ap šo gaisa bāzi ir izveidojusies lielākā amerikāņu kopiena ārpus ASV. Ramšteinas bāzē ir ap 10 000 karavīru. Ieskaitot pārējos darbiniekus, ģimenes locekļus un apakšuzņēmējus, amerikāņu skaits tur pieaudzis līdz aptuveni 54 000.

Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” prezidents un izpilddirektors Martins Gauss vakar kārtējo reizi veica neiespējamo misiju - piedāvāja pirkt tāda uzņēmuma akcijas, kas pagājušajā gadā strādājis ar 118 miljonu eiro zaudējumiem, sasniedzis negatīvu pašu kapitālu 166 miljonu eiro apmērā un uzkrājis īstermiņa parādus, kas par 213 miljoniem eiro lielāki nekā  īstermiņa aktīvi; kas skaitās nopircis 50 lidmašīnas un  apņēmies nopirkt vēl 50 lidmašīnas ar dzinējiem, kuri jau saražošanas brīdī ir brāķi.

Lai ko mēs teiktu par otrdien notikušajām sarunām Saūda Arābijas lielākajā kūrortpilsētā Džidā, ir parādījies kaut neliels cerību stariņš, ka lietas varētu izkustēties no sastinguma punkta. Uzsveru, cerību stariņš, jo nav teikts, ka tas netiks noslāpēts jau tuvākajās dienās.

Kodolieroču izmantošanu cilvēcei grūti iztēloties, un nav prātam aptverams, kādas varētu būt sekas – viens no atomkara rezultātiem var būt pilnīga apokalipse jeb visu dzīvo radību bojāeja uz planētas. Arī “maigāks scenārijs” nesola neko jauku – mirs simti miljonu cilvēku, bet dzīvi palikušie cietīs no bada, ko izraisīs “kodolziema”, mocīsies ar onkoloģiskām un ģenētisku kroplību slimībām, kas tiks mantotas no paaudzes paaudzē, saindētajās teritorijās desmitiem gadu nebūs iespējams dzīvot, pa pasauli klīdīs bēgļu miljoni, cilvēki marodierēs, lai izdzīvotu.

Līdz ar Elektronisko iepirkumu sistēmas mājaslapā publicēto noslēguma ziņojumu ir noslēdzies Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) izsludinātais konkurss par mobilo telefonu ar interneta pieslēgumu nomu. Kā liecina rezultāti, jau ceturto reizi pēc kārtas šajā konkursā konsekventi ir uzvarējusi SIA “LMT Retail & Logistics” (LMT) un šogad pašvaldību vēlēšanās attiecīgā pozīcija izmaksās nedaudz virs 350 tūkstošiem eiro – līdzīgi kā pērn notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Šī nedēļa Igaunijā iesākās ar izmaiņām valdībā un valdošajā koalīcijā. Atšķirībā no Latvijas, kur Evikas Siliņas valdībā notiek nemitīgas “gultu pārbīdes”, Igaunijas Kristena Mihala kabinets rīkojās enerģiskāk. No koalīcijas, līdz ar to arī no valdības tika izmesta trešā partnere – Sociāldemokrātu partija (SD).

Ģimenes ar trijiem bērniem var saņemt valsts dāvinājumu - astoņus līdz desmit tūkstošus eiro gadījumā, ja tās pērk vai būvē mājokli.

Sabiedrībā aug neziņa par to, kādēļ kara apstākļos valdība nespēj pieņemt izšķirīgus lēmumus kaut vai par tēriņu samazināšanu. Tā vietā, lai lemtu par vairāku valsts pārvaldes struktūru, daudzu pārvaldes funkciju un līdz ar to arī darba vietu likvidēšanu, valdība lemj izveidot darba grupu birokrātijas mazināšanai. Kas traucē valdībai pieņemt radikālus lēmumus, atbilstošus jaunajiem pasaules kārtības  izaicinājumiem?

