Lasāmgabali

Par 2024. gada albumu prezentācijas koncertu sezonas atklājēju kļuvusi dziesmu autore un producente Múr, īstajā vārdā Madara Murņikova, kura 6. janvārī sarīkoja tikšanos ar saviem klausītājiem kultūras telpā “Per Form”.

Kamēr jaunais gads vēl nav īsti ieskrējies, vērts pieminēt dažus iepriekšējā gada notikumus mūzikas dzīvē. Piemēram, par dziedātājas un dziesmu autores Baibas Ozoliņas debiju ar albumu “Liku bēdu zem”.

Elektroenerģija ir neizsīkstošs resurss, kas ir būtisks mūsdienu dzīves kvalitātei un ekonomikas attīstībai. Lai pilnvērtīgi saprastu elektroenerģijas būtību, ir svarīgi iegrimt tās pamatprincipos un to, kā tā tiek ražota un izmantota.

Īstenojoties Baltijas valstu pasažieru dzelzceļa satiksmes atdzīvināšanas projektiem, pieaugs iedzīvotāju vēlme doties ceļojumos ar vilcienu. Eiropā ceļot ar vilcieniem ir ierasta prakse, jo daudzi zina, ka bauda no ceļošanas gūstama ne tikai nonākot galapunktā, bet arī tieši brauciena laikā.

Gadu mijā vērts pamest skatu atpakaļ, vai kaut kas nav piemirsies, vai kaut kas nav nepelnīti apdalīts ar tam pienākošos uzmanību. Latvju mūzikā viens no šādiem darbiem varētu būt grupas ar īpatnējo nosaukumu “Kautkaili” albums, kā arī apvienības redzamākās līderes Kristīnes Pāžes darbība kopumā.

Daudzi ļoti slaveni, nozīmīgi cilvēki mūzikā, literatūrā, mākslā, politikā un sabiedriskajā darbā 2023. gadā ir šķīrušies no dzīves un tagad noraugās uz mums no debesu maliņas.

Gada nogalē, kad neglābjami tiekam slīcināti Ziemassvētku dziesmu virpulī, daudzi rod glābiņu pašu izvēlētās ziemīgās melodijās, bieži vien bez jebkādas piesaistes šiem svētkiem. Aivars Hermanis un Raimonds Macats pandēmijas mājsēdē radījuši skaņdarbus, kurus apkopojuši vienviet albumā “Ziemas vakars”.

Arī šis gads mūzikā aizritējis ar nospiedošu hiphopa dominanci. Noslēguma akords ir gluži vai simbolisks – latviešu repa pamatlicēja Ozola jaunais studijas albums un lielkoncerts “Arēnā Rīga”.

Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta mikrofons” koncertierakstu nominācijā kopumā iesniegti 15 pieteikumi, tostarp Igora Lingas producētā smagā rokenrola grupas “Rūsa” koncertfilma. Diezgan pārsteidzošs iznākums šīs grupas 35 gadu (!) jubilejas koncertam, ja ņem vērā, ka minētajā atskaites periodā Viestura Polikarpa stūrētais leģendārais trio izdevis vien divus studijas albumus.

Sekas varmācībai ir ne tikai fiziskas, bet arī garīgas, un ne tikai varmācības upurim, bet arī tiem, kuri to visu redz; sodam par varmācību ir nozīmīga loma ne tikai krimināltiesisko attiecību noregulējumā, bet arī cilvēcisko vērtību un taisnīguma apzināšanā, TV raidījumā "Nra.lv sarunas" pauž diskusijas dalībnieki: aktrise un režisore Kristīne Krūze-Hermane, radošā personība, dizainere Daina Gāga-Ēķe, Rīgas Austrumu prokuratūras prokurors Edijs Pastars, resursu centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce.

Ar viegli prognozējamu Emilijas Bērziņas uzvaru noslēgusies šova “X faktors” piektā sezona. Šova iepriekšējās sezonas devušas latvju mūzikas skatuvei vairākus spilgtus izpildītājus, taču dīvainā kārtā lielākoties tie nav no triumfējušo saraksta.

