Akciju sabiedrības “Balticovo” un tās apakšuzņēmuma SIA “Bovo Gas” 1012 m2 plašajā, praktiski sterilajā angārā sāk ražot biogāzi – gadā 17 000 000 m3, un tuvajā laikā tiks uzstādītas iekārtas, lai gadā sašķidrinātu 7 000 000 m3 pārtikas klases oglekļa dioksīda. Taču tas vēl nav viss – gāzes ražošanas iekārtām un industriāliem trokšņiem pildītā telpa acumirklī spēj pārvērsties par krāšņu koncertzāli, kurā vienotā harmonijā savijas industriālais troksnis, gaismas mūzika, instrumentu un solista balss melodijas.
No vistu mēsliem saražotais biometāns, kas ir alternatīva fosilajai dabasgāzei, nonāks kopējā gāzes apgādes sistēmā. "Balticovo" kļuvusi par pirmo uzņēmumu Latvijā, kas saražoto biometānu ievada savstarpēji savienotajā gāzes sistēmā. Tas ir būtisks pavērsiena punkts biogāzes un biometāna ražošanas nozarē Latvijā. Turklāt no vistu kūtsmēsliem saražotais biometāna apjoms būs pietiekams, lai ar gāzi apgādātu visu Bauskas novadu.
Krāšņajā jaunās ražotnes atklāšanas ceremonijā Latvijas valsti cienīgi pārstāvēja Zemkopības ministrija ministra Armanda Krauzes personā, Klimata un enerģētikas ministrija ministra Kaspara Melņa personā un Ekonomikas ministrija parlamentā sekretāra Jurģa Miezaiņa personā. Cieņas apliecinājumus klātienē izrādīja vairāki Latvijas nozaru asociāciju vadītāji, vadošo Latvijas komercbanku augstās amatpersonas, zemkopības un būvniecības nozaru elite.
Atzinības un pateicības vārdi tika adresēti projekta idejas autoriem, projekta izstrādātājiem, būvniekiem un, protams, namatēviem uzņēmējiem Vladimiram Mkhitarjanam un Tomam Auškāpam.
Māksliniece un producente Kate Krolle viesus priecēja ar savu radīto mūzikas un mākslas projektu, ar mūziķu Ievas Rutentāles un Martas Lortikpanidzes performanci. Tajā industriālā telpa tapa savīta vienotā harmoniskā dailē.
Gardēžu cienīgu baudījumu sniedza slavenais Līgatnes Pavāru mājas galvenais pavārs Ēriks Dreibants
Jaunajā ražotnē saražos 100 000 MWh enerģijas, kas esot vairāk nekā gāzes patēriņš visā Bauskas novadā. Olu ražošanas uzņēmums “Balticovo” šādi ir panācis energoresursu efektīvu izmantošanu, stiprinot savu ilgtspēju. Rūpnīcā "Bovogas" biogāze tiek attīrīta līdz biometānam - dabasgāzes ekvivalentam.
Turklāt nozīmīgs ir fakts, ka AS "Balticovo" sadarbībā ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru Latvijā AS "Conexus Baltic Grid" un dabasgāzes sadales sistēmas operatoru "GASO" ir izveidojis pirmo pieslēgumu Latvijā, pa kuru "Bovogas" saražotais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā.
"Balticovo" vistu novietnēs Iecavā mīt apmēram 3,5 miljoni putnu. Ik gadu kā blakusprodukts izveidojas apmēram 80 000 tonnu kūtsmēslu, kas jau vairākus gadus tiek izmantoti kā izejviela biogāzes ražošanai, bet tagad sperts solis tālāk.
"Biogāze ir tikai izejviela šim gala produktam, kas tiek saražots jaunajā ražotnē. Sagatavots, attīrīts. Tiek nošķirts nost oglekļa dioksīds, un mēs iegūstam dabasgāzes analogu - biometānu, kurš ir ar "zaļo" izcelsmi," uzsvēra AS "Balticovo" valdes loceklis Toms Auškāps.
"Šī ir viena no modernākajām gāzes pārstrādes stacijām pasaulē un noteikti šāda veida pirmā Baltijā. Mēs esam salauzuši fizikas likumus ar to, ka no putnu kūtsmēsliem varam saražot biometānu… Zinātne vēl vakar teica, ka to nav iespējams izdarīt," piebilda T. Auškāps.
Kā skaidro uzņēmumā, biometāna ražošana no vistu mēsliem esot jaunums ne tikai Latvijā. To izdevies īstenot, pateicoties ciešai sadarbībai ar ārzemju tehnoloģiju ražotājiem.
