Bezbailīgi traukties cauri vienas automašīnas platuma meža ceļam ar ātrumu 170 kilometri stundā, kad abās pusēs aug lieli koki, bet avārija var beigties ar nāvi, var tikai retais. Rallija ekipāža, kuras sastāvā ir pilots un distances leģendu lasošs stūrmanis, ir kaut kas patiesi apbrīnojams.
Latvija aizvadītajā nedēļā kļuva par 37. valsti vēsturē, kas pie sevis rīkojusi pasaules rallija čempionāta posmu. Viss izdevās teicami - latviešu organizatori parādīja izcilu līmeni, sarežģītās sacīkstes norisinājās bez sarežģījumiem, bet mūsu ekipāža Mārtiņš Sesks/Renārs Francis tikai tehniskas neveiksmes dēļ pēdējā, 20. ātrumposmā zaudēja izcīnīto trešo pozīciju kopvērtējumā un finišēja septītie. Tomēr rūgtumam nevajadzētu būt - mēs pierādījām, ka varam būt vieni no labākajiem pasaulē. Iespējams, pasaules rallija čempionāts būs atpakaļ Latvijā jau 2026. gadā.
1965. gadā padomju okupācijas laikā Mārtiņa Seska vectēvs Mārtiņš Sesks seniors kopā ar domubiedriem un auto entuziastiem Liepājas pusē organizēja pirmo ralliju, 59 gadus vēlāk viņa mazdēls droši pieteica sevi uz lielākās rallija skatuves, ar apbrīnojamu sniegumu turot sasprindzinājumā vairākkārtējos pasaules čempionus KalliRovanperu, Sebastjanu Ožē, Otu Tanaku un daudzus citus. Diemžēl vectēvs vairs klātienē neredzēja Mārtiņa Seska izcilo sniegumu rallija trasē, jo 2019.gadā devās mūžībā. Tomēr, skatoties no mākoņa malas, viņš noteikti ir lepns.
Pasaules rallija čempionāta elites līmenī sportisti brauc ar 1,5 miljonus eiro vērtām sporta automašīnām, Latvijas posms bija tikai otrā reize vēsturē, kad Mārtiņš Sesks sēdās pie šāda superauto stūres. Līdz šim viņš bija braucis ar tehniski ievērojami lēnākiem spēkratiem. Tomēr, par pārsteigumu daudziem, Mārtiņš Sesks kopā ar stūrmani Renāru Franci jau pirms dažām nedēļām pasaules rallija čempionāta posmā Polijā parādīja apbrīnojamu spēju ātri pielāgoties jauniem apstākļiem un sacīkšu ekipāžas pasaules līmeņa talanta potenciālu. Polijā viņi finišēja piektie. Rallija zinātāji pēc Polijā redzētā sprieda, ka pasaules čempionāta posmā Latvijā, kur ceļi labi pazīstami, Sesks varētu cīnīties par labāko trijnieku. Un viņi nekļūdījās.
Latvijas posma pamata norises vietas bija Tukuma, Talsu, Kuldīgas un Liepājas pilsētu apkārtne, tomēr sacensības tika atklātas Rīgā - vispirms ceremonija pie Melngalvju nama, tālāk sekojošs brauciens gar Brīvības pieminekļa pakāji uz ātrumposmu Biķernieku autotrasē. Uz sacīkstēm skatītājiem bija jāiegādājas biļetes, tās maksāja, sākot no 35 eiro, atkarībā no kategorijas un sacensību apmeklējuma dienu skaita. Bez tām klātienē sacīkstes redzēt nebija iespējams. Jau pirmais posms parādīja, cik ļoti Latvijas iedzīvotāji gaidījuši pasaules autorallija čempionātu mūsu mājās - 15 000 skatītāju apmeklēja pirmo rallija “dopu” (tā rallija valodā sauc sacīkšu ātrumposmu - autors). Pilnās skatītāju tribīnes un lieliskā atmosfēra radīja spēku sajūtu tuvos un tālos rallija sacensību dalībniekos. Latvijā bija ieradušies sportisti gan no Paragvajas Dienvidamerikas kontinentā, gan Kanādas, gan Saūda Arābijas, gan Japānas. Latvijā bija ieradušies visi labākie pasaules sportisti. Jau pirmajā rallija etapā Mārtiņš Sesks un Renārs Francis parādīja pasaules līmeņa ātrumu, koncentrāciju un meistarību, esot plecu pie pleca ar neskaitāmus tūkstošus kilometru “Rally1” kategorijas automašīnās veikušajiem planētas varenajiem. Psiholoģiskā sagatavotība rallijā ir ārkārtīgi svarīga, un Mārtiņam Seskam tā ir.
