Latvijas basketbola izlase nekvalificējas olimpiskajām spēlēm. Kas tālāk?

© Foto kolāža: Pixabay

Svētdienas vakarā “Arēnā Rīga” raudāja ne tikai sievietes un bērni, bet arī vīrieši brieduma gados. Latvijas vīriešu basketbola izlase palika vienas uzvaras attālumā no iespējas atgriezties olimpiskajās spēlēs pirmo reizi kopš 1936. gada. Mūsu izcilā valstsvienība olimpiskajā atlases turnīrā savās mājās dažādu iemeslu dēļ neparādīja labāko spēli. Vai tās ir skaistā stāsta beigas? Kas Latviju sagaida? Vai itāliešu treneris Luka Banki paliks kopā ar izlasi arī nākamajos gados?

Ja salīdzina Latvijas basketbola izlases olimpiskās kvalifikācijas pretiniekus ar citu atlases grupu sastāvu, var teikt, ka Latvijai paveicās - mums tika vājākie pretinieki no iespējamajiem, bet kā ķirsis uz tortes bija iespēja rīkot turnīru savās mājās. Piemēram, citās grupās bija tādas izlases kā Spānija, Lietuva, Grieķija, Horvātija, Puertoriko, Dominikānas republika, Bahamu salas un citas. Latvijai stiprākā bija Brazīlija, kas pēdējos gados nekādus lielus panākumus nav spējusi sasniegt. Viss bija sakārtots, lai Latvijas komanda jūlijā, esot labākajā sastāvā un sportiskās formas “pīķī”, sasniegtu mērķi - kvalificētos 2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Parīzē. Bet dzīvei nav melnraksta, vēl mazāk iespējams izveidot scenāriju sporta notikumam. Ir jābūt gataviem parādīt pasaules līmeni katrā spēlē. Un šoreiz mēs to nevarējām.

Trīs nedēļu gatavošanās cikls pirms kvalifikācijas turnīra Rīgā izrādījās par īsu, lai pēc ļoti dažādi aizvadītām sezonām spētu visus izlases basketbolistus pacelt līdz vienādi augstam gatavības līmenim. Bet iegūt vairāk laika, lai gatavotos, nebija iespējams. Salīdzinot ar 2023. gada Pasaules kausa izcīņu, Latvija nebija funkcionāli gatava aizvadīt vairāk par vienu spēli augstā līmenī. Tas bija viens no būtiskākajiem faktoriem.

Latvija atlases turnīru sāka otrdien ar skaistu uzvaru pār Gruziju - 83:55. Tā izrādījās labākā no četrām spēlēm nedēļas nogrieznī - vienīgais mačs, kad izlase pietuvojās pērnā gada Pasaules kausa izcīņas snieguma līmenim. Ja šādi Latvija būtu nospēlējusi arī pārējās trīs spēles, nešaubos, ka šobrīd rakstītu par mūsu komandas atgriešanos vīriešu olimpiskajā basketbola turnīrā. Jau nākamajā dienā pēc uzvaras pār Gruziju sekoja pārsteidzošs zaudējums Filipīnu komandai - 80:89. Tas atklāja lielas, būtiskas un, kā izrādījās, neatrisināmas problēmas Latvijas izlases 2024. gada modelī - mums nebija vēsas galvas kritiskās situācijās, slikti uzbrūkot no tālmetienu distances, neatradām alternatīvus veidus, kā gūt punktus, nebija spēles disciplīnas, neatradās līderi, kas visu vērstu par labu. Latvija maz devās agresīvos caurgājienos, cenšoties pretiniekus apspēlēt viens pret vienu, tādējādi būtu iespējas neatlaist pretinieku 20 un vairāk punktu atrāvienā. Daudzi, arī šo rindu autors, neveiksmi pret Filipīnu izlasi norakstīja uz viena vakara sagadīšanos, kas neatkārtosies. Tā bija kļūda. Tomēr tieši mačs pret Āzijas komandu parādīja, ka karalis šoreiz ir kails. Tādam sniegumam nebija un nav attaisnojuma. Nav jākaisa tāpēc uz galvas pelni, nav jāsit galva pret sienu, bet jābūt profesionālai analīzei, lai nekas tāds vairs neatkārtotos.

Latvija izkļuva no apakšgrupas un neizteiksmīgā, optimismu neraisošā pusfinālā ar 72:59 izmocīja uzvaru pār Kamerūnu. Finālcīņa pret Brazīliju, kas grūtā pusfināla mačā spēja atspēlēties no deficīta pret Filipīnu izlasi un uzvarēt.