Arestētajam Baltkrievijas žurnālistam Jegoram Martinovičam atšķirībā no kolēģiem cietumā paveicies – par smagu darbu cietumā viņš saņēmis sešus eiro mēnesī, citi viņa kolēģi nonākuši daudz smagākos apstākļos, – savos iespaidos par Baltkrievijas cietumu un valdošo režīmu valstī sarunā ar “Neatkarīgo” dalījās nule kā balvu saņēmušais žurnālists.

Ja par sievietes fizisku iespaidošanu Latvijā soda ar administratīvo sodu tāpat kā par automašīnas novietošanu neatļautā vietā vai alkohola dzeršanu no pudeles, tad nav jābrīnās, ka varmākas mūsu sabiedrībā turpina terorizēt savus upurus, raidījumā "Nra.lv sarunas" secina diskusijas dalībnieki: aktrise un režisore Kristīne Krūze-Hermane, radošā personība, dizainere Daina Gāga-Ēķe, Rīgas Austrumu prokuratūras prokurors Edijs Pastars, resursu centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce.

Polijā pēc dzelzceļa maršruta galvenās rekonstrukcijas pabeigšanas īsi pirms Ziemassvētkiem, 22. decembrī, atgriežas ilgi gaidītie tiešie vilcieni no Krakovas uz Polijas Tatru kalnu galvaspilsētu Zakopani. Tas paveikts, pateicoties vērienīgām Eiropas Savienības investīcijām Polijas dzelzceļa tīklā un dzelzceļa līniju modernizācijai. Dažos maršrutos dzelzceļa satiksme bija pieklususi par vairākas desmitgades.

Grupai “Sudden Lights” šīs muzikāli trauksmainās (un eirovīziskās) sezonas noslēgums bija paredzēts ar lielkoncertu Mežaparka Zaļajā teātrī, tomēr tika šo iespaidiem bagāto gadu vēl mazliet paildzināt – ar koncertfilmu, kas nupat piedzīvojusi piecus izpārdotus seansus Rīgā, Liepājā, Valmierā un Ventspilī.

Nopostīto taktilo Brīvības pieminekli Rīgas Pieminekļu aģentūra divu nedēļu laikā plāno atjaunot un uzstādīt atpakaļ vecajā vietā – netālu no lielā Brīvības pieminekļa Rīgā. Tāpat to paredzēts dāvināt Rīgas domei. Pieminekļa idejas autore Sarma Freiberga cer, ka turpmāk pašvaldībai ar taktilā pieminekļa apsaimniekošanu veiksies labāk, bet pret miniatūro pieminekli notikušais vandalisma akts parāda, kādā sabiedrībā mēs dzīvojam.

Krievijas neveiksmīgais karš Ukrainā paver iespējas Krievijas sabrukumam un šāds iemesls 2023. gadā liek pievērst daudzkārt lielāku uzmanību nekā iepriekš 8. decembrim – kaut neapaļai 32. gadadienai, kopš tika parakstīts Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas 1991. gada Belovežas līgums par Padomju Savienības likvidēšanu.

Šonedēļ “zoom” platformā notika pirmā Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons '24” žūrijas kopsapulce, kurā tika mēģināts salikt pa žanru plauktiņiem iesniegto ierakstu kaudzi, kā arī noteikt, vai visi atbilst nolikumam. Uzreiz jāsaka, ka tas nav no tiem vieglākajiem darbiņiem.

Runa šeit par valsts 2024. gada budžeta pieņemšanas procedūru, ko Evikas Siliņas vadītā koalīcija un valdība 7. decembra rītā sāka demonstratīvi atšķirīgi no Krišjāņa Kariņa otrās koalīcijas un valdības.

Nodibinājums "Fonds "Nāc līdzās!"" ar ziedotāju atbalstu pērn izveidojis taktilu miniatūru bronzas Brīvības pieminekli, kas paredzēts neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem. Tas novietots netālu no Brīvības pieminekļa Rīgā. Diemžēl piemineklis 4. decembrī jau ne pirmo reizi cietis no vandaļu uzbrukuma – tam nolauzts obelisks.

Lai gan pie reperu milzu apjomos izpārdotajiem koncertiem jau sen vajadzētu pierast – ansis laikam varētu pilnībā izpārdot koncertzāli “Palladium” visas 365 dienas gadā no vietas –, katru reizi tas tomēr pārsteidz. Pat tāds nebūt ne pirmā kalibra hiphopa zvaigzne kā Fiņķis spēja nedēļas nogalē izpārdot divus koncertus.

***