KL 157.pants ir izslēdzams no KL, te pat nav šaubu. Šis pants ir uzpurnis cilvēkiem, to starp žurnālistiem, paust kritiku pret amatpersonām. Brīnums, ka raksta autors to nesaprot. Visi aizskartie var griezties tiesā ar attiecīgu civilprasību, to var darīt arī ikviens žurnālists, kurš uzskata, ka viņam celta neslava, utt.
Ja žurnālistu grupa domā, ka žurnālistiem jābauda īpaša aizsardzība ( kā ārstiem, policistiem, skolotājiem) , tad neizbēgami ir jāizveido žurnālistu reģistrs, vai vismaz jādefinē - kas ir žurnālists, pretējā gadījumā jeb kurš rakstošais cilvēks var definēt sevi par žurnālistu. Raksta simtiem, publ;icējas tūkstošiem, bet ne tuvu visi ir žurnālisti, kas par tādiem, ja izdevīgi, uzdodās.
Pie kultūras ministrijas izveidodā struktura, kura nu tik dikti strādās dien un nakt, ir jālikvidē. Demokrātiskās valstīs tādai struktūrai nav vietas.
Izlasi kārtīgi KL 157. pantu. Tur ir teikts: "apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski" Tas nav nekāds upurnis, bet aizliegums melot. Ja vari pierādīt, ka tava informācija kuru esi publicējis ir patiesa, nevis viena tantiņa centrāltirgū teica, tad arī nav pamata uzsākt kriminālprocesu. Kur problēma? Zini, ja ir kāda informācija par kādu amatpersonu, es tai pieeju ar piesardzību. Padomju laikos teica: Ar avīzi var nosist divus- priekšnieku un mušu. Šodien nekas nav mainījies.
KL ir jāatbrīvo no šī panta vairāku iemeslu dēļ. 1. Te ir runa par divu cilvēku konfliktu, tā teikt divas pagales, kas aizdegušās, privāts konflikts. 2. Ja aizskarta ir amatpersona, tad tai, griežoties pie citas amatpersonas ar lūgumiem saukt pie kriminālatbildības apbižotāju, nonāk interešu konfliktā. Piemēram, ja kāds valsts prezidentu publiski nosauc par pedofīlu nevis homoseksuālistu, un prezidents raksta iesniegumu ģenerālprokuroram, lai sauc pārgalvi pie kriminālatbildības, tad ir zināms interešu konflikts, jo kā lai prokorors nepaklausa prezidentam. 3. Šī panta izslēgšana no KL atslogotu policiju, prokurorus, tiesas, ietaupītu valsts naudu.
Cietušie, ja viņi tādi sajūtās, var vērsties tiesā ar attiecīgu civilprasību.
Varētu padomāt par KL 157. panta grozīšanu, nosakot, ka, ja valsts amatpersona, vai žurnālists.....
Nevajag jaukt ar KL 158. pantu, Goda aizskaršana un neslavas celšana masu saziņas līdzeklī, kurš jau ir atcelts! Ja runa būtu par 158 pantu tad es piekristu un tieši tevis minēto iemeslu dēļ šo pantu atcēla. Tas ko tu minēji kā piemēru ir goda un cieņas aizskaršana un ir civīltiesības. Šeit ir runa par nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu, uzsvars uz vārdiem: nepatiess un izdomāts. Tevis minētais piemērs nekādi neiet zem šī panta, jo nav izdomājums. Var atrast ierakstus kur minētā persona ir atdzinusi savu orientāciju, līdz ar to tas nevar būt ne nepatiess, ne izdomāts izgudrojums, līdz ar to nekādi neiet zem 157 panta, bet 158 panta kurš ir atcelts!
Cik vispār Latvijā ir žurnālistu kā tādu? Kaut vai slavenā Spriņģes jaunkundze- visur tiek dēvēta par žurnālisti, bet realitātē viņa ir tāda pati propagandiste kā Krievijā Solovjovs, kurā no žurnālista nav ne smakas. Ne žurnālisti, bet valdošo uzskatu propagandētāji, tā, ka jāsāk no otra gala- jāpēta, kas nepieciešams, lai atjaunotu profesionālo žurnālistiku.....
Šķiet, ka šie ministrijas ierēdnīši ir aizmirsuši Satversmes 91. pantu: Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Ja žurnālists izplata nepatiesu informāciju tam par to ir jāatbild likuma un tiesas priekšā. Kas tie žurnaļugas par kādām svētajām govīm kuras nevar sodīt pēc KL 157 panta 157.pants. "Neslavas celšana (1) Par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana), — (2) Par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī —". Žurnālistam arī ir jāatbild par informāciju kuru tas publicē. Šobrīd brīžumis jau iet par traku, skribenti skribelē visādas muļķības, bet mūsu valstsvīri un sievas kuriem ir jārūpējas par sabiedrības interešu aizstāvību, tai skaitā, Satversmes 95. pants nosaka: Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Tātad nevar būt jautājumu par to, ka kādam skribentam būtu tiesības pārkāpt šo pantu un palikt nesodītam. Ja kādu skribentu kāds vajā tad vispirms jāvaicā kāpēc. Vai mums ir bijuši daudz gadījumi, kad kāds skribents būtu nonācis slimnīcā vai kapos? Nezinu tādus. Tāpēc nav skaidrs par ko šeit ir cepiens.