Pirms gada Latvijas izlase, esot izcilā sportiskā formā, neatstāja Brazīlijai izredzes uz panākumu Pasaules kausa izcīņā. Apstākļi desmit mēnešus vēlāk Rīgā jau bija citi. Brazīlija, kas nekvalificējās Tokijas olimpiskajām spēlēm un nav sasniegusi vērā ņemamus panākumus ilgākā laika posmā, izšķirošajā cīņā par vienīgo ceļazīmi uz Parīzi neļāva Latvijai izvirzīties vadībā ne reizi. Brazīlija pret Latviju aizvadīja, iespējams, labāko spēli desmit gadu laikā - pirmajā ceturtdaļā tā realizēja astoņus tālmetienus no astoņiem mēģinājumiem, līdz ar pirmo desmit minūšu finālsirēnu raidot bumbu grozā ar metienu no savas laukuma puses. Neticami skarbi. Jau pēc pirmajām desmit minūtēm -23 - 11:34. Latvija nespēja parādīt kvalitatīvu basketbolu uzbrukumā un aizsardzībā ilgākā laika nogrieznī, atspēlēties varēja arī no šāda deficīta, bet tam vajadzēja attiecīgu sniegumu. Tuvāk par -14 otrajā ceturtdaļā netikām, iespējas bija, nebija vēsas galvas un pareizo lēmumu. Jā, mūsu komandai “nekrita”, tomēr varēja un vajadzēja atrast citus risinājumus. 14 minūtes pirms spēles beigām viss kļuva skaidrs “mīnus 21”, un to vairs nebija reālu cerību atspēlēt. Mača noslēgumā - 69:94.

Kāpēc tā notika?

Jā, zināmā mērā Brazīlijas izlases fenomenālais sniegums pret Latviju bija apstākļu sakritība, šādā līmenī trīs iepriekšējās spēlēs pat tuvu viņi nespēlēja. Bet norakstīt visu nejaušības ailēs būtu visvienkāršākais. Atspēlēties no liela deficīta mača sākumā, kad rezultāts bija mīnus 23, nav vienkārši, to var izdarīt tikai psiholoģiski spēcīga komanda, kas stingri ievēro spēles plānu. Emocijas mums ņēma virsroku pār taktiskajām iecerēm, un šī bija viena no retajām reizēm trīs gadu laikā, kad galvenais treneris Luka Banki nespēja savākt un disciplinēt komandu. Tā bija nevadāma, pieļāva vienu kļūdu pēc otras - gan uzbrukumā, gan aizsardzībā.

Individuāli kritizēt basketbolistus nebūtu korekti, katrs izdarīja maksimālo, ko pašreizējā fiziskajā un psiholoģiskajā stāvoklī spēja.

Interesanti, ka Latvija bija vienīgā no olimpisko atlases turnīru rīkotājvalstīm, kas nespēja izcīnīt vietu Parīzes spēlēs. To paveica Spānija, Grieķija un pat Puertoriko.

Bez Gražuļa, Porziņģa, pusveselais Žagars, bez spēļu prakses esošais Bertāns

Lai arī šī ir, visticamāk, visu laiku labākā spēlētāju paaudze Latvijas basketbolā, tomēr sporta veida resursi valstī nav tik lieli, lai mēs varētu sekmīgi spēlēt bez vadošajiem spēkiem, ja to nav vispār vai tie nav labākajā spēles kondīcijā.

