Keišam jubileja. 26. novembrī viņam palika 51. Kā jau ierasts viņš savu dzimšanas dienu pavada uz skatuves, bet pēc tam paviesojās arī nra.lv TV studijā.
Kļuvis zināms, kas būs nākamais Tallinas mērs. Igauņu lielpartijai “Isamaa” nepatikšanas ar, iespējams, nelikumīgu finansējumu. Lietuvai ar hibrīdkaru turpina bāzties virsū Baltkrievija. Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas reitings nokritis zem 50%. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” Baltijas preses apskatā.
Ukrainas Nacionālais korupcijas apkarošanas birojs (NABU) un Specializētā korupcijas apkarošanas prokuratūra piektdienas rītā veica kratīšanas Ukrainas prezidenta biroja vadītāja Andrija Jermaka mājās – vēsta ASV finansētais medijs “Radio Svoboda”.
Agris Lungevičs ir Madonas novada domes priekšsēdētājs kopš 2017. gada, un viņa vārds cieši saistīts ar novada pēdējās desmitgades attīstību. Politologs pēc izglītības un Latvijas Zemnieku savienības pārstāvis, Lungevičs aktīvi piedalās arī visas Latvijas sporta dzīvē, darbojoties motosporta un biatlona federācijās.
Dienvidāfrikā izmeklē krimināllietu par iespējamo karavīru vervēšanu Krievijai; vareno Mekongas upi apdraud cianīds un arsēns; Libānā Izraēla sašķaida iespējama terorista auto un viņu pašu; armijnieki veikuši valsts apvērsumu Gvinejā-Bisavā – šīs un citas aktualitātes “nra.lv” pasaules preses apskatā.
Austrālijas aizliegums bērniem un pusaudžiem lietot interneta sociālos medijus tiek apstrīdēts valsts augstākajā tiesā, un divi pusaudži apgalvo, ka likums ir antikonstitucionāls, jo tas atņem viņiem tiesības uz brīvu saziņu, raksta BBC.
No vienas puses – tie, kuri vēlas Ukrainu pēc iespējas vairāk nomelnot un pazemot, uzsver, ka nākusi gaismā lielākā korupcijas lieta šīs valsts vēsturē, jo šajā krimināllietā figurē četri Ukrainas valdības ministri un valsts prezidenta Volodimira Zelenska draugs un bijušais biznesa partneris Timurs Mindičs, kurš neilgi pirms vērienīgu kratīšanu sākuma aizbēdzis no Ukrainas. No otras puses – nav noslēpums, ka Ukrainā diemžēl vienmēr bijis augsts korupcijas līmenis, ar ko ir bijis grūti cīnīties. Vai Krievijas iebrukums pastiprināja korupciju? Nešaubīgi – jā.
Pašreizējiem dinamiskajiem procesiem Latvijas iekšpolitikā ir dzelžaina loģika. Kāda tā ir – saruna ar politisko procesu vērotāju zvērinātu advokātu Ediju Vazni.
Kultūras ministrijas pārraudzībā esošās valsts SIA “Latvijas koncerti” nu jau bijušais vienīgais valdes loceklis Guntars Ķirsis nonācis uzmanības lokā, pateicoties Valsts kontroles un Konkurences padomes modrībai. Spēja savienot vairākus amatus, saņemt apjomīgu atalgojumu, neefektīvi pārvaldīt no valsts budžeta piešķirtos naudas līdzekļus, strādāt bez peļņas un tikt pārapstiprinātam amatā bez konkursa 20 gadus pēc kārtas raisa jautājumus par ministrijas īpašās attieksmes iemesliem pret vienu no tās pārraudzībā esošajām amatpersonām.
Saruna ar Saeimas deputātu Jāni Patmalnieku (“Jaunā vienotība”) par viņa iesniegumu Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) ar līgumu izvērtēt biedrības “Tiesiskums.lv” piedāvātus līgumu.