Pirmā pilnā rallija diena bija piektdien, kad sacensības risinājās Tukuma un Talsu apkārtnē.
Latvijas posmā sportistiem kopumā četru dienu laikā bija jāveic 20 ātrumposmu, to kopējais garums bija nedaudz vairāk par 300 kilometriem, bet, ieskaitot pārbraucienus starp etapiem, jāveic vairāk nekā 1000 kilometru. Visos rallija ātrumposmos uzrādīto laiku summē, un uzvar ekipāža, kas distanci veikusi visātrāk. Piektdienas posmi rīta pusē un pusdienlaikā Tukuma apkārtnē līdzjutēju neskaitāmajiem tūkstošiem klātienē deva neticamo - Mārtiņš Sesks un Renārs Francis kļuva par pirmajiem latviešiem vēsturē, kas jebkad uzvarējuši pasaules rallija čempionāta ātrumposmā prestižākajā kategorijā. Tas izdevās garos un grūtos ātrumposmos - “Tukums 1” (27 kilometri) un “Andumi” (17 kilometri). Pēc četriem veiktajiem “dopiem” latvieši rallija kopvērtējumā atradās 3,2 sekundes aiz līdera Kalles Rovanperas ekipāžas. Dienas turpinājumā Latvijas ekipāža turpināja būt starp trim ātrākajām praktiski visos ātrumposmos, kas dienas beigās pēc veiktajiem astoņiem ātrumposmiem deva otro vietu kopvērtējumā, atpaliekot 15 sekundes no Rovanperas, bet par sešām apsteidzot astoņkārtējo pasaules čempionu no Francijas Sebastjanu Ožjē. Tas bija galvu reibinoši, daudzi nespēja tam noticēt, bet tieši stabilitāte rezultātos un parādītajā tempā distancē ir vienīgais panākuma izskaidrojums. Mārtiņa Seska ekipāža rādīja sniegumu, kas šķita nereāls no ekipāžas, kas ar “Rally1” klases automašīnu veica tikai otro ralliju. Tobrīd bija sajūta, ka Kalle Rovanpera rāda labāko sniegumu, viņu aizķert būs grūti, taču ir iespējas cīnīties par labāko trijnieku.
Rallija otrā pilnā sacīkšu diena, sestdiena, risinājās Kuldīgas un Liepājas apkārtnē, ja piektdien Mārtiņš Sesks regulāri sasniedza labāko trijnieka laikus ātrumposmos, taču tagad situācija bija citādāka. Konkurenti bija nedaudz ātrāki. Latvieši tāpat bija labāko sešniekā atsevišķos posmos, bet kopvērtējumā līdz dienas beigām spēja cīnīties par otro vietu. Tomēr bija jūtams, ka pieredze, tehnikas piemērotība un rallija meistarība šobrīd gan Ožjē, gan Tanakam bija augstāka un godīgi Mārtiņš Sesks bija ceturtais ātrākais no pilotiem. Tomēr rallijs ir neprognozējams, jo šeit daudz ko izšķir ne tikai sportistu meistarība, bet arī veiksme un tehnikas izturība. Tā sestdienas noslēdzošajā posmā Liepājas pilsētas ielās Ots Tanaks tehnisku iemeslu dēļ piedzīvoja nelielu avāriju, zaudēja 15 sekundes, un pēc sestdienas ātrumposmiem Sesks bija trešais, Tanakam priekšā 19 sekundes.
