Supe dalās ar skaudrām atziņām par vēža atgriešanos un lūdz finansiālu palīdzību
Žurnāliste Inese Supe ir onkoloģijas paciente, kura gadiem spītīgi turas pretī saslimšanai. Lai arī vienu brīdi šķita, ka vēzis uzvarēts, tas atkal uzglūnējis. Atkal ir vajadzīgs spēks cīņai. Un līdzcilvēku atbalsts arī ir ļoti nozīmīgs.
"Šodien jautāju Elzai, vai viņai nav grūti ar mani…Pēdējā laikā bieži kreņķējos. Uzzinot, ka onkoloģija atgriezusies, nespēju funkcionēt. Ieslīgu depresijā no kuras palēnām lienu ārā.
[...]
Man ir slikti no mērķterapijas zālēm, es nespēju strādāt, karstumā ārā nerādos - ir sajūta, ka noģībšu. Atkal būs operācija, ja metastāzes nebūs izplatījušās ķermenī. Vēl gaidu pēdējā izmeklējuma rezultātu.
Mēs mājās esam divas. Šeit nav iespējams noslēpties, lai bērns neredzētu mani vāju. Mēs visur esam divatā. Kopā ejam pie ārstiem, kopā uz dārzu, kopā ar suni pastaigā, kopā …Elza mani atbalsta, mierina un ļoti bieži saka, ka mani mīl. Mēs daudz runājam. Elzai bija grūti saprast, kāpēc mamma, kurai ir daudz ideju, kura palīdz citiem pēkšņi vairs nevar piecelties no gultas. Tikko viss bija labi! Vakar dārza kaimiņš jautāja, kur bijām pazudušas… Elza strauji atbildēja, ka mammai atkal ir vēzis. Kaimiņa sejas izteiksme izmainījās, bet Elza turpināja, ka viss būs labi, jo mēs esam kopā!
Es zinu, ka mēs abas esam gatavas jebkuriem dzīves pārbaudījumiem. Izņemot reizrēķinu, ar kuru mums gan grūti iet.
Jau pagājušajā gadā Jūs bijāt tie, kas mani atbalstīja pirmajā posmā, kad cīnījos ar onkoloģijas saslimšanu. Man tas bija ļoti nozīmīgs atbalsts, jo nebija jāuztraucas par maksājumiem un varēju pilnvērtīgi ārstēties. Paldies!
Šobrīd mans laiks rit starp ārstu kabinetiem, bailēm un cerību. Šis nav viegls laiks — arī finansiāli.
Ja kāds vēlas būt blakus arī pavisam praktiski — palīdzot mums noturēties virs ūdens šajā posmā un vēlas mūs ar Elzu atbalstīt... No sirds būšu pateicīga!
LV12UNLA0055002044255," vietnē "Facebook" raksta I. Supe.
Cilvēki komentāros abām velta stiprinošus un mīļus vārdus.
