Sākums

Augstākās tiesas lēmums atcelt spriedumu civillietā, kurā par pierādījumiem izmantoti cita kriminālprocesa dēļ noklausītas telefonsarunas, ir radījis vēlēšanos iegrozīt likumus tā, lai iespējami daudzas iestādes tiktu klāt iespējami daudziem krimināllietu materiāliem.

Lai arī koncerta “Raimonda Paula dziesmu svētki Manai dzimtenei” rīkotājs Jānis Ķirsis paziņojis, ka nolemts mainīt Raimonda Paula dziesmu svētku "Manai dzimtenei" nosaukumu, tajā vairs neiekļaujot Maestro vārdu, ar Maestro vārdu iegrieztais birokrātiskais process turpinās. Koncerta rīkotāji cenšas uzturēt mītu un arī vairākas valsts amatpersonas mums apgalvojušas, ka Ķiršu svētkus paredzēts rīkot bez valsts un pašvaldību atbalsta. Fakti aizvien liecina par gluži pretējo, tiek lūgta vērienīga Rīgas domes (RD) finansiāla labvēlība.

Arodbiedrības sarunā ar “nra.lv” sola aizstāvēt trolejbusa vadītāju Larisu, kuras vadītais trolejbuss pagājušajā vasarā iekļuva ceļu satiksmes negadījumā – uz Vanšu tilta iestūrēja stāvošā citā pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” transportlīdzeklī – avārijas dienesta spēkratā.

Eiropas Revīzijas palāta publicējusi ziņojumu par Eiropas Savienības (ES) transporta infrastruktūras lielo projektu izmaksām un termiņiem. Par mūsu “Rail Baltica” ziņojumā teikts: projekta pirmā kārta (viena sliežu līnija visā garumā) līdz 2030. gadam netiks realizēta. Beigu termiņš nav precizēts. Savukārt “Rail Baltica” aplēstās izmaksas kopš projekta sākuma pieaugušas par 291%.

Eiropas Komisija gatavo plānu ES pievienošanās mehānisma maiņai ar mērķi paātrināt Ukrainas pievienošanos blokam, ziņo “Financial Times”. Ukrainas rītdiena Eiropas Savienības kontekstā šobrīd kustina daudzu analītiķu un, protams, arī politiķu prātus.

Pasaules ekonomikas forums Davosā pulcē pasaules politiskos, biznesa un akadēmiskos līderus, lai apspriestu globālās problēmas un meklētu risinājumus. Foruma laikā prezidents Rinkēvičs tiksies ar ārvalstu līderiem un starptautisko organizāciju pārstāvjiem, piedalīsies diskusijās. “Neatkarīgās” ekspresintervija ar Edgaru Rinkēviču.

Šodien aprit gads, kopš 2025. gada 20. janvārī Vašingtonā notika ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācija un viņš kļuva oficiālais Baltā nama saimnieks. Jāatzīst, ka ASV nav parasta valsts, kuras iekšpolitiskie procesi pārējo pasauli tikpat kā neskar. ASV ir pasaules spēcīgākā lielvalsts, kuru vēl nesen uzskatīja par “pasaules policistu”.

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoma jau aprēķinātais samazinājuma temps 2025. gadā par 17,6% sacenšas ar dzimstības samazinājumu, kura pērnais rezultāts tiks paziņots mazliet vēlāk.

Neraugoties uz to, ka karš Donbasā turpinās kopš 2014. gada un Ukrainas bankas un valdības iestādes ar šī nozīmīgā rūpniecības reģiona okupāciju piedzīvoja sāpīgus zaudējumus, 2022. gada 24. februārī, Krievijas iebrukuma Ukrainā dienā, Ukrainas banku sistēma bija tikai daļēji sagatavota kara izaicinājumiem. Pilna mēroga iebrukums atklāja pilnīgi jaunus un bieži vien negaidītus izaicinājumus, kurus mēs aplūkosim šajā publikācijā. Tie attiecas uz piekļuvi skaidrai naudai, infrastruktūras darbību elektrības pārrāvumu gadījumā, sakariem, okupāciju, banku personālu utt.

Mūziķu aprindās šobrīd tiek apspriests, atsaukt vai neatsaukt dalību Jānim Ķirsim piederošās SIA “Auss Media” rīkotajos “Raimonda Paula dziesmu svētkos Manai Dzimtenei”. Latvijas Radio bigbenda vadība šobrīd atkārtoti vērtē Latvijas Radio bigbenda turpmākās dalības iespējas iepriekš minētajā koncertā, “nra.lv” informēja valsts kapitālsabiedrības SIA “Latvijas Koncerti” vadība.

Pagājušās nedēļas laikā informatīvajā telpā parādījās divas it kā nesaistītas ziņas – viena par to, ka “RB Rail” vadošie darbinieki ir apdrošināti pret gadījumiem, ja viņu vainas dēļ rodas zaudējumi, arī viņu radinieki tiek apdrošināti. Otra ziņa – “Rīgas satiksmes” trolejbusa vadītājai jāmaksā gandrīz gada alga par to, ka darba laikā viņas trolejbuss apskādējies.