"Līdz šim biogāzi pašpatēriņam ražoja "Balticovo" meitasuzņēmums "EggEnergy", taču, ņemot vērā pieejamos apjomus, kā arī izejvielas videi draudzīgo izcelsmi, 2023. gadā sākta biometāna ražošanas rūpnīcas "Bovo Gas" būvniecība, kas nu ir pabeigta.
Biogāze tiek saražota "EggEnergy", tad novadīta līdz "Bovogas", kur tiek attīrīta līdz biometānam. Iekārtas un attīrīšanas tehnoloģijas ir pārbaudītas, un attīrītais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā," par jauno biometāna ražošanas rūpnīcu stāsta "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mkhitarjans.
Interesanti, ka "Bovo Gas" gadā spēs saražot un gāzes sistēmā ievadīt vairāk biometāna, nekā visas Bauskas novada mājsaimniecības patērē gada laikā.
"Bovogas" pieslēgums savstarpēji savienotai gāzes sistēmai bijis izaicinošs gan tāpēc, ka šis ir pirmais šāda veida projekts Latvijā, gan arī augsto biometāna kvalitātes un inženiertehnisko sistēmu drošības prasību dēļ.
Inženiertehniskie izaicinājumi saistās ar gala rezultāta sasniegšanu - lai vārsts uz savstarpēji savienoto gāzes sistēmu atvērtos, attīrītajam biometānam ir jāsasniedz ļoti augsta tīrība un konkrēta kvalitāte, ar minimālām pieļaujamajās koncentrācijas nobīdēm.
Lai sasniegtu nepieciešamo kvalitātes līmeni, nepieciešama perfekta sistēma, kas ietver biogāzes dzesēšanas, sausināšanas, saspiešanas un attīrīšanas funkcijas, kā arī biometāna saspiešanas un izmešu gāzu novadīšanas funkcijas.
Jau šobrīd "Bovogas" bez pauzēm attīra un tīklā ievada līdz 16 bāriem saspiestu biometānu 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā.
"Balticovo" uzsver, ka tehnoloģijas biogāzes ražošanai, kuras izmanto "EggEnergy", ir unikālas pasaules līmenī, turklāt radītas tepat Latvijā - projektēšanas un būvniecības birojā "SEP".
Biroja inženieri izstrādājuši pasaulē unikālu biogāzes ražošanas tehnoloģiju, kurā kā izejviela tiek izmantoti vienīgi vistu mēsli. "Balticovo" biogāzes rūpnīca ir viena no šāda veida rūpnīcām Latvijā, taču līdzvērtīgas biogāzes rūpnīcas "SEP" projektējis arī ASV.
Tehnoloģija paredz, ka biogāzes sistēmās vistu mēslu anaerobai sadalīšana tiek lietotas fermentācijas iekārtas un izmantotas īpašas baktērijas. Procesa galaprodukts ir biogāze.
Šajā biogāzes ražotnē var iegūt 2000 m3 biogāzes stundā un 17 000 000 m3 biogāzes gadā. Attīrītā biogāze pa divus kilometrus garu gāzes vadu tiek novadīta uz biometāna staciju. Gāze vēlreiz tiek attīrīta, atdzesēta, sausināta, lai iegūtu biometānu. "Gaso" tīklā var ievadīt līdz 10 000 000 m3 biometāna gadā.
Kā pastāstīja "SEP" pārstāvis Ralfs Pilsētnieks, attīrīšanas procesā radusies ogļskābā gāze CO2 šobrīd iet gaisā, bet nākotnē to plānots pārstrādāt, lai izmantotu pārtikas ražošanā un medicīnā. Gadā var iegūt līdz 7 000 000 m3 pārtikas klases oglekļa dioksīda.
Taču līdztekus biogāzei, kas tiek iegūta "EggEnergy", kā vērtīgs blakusprodukts ir lauksaimniecības mēslojums - digestāts. Minēto izejvielu izmantošana biogāzes ražošanā un unikālais ražošanas process veido mēslojumam piemērotus blakusproduktus, kas ir ļoti bagāti ar organiskajiem mikro un makro elementiem, īpaši ar fosforu, sēru, magniju un kalciju. Digestāta sastāvā ir kultūraugiem nozīmīgākie mikroelementi.
"Bovogas" būvniecībā nozīmīgu ieguldījumu sniedza arī Portugāles uzņēmums "Sysadvance". Tas jaunajai rūpnīcai piegādāja tehnoloģijas, kuras nodrošina biogāzes attīrīšanu līdz biometānam atbilstošajā kvalitātē, kā arī veic gāzes saspiešanu tās tālākai ievadei savstarpēji savienotā gāzes sistēmā.