Ļoti iespējams, šis faktors bija viens no galvenajiem, kāpēc Latvija nebrauks uz Francijas galvaspilsētu. Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) čempionāta finālsērijā Bostonas “Celtics” uzvarēja Dalasas “Mavericks”, Kristaps Porziņģis kļuva par pirmo latvieti NBA čempionu. Diemžēl finālsērijas otrajā mačā viņš guva nopietnu savainojumu, vēlāk tika veikta operācija, un liepājnieks nevarēja palīdzēt Latvijas izlasei. Porziņģis traumu dēļ valstsvienībā spēlējis tik reti, ka esam jau pie tā pieraduši. Protams, viņš būtu ļoti noderējis. Bet, iespējams, vēl vairāk par Porziņģi būtu bijis vajadzīgs Latvijas līderis Pasaules kausa izcīņā Artūrs Gražulis, kuru sensacionāli basketbola pasaulei atklāja tieši Luka Banki. Pavasarī gūtā savainojuma dēļ nācās iztikt bez koknesieša. Viņam aizstājējs tā arī neatradās, un vienīgais spēks zem groza palika Rolands Šmits, kurš arī pavasarī bija savainots, bet atgriezās izlases ierindā. Tiesa, ne labākajā kondīcijā. Cits pērnais Pasaules kausa izcīņas varonis Artūrs Žagars novembrī guva nopietnu ceļgala savainojumu un nespēlēja lielāko sezonas daļu, viņš tā arī nav pilnībā atguvis iepriekšējo sportisko formu. Žagars centās, bet viņa sniegums objektīvu iemeslu dēļ nebija labākais. Latvijas izlases snaiperis Dāvis Bertāns NBA čempionāta sezonā bija bez regulāras spēļu prakses un uz izlasi neatbrauca labākajā gatavībā, tieši atlases turnīra laikā par līguma laušanu ar Dāvi paziņoja “Hornets” vienība. Dāvis aizvadīja vienu augsta līmeņa spēli un trīs vājas cīņas. Gluži kā visa izlase.

Latvijas valstsvienībai daudz kas nesanāca, tomēr basketbolistiem noteikti nevar pārmest nevēlēšanos cīnīties katrā epizodē. Pašatdeve bija, bet nebija fiziskās sagatavotības, lai spēlētu modernu, ātru basketbolu. Trīs nedēļas ilgais sagatavošanās posms izrādījās par īsu un nosauktie blakus apstākļi pārāk nozīmīgi rezultāta sasniegšanai.

Vai Luka Banki vēlas turpināt darbu Latvijas izlasē?

2021. gada martā par Latvijas vīriešu basketbola izlases galveno treneri apstiprināja LukuBanki. Sākumā šo soli sporta sabiedrība uztvēra ar piesardzību, tomēr ar smagu darbu, nesalaužamu garu Banki kļuva par, iespējams, visu laiku labāko valstsvienības treneri vēsturē. Viņš aizveda Latviju uz Pasaules kausa izcīņu, izcīnīja tur piekto vietu, kardināli mainīja izlases basketbolistu psiholoģisko sagatavotību - tā kļuva par bezbailīgu uzvarētāju komandu. Aizvadītajā sezonā Banki ieguva iespēju pierādīt trenera talantu vienā no Eiropas spēcīgākajiem klubiem Boloņas “Virtus”, sezona bija sarežģīta, nogurdinoša, un mērķi netika sasniegti. Vai Banki izlasē bija citāds? Viņa komunikācija ar sabiedrību pēcspēles preses konferencēs liecināja par izmaiņām attieksmē. “Es neesmu burvis,” teica Banki aizvadītajā nedēļā. Šādus izteikumus iepriekš nevarējām dzirdēt. Kas ir mainījies? To zina tikai viņš pats, iespējams, arī Latvijas Basketbola savienības vadība. Trīs gadi ir ilgs laika periods darbam profesionālā līmenī. Atliek cerēt, ka Banki ir motivācija un spēks gatavot Latvijas izlasi 2025.gada Eiropas čempionātam, kas nākamgad notiks Latvijā. Mūsu komandai jau ir garantēta vieta tajā. Latvija piedalīsies arī kvalifikācijas turnīrā, tomēr tikai spēļu prakses iegūšanai, maču rezultāti neietekmēs mūsu izlases dalību finālturnīrā.

Lukam Banki ir līgums par Latvijas izlases vadīšanu līdz 2025. gada Eiropas čempionāta noslēgumam, valstsvienības līdzjutēji cer, ka tas netiks pārtraukts.

Parīzes olimpiskās spēles jau šomēnes notiks bez Latvijas, tomēr šogad 22. un 25. novembrī Latvija divas reizes tiksies ar Beļģijas valstsvienību, kam tās būs spēles Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā.

Lasāmgabali

Latviešu teiciens vēsta, ka ragavas taisa vasarā, ratus – ziemā, bet par nākamā gada ziemā gaidāmo dziesmu aptaujas “Muzikālā banka” finālceremonijas norisi jāsāk kašķēties šī gada vasarā. Vai kaut kā tamlīdzīgi. Pamatīgu virmošanos par “MB” nolikuma jautājumiem šajās nedēļās sarīkojusi dziedātāja Agnese Rakovska (jeb Rozniece).

Svarīgākais