Lai gan Latvijā pagājušajā gadā piesaistīti vairāk nekā 650 miljoni eiro investīcijās un biznesa vide attīstās, vairāki lieli zviedru uzņēmumi paziņojuši par aiziešanu no Baltijas tirgus. Vai tas ir signāls bažām vai tikai dabiska tirgus dinamika? Eksperti mierina, bet jautājumi paliek.

"Ja teļus sadzen no četrām mazām kūtiņām vienā lielā kūtī, teļu jau mazāk nepaliek," tā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Ingmārs Līdaka (AS) komentē ideju par iestāžu apvienošanu.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs svētdien, 9. martā, intervijā britu televīzijas kanālam “Sky News” aicināja citas Eiropas valstis sekot Latvijas piemēram un ieviest obligāto iesaukumu militārajā dienestā, jo Eiropa esot militāri “diezgan vāja”.

Polija gatavojas visu pieaugušo vīriešu militārajai apmācībai un aizvien uzstājīgāk runā par vajadzību militārajā arsenālā iekļaut kodolieročus. Latvija tikmēr bikli runā par obligāto militāro dienestu, bet, ar ko un kā stiprināsim savu bruņojumu, nekas pārliecinoši netiek stāstīts. Mūsu aptaujātie eksperti ir bargi: pietiek nodarboties ar zaļā kursa sektantismu – tauta no valdības gaida izlēmīgu rīcību.

Valdības uzrāviena 4x4 prioritātes 2025. gadam, “restarts”, birokrātijas mazināšana par 25% pagaidām Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība”) Ministru kabinetā jau izpaudusies kā triju ministru nomaiņa. Esot pietaupīts vēl kāds gardumiņš. Taču sabiedrība no Latvijas politiķiem gaida ko vairāk nekā dažu ministru nomaiņu, tā gaida reālu atsvabināšanu no nevajadzīgas birokrātijas nastas un žņaugiem, tā gaida godīgāku, caurskatāmāku valsts pārvaldi.

Centrālās statistikas pārvaldes vakar atzītās 12 mēnešu inflācijas 3,7% neatbilst ne Eiropas Centrālās bankas solītajiem 2%, ne reālajai inflācijai, kas reizes divas vai pat vairāk augstāka nekā oficiālā.

Sestdien, 8. martā, biedrība “Centrs Marta” rīkoja tradicionālo Sieviešu dienas solidaritātes gājienu par sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību. Par gājiena mērķiem nav un nevar būt nekādu iebildumu. Jautājumi rodas par ko citu. Par pasākuma vizuālajā noformējumā izmantoto valodu. Par to, ka plakāti pārsvarā bija angļu valodā. Objektivitātes labad atzīmēsim, ka bija arī plakāti latviešu valodā, bet tie bija mazākumā.

Elektrības biržas NordPool dati parāda elektrības cenas celšanos Latvijā no vidēji 74,78 eiro par megavatstundu (MWh) 2024. gada februārī līdz vidēji 151,78 eiro/MWh šā gada februārī.

Tīmekļa vietne “CBC News” ziņo par kādu Kanādas pusaudzi Leikenu Pavanu, kurš savervēts spiegošanai Krievijas labā, tagad viņš atrodas Polijas cietumā. Viņa ģimene cer, ka pusaudzim tomēr nenāksies izciest visu sodu – 20 mēnešus – cietumā. Pusaudža māte Andelīna Nelsone stāsta, ka puisis savervēts 2024. gada pavasarī. Tas noticis Krievijas okupētajā Doneckā, kad devies uz turieni, lai brīvprātīgi strādātu kādā humānās palīdzības organizācijā. Pavans tika apsūdzēts par “piedalīšanos Krievijas izlūkdienestu darbībās pret Polijas Republiku”, un viņš savu vainu atzinis. Kas notiek Latvijā ar spiegu vervēšanu? Par to runājam ar Kārli Daukštu un Juri Rozenvaldu.