Par 65 kilometrus garo Suvalku koridoru faktiski zina visi. Kad Baltijas valstis un Polija pievienojās NATO, Suvalku koridors starp Poliju un Lietuvu kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu. Ja starp Krieviju un Baltkrieviju no vienas puses un NATO no otras puses izceltos militārs konflikts, Suvalku koridora ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis. Bet ir vēl viens zemes gabals, kas gan atrodas Baltijas jūrā, un tas, iespējams, ir mūsu drošībai ievainojamāks par Suvalkiem. Tā ir Igaunijai piederošā Hījumā sala.

“Krievija ir manāmi satraukta par Kremļa sabiedrotā Nikolasa Maduro arestu, taču Maskavai prezidenta Donalda Trampa iebrukums Venecuēlā vienlaikus nozīmē arī atgriešanos pie lielvaru politikas – pasaules kārtības, kad lielākas imperiālistiskas valstis nesodīti dominē savās reģionālajās ietekmes sfērās,” norāda laikraksts “The Washington Post”. Arī citi analītiķi uzskata, ka Kremlis piesardzīgi vēro Amerikas mēģinājumus kontrolēt Karakasu un rūpīgi pēta ilgstoša naftas cenu krituma riskus, kas Krievijai radīs zaudējumus.

Aizvadītajā nedēļā Lietuvā un Igaunijā, tāpat kā pie mums, daudz sniga un kļuva auksti kā ziemā... Arī kaimiņvalstīs ļaudis redzēja spožo “krītošo zvaigzni” – bolīdu. Bet neaprima politiskā dzīve un dažādi tiesu darbi. Par šīm aktualitātēm lasiet šo “nra.lv” Baltijas preses apskatu.

14. janvārī Rīgā notikušajā konferencē “Latvijas - Polijas stratēģiskās aizsardzības sadarbības diena” politiķi, militāri rūpnieciskā kompleksa pārstāvji un karu pētnieki apsprieda veidus, kā abu valstu karošanas spējās un politiskās iespējas kopā palielināt ātrāk nekā atsevišķi.

Satiksmes ministrijas par Latvijas veiksmes stāstu pasniegtais līgums par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu iegādi par 89,4 miljoniem eiro izskatās absolūti nožēlojams uz Polijas fona. Poļi ne tikai paši sev būvē vilcienus, bet tos pārdod arī citām valstīm. Tagad poļi apņēmušies būvēt nevis vienkāršus vilcienus, bet gan modernus pasaules līmeņa ātrvilcienus.

Šis Latvijā ir lielo vēlēšanu gads. Ik pēc četriem gadiem Latvijā tiek “cepts” kārtējais politiskais pīrāgs, ar kādu mums būs nākamie četri gadi jādzīvo. Šoreiz šīs vēlēšanas notiek otrajā gadā, kopš ASV prezidents Donalds Tramps uzsācis savu “pārbūvi”.

Situācija Kijivā ir briesmīga. To intervijā “Neatkarīgajai” atzīst Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs. Okupantu nemitīgajiem uzbrukumiem ar raķetēm un droniem pievienojusies pēdējo gadu bargākā ziema. Ja neveicas frontē, tad jāiznīcina civilie neaizsargātie objekti – Krievija ir nolēmusi sagraut Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

Par ļoti būtisku sastāvdaļu 2025. gada mantojumā, uz kura rēķina šogad dzīvosim, jāuzskata 1,01 miljards eiro, kura piesaistīšana Latvijai notikusi ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) piedalīšanos.

“nra.lv” korespondente atrodas Kijivā, pilsētā, kura šobrīd piedzīvo vissmagāko periodu kopš Krievijas iebrukuma. Jau nedēļu Kijivas iedzīvotāji cieš no sala un pamata ērtību trūkuma. Krievija turpina iznīcināt Ukrainas galvaspilsētas apkures un elektrostacijas ar raķetēm un droniem. Tas notiek laikā, kad nakts temperatūra nokrītas zem –17 grādiem pēc Celsija.

Valsts kontroles revīzija par valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai ir izsaukusi pretrunīgu reakciju. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens to nosaucis par  “ļoti vāju un ļoti paviršu auditu”. “Atzinumā nebija neviena laba vārda. Es gribu pateikt, ka ir pilnīgi pretēji – ēnu ekonomika Latvijā gadu no gada samazinās,” norādīja ministrs.

Otrdien valdības sēdē tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums nr. 1 “Par civilā eksperta dalības laika pagarināšanu Eiropas Savienības Padomdevēja misijā civilā drošības sektora reformām Ukrainā”. Runa ir par civilo ekspertu Krišu Ēlertu, kura darbība Ukrainā, kā noprotams no valdības rīkojuma pavadošajiem dokumentiem, bijusi ļoti svarīga un neatliekama, jo nauda piešķirta no budžeta sadaļas neparedzētiem gadījumiem.