Sākums

2025. gada 23.–26. maijā Krievija uzsāka savu lielāko uzbrukumu Ukrainai kopš kara sākuma. Vienīgi 24. maija naktī uz Kijevu tika palaistas sešas “Iskander-M/KN-23” ballistiskās raķetes, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki visā Ukrainā notrieca 245 "Shahed" bezpilota lidaparātus.

Valsts kontrole un valsts kontrolieris Edgars Korčagins personīgi ceturtdien nāca klajā ar apgalvojumiem, ka valsts Satiksmes ministrijas personā nav uzraudzījusi valstij piederošās akciju sabiedrības "airBaltic" rīkošanos ar naudu, ko valsts ieguldīja kā atbalstu Covid-19 izraisīto grūtību pārdzīvošanai: "Satiksmes ministrija joprojām nav izveidojusi tādu kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu iespēju valstij īstenot nozares stratēģiskos mērķus un veicinātu racionālu resursu izmantošanu. Ministrija joprojām nesaņem būtisku informāciju, lai varētu pilnvērtīgi īstenot "airBaltic" uzraudzību (piemēram, darbinieku atalgojums, kapitālieguldījumi) utt. Vēl citiem vārdiem sakot, valsts nav panākusi, lai "airBaltic" akcijas birža tiktu pārdotas savlaicīgi. Tagad esam nonākuši situācijā, kad akciju pārdošana, ja tā patiešām notiktu, nevis ļautu valstij atgūt uzņēmumā ieguldīto naudu, bet vienkārši kā iespēju iegūt papildu līdzekļus uzņēmuma darbības nodrošināšanai," kā sacīja P. Korčagins. Un tas pašā labākajā gadījumā atšķirībā no sliktākā gadījuma, kad naudu uzņēmuma uzturēšanai būs spiesta dot valsts.

Saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas dienesta "Eurostat" galīgajiem datiem, 2025. gada aprīlī gada inflācija Igaunijā bija 4,4%, kas ir otrā augstākā starp Eiropas Savienības (ES) valstīm un pirmā starp eirozonas valstīm, ziņo Igaunijas Nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "err.ee".

Trauksmes signāls atnāca no Jūrmalas. “Jaunā balsu skaitīšanas programma regulāri “uzkaras”, nav iespējams saskaitīt balsis elektroniski, acīmredzot mums nāksies to darīt ar vecajiem paņēmieniem, proti, skaitīt “ar rokām”,” stāsta Aivars Griķis, Jūrmalas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. “Bet kā skaitīšanas rezultātus pēc tam juridiski noformēt? Baidos, ka partijām būs iemesli tiesāties par vēlēšanu rezultātiem.”

Ne tik tālā pagātnē citās valstīs ir bijuši gadījumi, kas stipri atgādina to, kas, iespējams, gaida mūsu nacionālo aviokompāniju “airBaltic”. Bankrotēja milzīgā Itālijas nacionālā aviokompānija “Alitalia”, bankrotēja Ungārijas karoga lidsabiedrība “Malev”, taču Latvijas valsts teju punkts punktā ir atkārtojusi līdzīgus gājienus – grūdusi iekšā “airBaltic” aizvien vairāk un vairāk nodokļu maksātāju naudas, vienlaikus atstājot novārtā kapitālsabiedrības uzraudzību. Valsts kontrole šonedēļ nāca klajā ar secinājumu, ka uzraudzība ir bijusi nekāda.

Šonedēļ notikusī aizsardzības inovāciju parāde un to pavadošais pasākumu kopums “Drone Summit 2025” nostiprināja Latvijas vadošos vietu Ukrainas atbalstam izveidotajā Dronu koalīcijā.

7. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Pirmo reizi redzēsim jaunās vēlēšanu zīmes. Saskaņā ar jauno vēlēšanu zīmes modeli pie katra kandidāta vārda būs divi atšķirīgas krāsas lauciņi.

nra.lv saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu par to, kādus sabiedrisko pakalpojumu tarifus šobrīd regulators izskata un kādus jaunus cenu “iepriecinājumus” tuvākajā nākotnē varam sagaidīt. Ozola norāda, ka gaidīt tarifu samazinājumus nebūtu pamats, bet šobrīd tiek vērtēts jautājums par elektroenerģijas un gāzes sadales un piegādes tarifu pieauguma griestu noteikšanu.

Jaunākie partiju reitingi Rīgā liecina: lai arī deputātu vietu sadalījums pa partijām nākamajā Rīgas domē (RD) vēl nav zināms, viena lieta ir neapstrīdama – 7. jūnija vēlēšanās Rīgā pārliecinoši uzvarēs “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Tiesa, tas vēl nenozīmē, ka viņi būs pie varas. Pastāv varbūtība, ka arī ar visu šo savu uzvaru LPV var palikt opozīcijā.