No malas ir grūti pateikt, kādu iemeslu dēļ sestdien Sesks vairs nebija starp pašiem ātrākajiem braucējiem katrā ātrumposmā, nav pieejama pilna informācija. Bet versijas varu izteikt: konkurenti pierada pie Latvijas ceļu specifikas un viltīgā grants seguma, pretinieki atrada labākus automašīnu regulējumus nekā piektdien, kaut kādu iemeslu dēļ Mārtiņš Sesks vairs nebrauca tādā pašā tempā kā iepriekš, latviešu pilotētajam “Ford” auto bija kādas problēmas.
Svētdien rallijā atlika veikt tikai četrus ātrumposmus, praktiski pārkāpt suņa astei… Ots Tanaks no dienas pirmajiem “dopiem” rādīja fantastisku ātrumu un ar katru no veiktajiem pirmajiem trim ātrumposmiem pietuvojās Seskam. Pirms pēdējā ātrumposma ekipāžas šķīra tikai četras sekundes, bet priekšā vēl bija 13 kilometru ātrumposms. Vai Sesks var izturēt šo spiedienu, trases malā nodomāja daudzi. Mārtiņš Sesks izturēja, diemžēl saplīsa auto. Jau dažus simtus metru pēc noslēdzošā etapa starta sabojājās liepājnieka auto transmisija un nebija vairs iespējams braukt sacīkšu režīmā, tomēr varēja turpināt doties finiša virzienā ar samazinātu ātrumu. Katrā no ātrumposma starpfinišiem mūsu ekipāža zaudēja vairākus desmitus sekunžu un rezultātā no trešās pozīcijas noslīdēja uz septīto vietu kopvērtējumā. Zemāk par ceturto vietu Sesks/Francis nebija pelnījuši būt, tā būtu objektīva un godīga vieta. Bet ne dzīve, ne sports nav vietas, kur viss notiek pēc plāna. Lai arī finišējis septītais, Mārtiņš Sesks parādīja, ka ir piederīgs pasaules rallija elitei.
Latviešu pilotam Mārtiņam Seskam ir tikai 24 gadi, ja salīdzina viņa vecumu ar analogiem citos sporta veidos, tad, piemēram, futbolā vai basketbolā tas būtu līdzvērtīgi 17 gadiem. Autosports ir pieredzējušo sporta veids. Sesks šajā mēnesī, pirmo reizi vadot “Rally1” auto, pierādīja, cik ātrs viņš var būt. Ja Sesks būtu futbolists, viņu šobrīd vēlētos iegādāties pasaules lielākie klubi kā “Real Madrid” vai “Manchester United”, bet rallijam ir cita specifika. Šis īsti nav pelnošs bizness visiem, kas piedalās pasaules čempionātā. Šeit pelna 4-5 piloti, bet pārējie… paši maksā par iespēju piedalīties sacīkstēs. Un šobrīd Sesks ir maksātāju kategorijā. Nav jautājumu par Mārtiņa braukšanas meistarību, fizisko sagatavotību vai psiholoģisko noturību - tas viss viņam ir. Tagad ir jānokļūst pasaules rallija čempionāta apritē. Te iespējas ir ļoti ierobežotas. Pasaules čempionāta Latvijas posmā piedalījās tikai desmit “Rally1” klases ekipāžas, tikai no trim dažādiem auto ražotājiem - “Hyundai”, “Toyota” un “Ford”. Vietu skaits komandās ir ļoti ierobežots, un tur ielauzties nav viegli, īpaši, ja aiz muguras nav starptautiski sponsori, kas gatavi atbalstīt materiāli. Mārtiņš Sesks nāk no ļoti turīgas ģimenes, viņa tēvs ir bijušais Liepājas mērs Uldis Sesks, tomēr pat Sesku ģimenei starts pasaules čempionātā visticamāk ir pārāk dārgs.
