Eiropas Parlamenta (EP) sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas deputāts Nils Ušakovs sarunā ar “nra.lv” vērsa uzmanību uz tā saucamo “Chat Control” jeb Eiropas Komisijā (EK) tapušo jauno regulējumu, kas var novest pie tā, ka Eiropas Savienības (ES) pilsoņi tiks totāli digitāli izsekoti.
“Iepriekšējā EP sasaukuma laikā es strādāju atbildīgajā EP komitejā, tāpēc esmu lietas kursā par to, kas notiek. Tas ir murgs, tā ir “digitālā koncentrācijas nometne”, ko noteikti nedrīkst pieļaut,” saka Ušakovs.
“Pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis vairākus simtus vēstuļu par jauno Eiropas regulu - "Chat Control". Tas ir plāns ieviest sarakstes kontroli ziņapmaiņas lietotnēs, piemēram, “WhatsApp” vai “Signal”. Ja to pieņems, šī kontrole sāks darboties visā ES teritorijā,” pauž EP deputāts.
Ušakovs paskaidro, ka oficiāli deklarētais regulas mērķis ir cēls - cīņa pret materiālu ar bērnu seksuālu izmantošanu (CSAM) izplatību. “Un, protams, publiski neviens nerunā par totālas digitālās izsekošanas ieviešanu. Taču eksperti ir tieši - tehniski šī regula ir līdzvērtīga masveida skenēšanai,” norāda politiķis. “Neviens nestrīdas - ar bērnu pornogrāfiju ir jācīnās visiem pieejamiem līdzekļiem. Jautājumi ir par metodēm. Piedāvātais risinājums apdraud visu ES pilsoņu brīvības un tiesības. Par šo
priekšlikumu ir jāuzdod divi jautājumi: pirmkārt, vai tas patiešām aizsargās bērnus, un, otrkārt, vai to var izdarīt droši? Un atbilde uz abiem ir - nē. Vēl vairāk, šis priekšlikums ir tiešā pretrunā ar ES Pamattiesību hartas 7. pantu, ko ir apstiprinājusi gan ES Tiesa, gan pašas ES Padomes Juridiskais dienests.”
Nils Ušakovs brīdina, ka, pirmkārt, tā ir totāla izsekošana. Ļaužu sarakstē “WhatsApp” vai “Signal” vietnēs tiks skenēts pilnīgi viss - personiskās ziņas, fotogrāfijas, video un faili. Tā ir fundamentāla atkāpšanās no tiesībām uz privātumu, kas garantētas Eiropas pamatlikumos.
Otrs drauds ir šifrēšanas iznīcināšana. Uzņēmumiem liks savās lietotnēs iebūvēt "sētas durvis", kas salauzīs to privātumu un padarīs saziņu neaizsargātu.
Treškārt, pastāv augsts kļūdu risks. Mākslīgā intelekta sistēmas nav perfektas. Kā brīdina eksperti, tā kā eiropieši katru dienu apmainās ar miljardiem ziņojumu, tas nozīmē, ka desmitiem miljonu cilvēku, iespējams, katru dienu tiks nepatiesi apsūdzēti. Pat ja viņi ir nevainīgi, viņu datus apstrādās un uzglabās drošības iestādes.
Ceturtkārt, pastāv drošības apdraudējums. "Sētas durvis" kļūs par mērķi hakeriem un ārvalstu izlūkdienestiem. Tās var izmantot arī pašu valsts specdienesti.
Piektkārt, pastāv globāls precedents. Ja ES pieņems šādu regulu, tiks radīts bīstams piemērs visai pasaulei.
Nils Ušakovs paskaidro, ka iniciatīva nāca no Eiropas Komisijas. Pirms nākt klajā ar šo iniciatīvu, komisija konsultējās ar ES dalībvalstu valdībām. Un valdības vairumā šo iniciatīvu sākotnēji atbalstīja.
“Bet, protams, visi - tieši vai netieši - primāri runā par “slikto” Briseli.
Tā ir klasiska shēma. Atbildība par pašu pieņemtiem sliktiem lēmumiem vienmēr ir jāpārceļ uz "bezpersonisko un briesmīgo" Briseli. Tādēļ taisnīguma labad vēlos pastāstīt, ka “Chat Control” šobrīd virza ES Padome. Un ES Padome sastāv no ES dalībvalstu premjerministriem vai ministriem,” uzsver politiķis.
Šobrīd ļoti aptuvenais spēku samērs ES Padomē izskatās šādi, lai gan valstu pozīcijas pastāvīgi tiek koriģētas.
Valstis, kas sliecas atbalstīt "Chat Control":
Dānija, Francija, Beļģija, Zviedrija, Ungārija, Spānija, Itālija, Horvātija, Slovākija, Čehija, Rumānija, Portugāle, Polija, Igaunija, Lietuva, Bulgārija, Grieķija, Somija un, man par lielu nožēlu, Latvija (grupa no apmēram 19 valstīm).