ASV prezidentam jāizšķiras par turpmāko rīcību Ukrainas konfliktā. Neveiksmīgās Ukrainas miera sarunas vairo pesimismu un drūmas prognozes par Ukrainas nonākšanu Krievijas ietekmes orbītā.

Domnīcas “LaSER” pētījuma “Latvijas pilsētas 2040: izaugsme, konkurētspēja, pārvaldība” secinājums ir glābties no izmiršanas pēc Skandināvijas valstu parauga, nodrošinot ieceļotāju uzņemšanu un izkliedēšanu pa mazpilsētām.

Intervijas turpinājums ar LR ārlietu ministri Baibu Braži (JV): par kārtējo sankciju paketi pret Krieviju; par to, vai ASV jaunais ārpolitikas kurss ietekmēs ES vienotību; vai britu lepnums par “Brexit” panākumiem nemudinās arī citas valstis izstāties no ES; par to, kuri ir mūsu īstie sabiedrotie. Un par daudz ko citu.

Igaunija mūs atkal apsteidz, šoreiz – ar dronu mācību. Igaunijas valdības koalīcijas līgumā paredzēts, ka vidusskolās valsts aizsardzības mācību programmā tiks iekļautas mācības par droniem un katra skola, kurā tiek apgūta valsts aizsardzības mācība, saņems savu dronu komplektu – par to vēsta interneta vietne “balticsentinel.eu”. Igaunijas izvēli par labu dronu mācībai komentē ģenerālis Raimonds Graube, bijušais aizsardzības ministrs, Ziemeļeiropas politikas centra domnīcas direktors Artis Pabriks un Jaunsardzes centra direktors pulkvedis Valts Āboliņš.

Pēc kārtējām Ukrainas apšaudēm ASV prezidents Donalds Tramps kritizē un nosauc Putinu par traku, kritikas deva tiek arī Zelenskim.

Vai patiesi vērojama elektroenerģijas cenas lejupslīde, un kas šajā jomā gaidām tuvākā un tālākā nākotnē?

Ekonomikas ministrs un pārtikas tirgotāji parakstījuši memorandu par pārtikas cenu samazināšanu. Tirgotāji ir apņēmušies cenas samazināt paši, lai pār viņu galvām nenāktu negodīgas konkurences apkarošanas likuma bardzība.

Ziņa, ka Dānijā plāno paaugstināt pensijas vecumu līdz 70 gadiem, arī Latvijā daudziem lika satraukties. Jau tagadējais vecuma pensijas slieksnis – 65 gadi – šķiet nepelnīti augsts. Vēl jo vairāk tāpēc, ka daudzviet jau pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas un pat jaunākiem atrast darbu nav viegli. Sanāk, ka de iure pensijā vari iet no 65 gadu vecuma, bet de facto jau 50 gados darba tirgū jūties kā pensionārs.

Šogad Livonijas balvas uzņēmumiem “Ausma Media” (bērnu raidījuma "Tutas lietas" producentu grupa, Latvija) un “Bolt Technology” (Igaunija) pasniedza Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis un Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo Igaunijas vēstniecībā, kur šim pasākumam tika pieskaņota arī lentītes griešana - Igaunijas Biznesa centra Rīgā oficiālā atklāšana.

Igaunijas investīcijas Latvijā ir otrās lielākās, Igaunija Latvijai ir trešais lielākais tirdzniecības partneris.

Man ir jautājuši, kāpēc savos rakstos lietoju tādu apzīmējumu kā “politiskā šķira”. Ko es ar to domāju? Īsā atbilde: tādā veidā latviskoju populāro anglicismu “isteblišments”. Izvērstāka atbilde būtu: tas ir sabiedrības slānis, kurš saņem visdažādākās valsts privilēģijas saistībā ar tuvību valsts pārvaldes sistēmai.

Zemāk par zāli, klusāk par ūdeni – acīmredzot tāds patlaban ir Tiesībsarga biroja darbinieku un pārpalikušās vadības rīcības modelis, ja lūkojas uz notiekošo šajā institūcijā. Nekādu publisku skaidrojumu, nekādas analīzes. Varbūt arī nekas nenotiek Tiesībsarga birojā – vienkārši nav priekšnieka, bet visādi citādi viss ir kārtībā? Mēģinām šķetināt situāciju ar sociologu Aigaru Freimani un Saeimas deputātu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sekretāru Didzi Šmitu (AS).

Lietuva gatavojas izveidot mākslīgā intelekta (AI) kompetences centru. Paredzams, ka projekts izmaksās 100 miljonus eiro, un papildus tehnoloģisko prasmju attīstīšanai tiks piedāvātas arī ļoti specializētas darba vietas. Puse no ieguldījumiem būtu jāfinansē no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Savukārt Polijā pirmā AI rūpnīca darbu sāks jūnijā, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".