Kā norādīja “Balticovo” valdes priekšsēdētājs V. Mkhitarjans, sākotnēji biogāzes projekts bija vairāk paredzēts pašu patēriņam.
"Tagad biometāna tirgus kļuvis izdevīgāks, jo ir iespēja tirgot arī izcelsmes apliecinājumus par biometānu, kas saražots no atjaunojamiem energoresursiem, un tieši no putnu mēsliem ražota gāze ir sevišķi augstvērtīga," norāda V. Mkhitarjans. Viņš piebilst, ka pašlaik uzņēmumam ir izdevīgāk gāzi pirkt, bet biometānu pārdot tām nozarēm un uzņēmumiem, kuriem nepieciešams mazināt savu ietekmi uz vidi, un pieprasījums pēc biometāna ir augošs.
AS "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss akcentēja, ka, ņemot vērā augošo pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem energoresursiem, reģionālais biometāna tirgus tuvākajos gados strauji attīstīsies. Biometāns ir ļoti perspektīvs atjaunojamais energoresurss, kas var sniegt ievērojamu ieguldījumu ne tikai uzņēmumu ilgtspējīgai attīstībai, bet arī Latvijas enerģētiskajai neatkarībai.
"Balticovo" iniciatīva ražot biometānu ir pozitīvs signāls un priekšzīme citiem uzņēmumiem, iedvesmojot ne tikai ieviest līdzīgas ilgtspējīgas rīcības modeļus, bet kopumā domāt par alternatīviem enerģijas avotiem, tādā veidā virzoties uz videi draudzīgāku un enerģētiski neatkarīgāku nākotni, sacīja U. Bariss.
AS "Gaso" Bauskas iecirkņa vadītājs Igors Savko atgādināja: "Ražotņu mums Latvijā ir daudz. Ja tās pakāpeniski pāries un sāks ražot biometānu, pildīt iekšā tīklā, protams, "zaļās enerģijas" īpatsvars sadales tīklos palielināsies."
Tikai jaunajā ražotnē saražotā biometāna apjoms gāzes cenu neietekmēšot, bet, palielinoties biometāna ražošanai, situācija varētu mainīties. Jāpiebilst gan, ka daudzviet pašvaldības jau praktiski atteikušās no gāzes izmantošanas apkurē.
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks atzina: "Mums gan abās pilsētās, gan pārējos ciemos ir gan šķeldas, gan gāzes apkure. Mēs arī skatīsimies, kas būs izdevīgāk mūsu iedzīvotājiem, ar to arī kurināsim. Jo vairāk šādu uzņēmumu, jo labāk."
Biometāna ražošana ir solis ekoloģiskās pēdas samazināšanā, kā arī solis neatkarības palielināšanā no importētā fosilā kurināmā. Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzsver: "Jautājums - cik mēs to varam saražot? Jo vairāk, jo labāk. Protams, jāskatās, cik mums ir materiālu, ko mēs varam pārstrādāt. Izejvielas ir kūtsmēsli, visi organiskie atkritumi, un potenciāls šeit ir liels. Ir arī akmentiņš mūsu dārzā. Mēs plānojam izveidot publiskos infrastruktūras punktus, kur varētu iepildīt biometānu kopējā sistēmā, jo šis projekts ir unikāls ar to, ka tas pa taisno pieslēdzās pie gāzes infrastruktūras."
Ar labām ziņām bioloģiskajiem zemniekiem uz biometāna ražotnes atklāšanu ieradās zemkopības ministrs Armands Krauze, kurš vēstīja, ka pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz, ka digestātu, kas ir blakusprodukts biogāzes ražošanas procesā, turpmāk augu mēslošanai varēs izmantot arī bioloģiskajās saimniecībās. "Mēs nākam pretī, un jums tirgus iespējas būs visā Latvijā," uzsvēra ministrs.
A. Krauze sacīja, ka šis projekts ir ne tikai par enerģētisko neatkarību, bet tas ir arī ieguldījums lauksaimniecības attīstībā. "Saules paneļi, kas jau ir uzstādīti "Balticovo", enerģiju dod tad, kad tā uzņēmumam tā ir visvairāk nepieciešama, bet šis objekts savukārt dos gāzi, kas ir vajadzīga mums visiem Latvijā. Bet kur ir ieguldījums lauksaimniecībā? Tas produkts, kas paliek pāri, ir ļoti labi izmantojams lauksaimniecībā kā mēslojums," sacīja A. Krauze.
Šķiet, ka vislabāk biometāna ražotnes projektu raksturoja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, atgādinot teicienu, ka "vienu cilvēku atkritumi ir citu cilvēku zelts, un šis ir tas stāsts". Savukārt uzņēmēji ir cilvēki, kas ierauga vērtību visā.