Valstis, kas kritizē vai iestājas pret "Chat Control":
Vācija, Luksemburga, Austrija, Nīderlande, Īrija, Slovēnija, Kipra, Malta (grupa no vairāk vai mazāk nekā 8 valstīm).
Tomēr jāņem vērā, ka valstu pozīcijas nepārtraukti mainās.
Nils Ušakovs norāda, ka Eiropas Parlaments, kas tieši arī ir šī "sliktā Brisele", kategoriski iestājas pret “Chat Control”. “Šī ir Eiropas Parlamenta vairākuma stingra nostāja, kuras veidošanā izšķiroša loma bija manai politiskajai grupai - sociālistiem un demokrātiem, un mēs esam par tās pareizību dziļi pārliecināti. Es to labi zinu, jo iepriekšējā sasaukumā pats strādāju šajā komitejā.
2023. gada 14. novembrī EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE) līmenī EP deputāti pieņēma šādu pozīciju:
1 Pilnīgas (end-to-end) šifrēšanas aizsardzība: tiešs aizliegums vājināt šifrēšanu.
2 Nekādas masveida izsekošanas: tikai mērķtiecīga novērošana pret konkrētām aizdomās turētām personām ar tiesas lēmumu.
3 Tikai ar tiesneša orderi: jebkādai iejaukšanās pilsoņa privātajā saziņā ir jābūt apstiprinātai no neatkarīgas tiesu varas puses.
4 Anonimitātes saglabāšana: EP ir pret obligātu personas identitātes verifikāciju, lai izmantotu komunikācijas rīkus.
5 Drošība pēc noklusējuma: uzlikt platformām par pienākumu ieviest efektīvus aizsardzības rīkus, nevis skenēt visus lietotājus.
6 Fokuss uz prevenciju un atbalstu cietušajiem: tā vietā, lai pārkāptu visu pilsoņu tiesības, ir jāiegulda resursi prevencijas programmās, sabiedrības izglītošanā un efektīvas atbalsta sistēmas izveidē cietušajiem.”
Lēmuma pieņemšanai ES Padomē saskaņā ar procedūru ir nepieciešams "kvalificēts vairākums" - vismaz 15 valstis, kuras pārstāv vismaz 65% no ES iedzīvotāju kopskaita. Šis ir īpašs mehānisms, kam jāaizsargā mazo valstu un/vai mazākuma intereses.
Pēc tam, kad 2023. gadā EP komiteja nobalsoja "pret", “Chat Control” pretiniekiem ES Padomē izdevās izveidot "bloķējošo mazākumu". 2024. gada 12. decembrī notika balsojums, taču kontroles atbalstītājiem izdevās savākt tikai 63,7% no nepieciešamajiem 65%.
Tagad Dānija, kas prezidē ES Padomē, vēlas šo jautājumu atkal iekļaut balsošanai. Tas varētu notikt 2025. gada 14. oktobrī, bet oficiālas darba kārtības vēl nav.
Būtībā šīs regulas nākotne šobrīd ir atkarīga no Vācijas pozīcijas.
“Ja ES Padome nobalsos "par" kontroles ieviešanu, sāksies sarežģītas sarunas - tā dēvētie trialogi, kur EP un ES Padome meklēs kompromisu. Ja kompromisu izdosies saskaņot un to atbalstīs gan padomes, gan EP balsojumā, kontrole tādā vai citādā formā tiks ieviesta. Ja kompromisu neizdosies atrast un EP neatbalstīs tekstu - regula spēkā nestāsies,” prognozē Nils Ušakovs.
“Jau tagad var droši teikt, ka gan EP vairākums, ieskaitot manu sociālistu un demokrātu politisko grupu, gan es personīgi balsošu pret kontroli. Un man ir grūti iedomāties, kā iespējams atrast kompromisu starp pašreizējo padomes variantu un EP pozīciju. Čata kontrole nedrīkst aizskart mūsu visu privātumu.
Visticamāk, nekāda kontrole ieviesta netiks. Tā būs laba ziņa visiem ES pilsoņiem. Savukārt Eiropas Komisijai un ES Padomei nāksies meklēt citus ceļus, kā, no vienas puses, apturēt bērnu pornogrāfijas vilni, bet tajā pašā laikā nepārvērst ES par digitālu “gulagu”,” saka EP deputāts.
“Taču iniciatīva pašlaik lielā mērā pieder ES valstu valdībām - mūsu gadījumā tas nozīmē Ministru prezidenti Eviku Siliņu un tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri, kuras ir atbildīgas par projekta tālāku virzību no Latvijas puses. Latvijas sabiedrībai jāvēršas pie valdības, lai tā atsakās no šīs ieceres.
Domāju, ka EP neakceptēs ieteikto risinājumu. Manā izpratnē tas ir pat labi - labāk, lai nav risinājuma, nekā ir ļoti slikts risinājums. Labāk visu to apturēt un mēģināt no jauna rakstīt normatīvo aktu, kas būs atbilstošs tiesiskuma normām un sapratnei par demokrātiju,” pauž EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas deputāts Nils Ušakovs.