Pasaules rallija čempionāta posmi katru sezonu notiek uz vairākiem ceļu segumiem - Latvijas rallijs ir grants seguma sacensības, krasi atšķirīgs ir Zviedrijas rallijs, kas notiek pa sniegotiem ceļiem, kā arī Horvātijas rallijs, ko veic pa asfalta segumu. Grants un sniega ralliji Mārtiņam Seskam/Renāram Francim nav problēma, viņi var būt starp ātrākajiem pasaulē. Pagaidām Mārtiņš nav tik labs asfalta rallijos, šeit jāiegulda liels darbs konkurētspējas palielināšanai, jo ar pašreizējo gatavību nepietiek.
Talants un spēja būt ātram rallija auto ir būtiskākā īpašība, lai brauktu pasaules čempionātā auto rallijā. Turpat blakus liekama personīgo sponsoru gatavība par to maksāt, bet vēl nozīmīgs faktors ir braucēja personība, un šeit Mārtiņš Sesks arī ir fantastisks. Viņš ir gatavs atklāti runāt un komentēt kameras priekšā, parādīt emocijas. Viņam ir pilnīgi atšķirīgs tēls no pašreizējiem pilotiem. Tas var pozitīvi nostrādāt, kāda rallija komanda var viņā ieraudzīt arī mārketinga potenciālu. Pašreizējam rallija čempionātam trūkst spilgtu personību, Mārtiņš var ieņemt šo nišu.
Pēc manā rīcībā esošās informācijas, “Rally1” kategorijas auto īre kopā ar sacīkšu inženieriem un mehāniķiem, visu nepieciešamo maksā aptuveni 500 tūkstošus eiro par vienu posmu. Tā ir milzu summa. Varu nomierināt - par dalību Polijas un Latvijas rallijos Seska ekipāža nav samaksājusi miljonu eiro. Rallijam tuvas personas man pastāstīja par specifisku darījuma veidu - tā kā rallijs notika Latvijā, Starptautiskā autosporta federācija bija ieinteresēta meistarīga vietējā pilota dalībā. Avots informēja, ka par šiem diviem rallijiem kopā, iespējams, samaksāti 300 000-400 000 eiro. Arī tas ir ļoti, ļoti daudz Latvijas sponsorēšanas tirgum.
Mārtiņš Sesks/Renārs Francis ir parādījuši savu piederību pasaules rallija elitei, tagad jāizdara viss, lai kāda no rallija rūpnīcas komandām vēlētos viņu redzēt savās rindās nākamajā sezonā. Tas nav neiespējami. Visticamāk, pirmajā gadā varētu būt nepieciešams līdzfinansējums no pašu puses. Iespējas būs. Konkrētāk pagaidām runāt ir grūti.
Par notikumiem ātrumposmos svarīgāko zināt, bet publikācijā noteikti vēlos atzīmēt rallija organizatorisko pusi - Starptautiskās autosporta federācijas pārstāvji aizkulisēs novērtēja Latvijas ralliju kā šogad vienu no labākajiem pasaulē arī organizatoriski. Tas ir milzīgs pagodinājums un darba novērtējums - rallijs norisinājās ideāli, visi ātrumposmi notika kā plānots, neviens “dops” netika atcelts. Trasē nebija nekādu incidentu ar skatītājiem. Pirms dažām nedēļām Polijā atcēla vairākus rallija ātrumposmus skatītāju nedisciplinētības dēļ. Latvijā viss bija lieliski - tas ir teicams priekšnoteikums, lai pasaules čempionāta posms atgrieztos mūsu mājās nākotnē.
Tas var notikt jau pēc diviem gadiem. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, 2026. gada pasaules rallija kalendārā Latvija varētu tikt iekļauta. Latvijas posma galvenais organizators Raimonds Strokšs pagaidām “nra.lv” neatklāja, kad būs nākamā reize, kad rallija svētki atgriezīsies mūsu pusē.
Rallija sacensības klātienē apmeklējuši aptuveni 70 tūkstoši cilvēku, liecina “nra.lv” aplēses. Precīzus datus sacensību organizatori pagaidām nav snieguši. Bija ieradušies arī vairāki tūkstoši ārzemju rallija fanu, kas visu sacensību laiku dzīvoja Latvijā, tērēja līdzekļus mūsu valstī.
PČ posms rallijā Latvijā:
—---------------------------
7. Mārtiņš Sesks/Renārs Francis
