Igaunijas premjers Kristens Mihals lepojas ar to, ka Igaunija pirmā pasaulē vecākajās vidusskolas klasēs ieviesīs mākslīgā intelekta (MI) mācībstundas. Savukārt Latvijas izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (“Vienotība”) skaidro, ka arī Latvijā skolēniem tiks mācīta modernā digitālā rīka specifika – skolotāji jau šobrīd tam tiekot gatavoti.
Lai izglītībā ieviestu jaunu mācību priekšmetu, viens no būtiskiem jautājumiem ir nauda. Nauda parasti atrodas, ja vien to prasmīgi meklē. Igauņi MI apmācības finansēšanai izveidojuši speciālu fondu, kurā ir gan valsts, gan privātā sektora finansējums. Kur ņemt naudu Latvijai? D. Melbārdei vaicājām, vai nevajadzētu, piemēram, revidēt valsts apmaksātās vietas augstskolu studiju programmās. Kādēļ gan valstij jādotē studiju vietas tādās izglītības programmās, kas darba tirgū nav vajadzīgas?
Ministre skaidroja: “Mēs šobrīd pārejam uz jaunu institucionālās finansēšanas modeli. Tieši šodien (2.09.25.) Ministru kabinetā tiek skatīts šis ziņojums un jaunais finansēšanas modelis, kas paredz, ka valsts var daudz mērķtiecīgāk plānot un dot uzdevumus augstskolām sagatavot speciālistus, kuri darba tirgum ir vairāk vajadzīgi. Mēs veicam regulāru darba tirgus monitoringu un arī skatāmies, kas notiek ar augstskolu absolventiem. Viņu spēja atrast darbu ietekmē arī augstskolu snieguma rādījumu. Mēs ejam uz to, ka aizvien mazāk finansējam tās programmas, kas mazāk sagatavo speciālistus tieši darba tirgus vajadzībām, un vairāk finansējam to, kas darba tirgum ir vajadzīgs. Piemēram, mēs redzam, ka sociālās zinībās visvairāk speciālistu sagatavo tieši privātās augstskolas. Šo speciālistu darba tirgū šobrīd pietiek. Tie par valsts naudu tiek sagatavoti mazāk. Tas mums dod iespēju koncentrēties uz inženierzinātnēm un tām specialitātēm, kuru trūkst darba tirgū.”
Runājot par to, ka Igaunijā notiks skolēnu apmācība MI zinībās, D. Melbārde teica: “Sāksim ar to, ka igauņi vēl tikai strādā pie MI ieviešanas izglītības sistēmā un šobrīd koncentrējas tikai uz divām klašu grupām, uz 10. un 11. klasi. Šim nolūkam Igaunijā ir izveidots atsevišķs fonds piecu miljonu eiro apjomā, no kā pusi veido tieši privātais finansējums. Tieši uzņēmēji bija tie, kuri uzrunāja ministriju un piedāvāja nākt talkā ar savu finansējumu, lai labāk sagatavotu vecāko klašu skolēnus darba tirgum, kur jau šobrīd dominē un nākotnē vēl vairāk dominēs mākslīgais intelekts. Arī Latvijā mēs apzināmies, ka mākslīgais intelekts spēlē būtisku lomu izglītībā. Tāpēc šobrīd valsts izglītības attīstības aģentūras pedagogu profesionālās pilnveides programma paredz pedagogu sagatavošanu, lai varētu dažādos mācību priekšmetos palīdzēt pedagogiem izmantot mākslīgo intelektu jēgpilni. Jāatzīst, ka jautājums par mākslīgā intelekta lomu ir viens no lieliem jautājumiem, pie kā šobrīd strādā daudzas valstis. Nav vienotas atbildes un vienota risinājuma tāpēc, ka daudz kur tas ir tādā kā izmēģinājumu līmenī. Šobrīd dažādu valstu starpā notiek pieredzes apmaiņa par to, kā mēs varētu labāk izmantot šo digitālo rīku, vienlaikus neradot riskus. Mana stingra pārliecība ir tā, ka galvenajam izglītības mērķim ir jābūt saistītam ar ieguldījumiem cilvēkā, cilvēka intelekta attīstībā, cilvēka radošo spēju attīstībā.”
Savukārt mēs, “nra.lv”, vaicājām MI, cik šobrīd ir valsts apmaksāto vietu augstskolu studiju programmās. Saņēmām atbildi, ka pilna laika budžeta vietu (valsts augstskolās) 2024. gadā bija 25 292. Kopumā 56% pilna laika studentu studē budžeta vietās.