Pat visaugstākās amatpersonas nav pasargātas no tā, ka kādā jaukā dienā tām neatnāks pakaļ vīriņi pelēkos mundieros un neuzliks rokudzelžus, lai aizvestu uz ēku, kurai necila arhitektūra. Nežēlīgu iekšpolitisku cīņu rezultātā vienās valstīs bijušie nācijas līderi iesēžas cietumā, citās no amatiem tiek gāzti ģenerālprokurori. Vienās valstīs tiesu vara tiek izmantota, lai kaitētu politiskajiem konkurentiem, citās tiesa ir varenāka par politiķiem un spriež neatkarīgi – “nra.lv” pasaules preses apskats par aktuāliem jurisprudences notikumiem.
No 23. novembra vakara līdz 24. novembra rītam Nacionālie bruņotie spēki (NBS) radaru sistēmās novēroja vairākus gaisa objektus, kas šķērsoja Latvijas – Baltkrievijas robežu, ielidojot Latvijas gaisa telpā. Valsts robežsardze, saņēmusi signālus no Lietuvas sadarbības partneriem, kopā ar Valsts policiju uzsāka objektu pārtveršanu: naktī tika notverti astoņi meteoroloģiskie gaisa baloni (meteozondes), kas pildīti ar nelegālajām cigaretēm (kopā ap 720 000). Baltkrievija uzsākusi arī uz Latviju sūtīt mēslu kravas – Lietuva vairs nav izņēmums. Ko tas mums nozīmē?
OIK atgūšanas kārotājus paturēt vēsu prātu vismaz mēnesi aicina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kuram Saeimas deputāts (“Jaunā vienotība”) Jānis Patmalnieks lūdzis izvērtēt biedrības “Tiesiskums.lv” darbību, solot OIK atgūšanu.
TV raidījumā "Nra.lv sarunas" saruna ar sporta menedžeri Edgaru Buļu, kurš pārstāv pasaules čempiones pludmales volejbolā – Tīnu Graudiņu un Anastasiju Samoilovu. Viņš ir arī basketbola kluba “Rīgas Zeļļi” dibinātājs un sporta cilvēks.
Kas notiks ar valdību – tā kritīs vai tomēr spēs nostrādāt līdz šīs Saeimas termiņa beigām; kā pārvarēt pretrunas saimnieciskajos jautājumos un ideoloģiskajās nostādnēs starp koalīcijas partneriem ZZS un partiju “Progresīvie”?
Austrālijas varas iestādes aizliedz personām līdz 16 gadiem lietot sociālos medijus. Citas valstis gatavojas rīkoties līdzīgi. Arī Eiropā virzās uz to pusi. Pa to laiku turpina uzpūsties mākslīgā intelekta burbulis – finanšu sektorā tā dēļ manāma spriedze.
Ar milzīgiem tračiem un valdošās koalīcijas šūpošanos pieņemtais likums “Par piesārņojumu” nobruģējis ceļu Transporta enerģijas likumam un Ekonomiskās ilgtspējas likumam, lai tie visi garantētu degvielas cenu celšanu.
Valsts SIA “Latvijas koncerti” vienīgais valdes loceklis Guntars Ķirsis un īpaši izredzētie darbinieki sava īpašnieka paspārnē 20 gadus dzīvojuši uz nebēdu: strādājuši ar zaudējumiem, valdes loceklis bez konkursa pārapstiprināts amatā, vienlaikus gan pats, gan viņa īpaši izredzētie darbinieki un to radinieki cītīgi piepelnījušies citās līdzīgās koncertu nodrošināšanas struktūrās. Vēl kompetentajām iestādēm jāšķetina daudzās neskaidrības ar VSIA “Latvijas koncerti” iepirkumiem.
Ministru prezidente Evika Siliņa, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un citas amatpersonas Latvijas Bankas konferencē par kreditēšanu nepieminēja Latvijai uzliktos ierobežojumus apgrozīt lielu naudu, no kuras daļa varētu nobirt kredītos.
Krievijas un Ukrainas miera plāns ar tā 28 punktiem skaudri atgādina situāciju, kāda 1938. gadā bija ar Čehoslovākiju – ir tāds déjà vu. Tramps kā Čemberlens, Putins kā Hitlers – vēsture atkārtojas. Šoreiz gan ir arī spēki, kas šādai fatālai virzībai un iedomai, ka agresoru var pielabināt, cenšas pretoties.
