Ar iespaidīgu atklāšanas ceremoniju piektdienas vakarā Parīzē atklās 2024. gada vasaras olimpiskās spēles, Latvijas karogu olimpiskajā stadionā ienesīs pludmales volejboliste Tīna Graudiņa un trīs pret trīs basketbola izlases pārstāvis, olimpiskais čempions Nauris Miezis. Mūsu valsts komanda Parīzē ieradusies bez pašpārliecinātības, bet ar neremdināmu vēlmi cīnīties par Latviju, mūsu karogu, ideāliem un izteikt atbalstu Ukrainai.
Pēdējos divus gadus pasaules labākie atlēti visdažādākajos sporta veidos ir cīnījušies par iespēju iegūt tiesības kvalificēties Parīzes olimpiskajām spēlēm - šajā laikā bija gan prieka asaras, gan vilšanās.
Latvija uz Parīzi vedīs tikai 29 sportistus - tas nav daudz. Olimpiskās atlases turnīrā basketbolā vīriešiem jūlija sākumā Rīgā Latvija palika vienu soli no iespējas pirmo reizi kopš 1936. gada piedalīties olimpiskajā turnīrā. Tā bija sāpīga neveiksme, kad mūsu izcilā komanda tomēr atbildīgākajā brīdī nespēja parādīt labāko spēli, un mūsu vietā uz Parīzi dosies Brazīlijas izlase. Ja Latvijas valstsvienība būtu kvalificējusies, mūsu delegācijas sastāvs pieaugtu par 12 sportistiem - līdz 41 atlētam.
Parīzes olimpiskās spēles notiks Krievijas iebrukuma Ukrainā trešā gada zīmē - okupantu valstij Krievijai Francijas galvaspilsētā būs tikai 14 sportistu. Agrāk vasaras spēlēs šo valsti ierasti pārstāvēja gandrīz 300 atlētu. Sports agresorvalstī ir cieši saistīts ar valsts propagandu un dalību bruņotajos spēkos, karu atbalstošas personas olimpiskajās spēlēs nav pielaistas. Ar plašu delegāciju startēs Ukraina, kamēr sportisti sacentīsies arēnās un stadionos, drosmīgie ukraiņu varoņi turpinās aizstāvēt savu valsti no okupācijas frontē. Katrs panākums kara plosītajai valstij būs nozīmīgāks nekā agrāk. Laikā, kad Krievijas okupācija kā melns mākonis veļas pār Ukrainu aizvien dziļāk uz rietumiem, valsts sportisti novērtē unikālo iespēju startēt zem sava dzelteni zilā karoga. Spēles atnesīs daudz patiesi nozīmīgu, emocionālu brīžu. Praktiski visi Latviju pārstāvošie sportisti pauduši publisku atbalstu Ukrainai cīņā ar okupantiem, nosodījuši Krievijas rīcību. Latvijas Olimpiskā komiteja visu kara laiku uzsvērusi, ka nav pieļaujama Krievijas dalība olimpiskajās spēlēs. Starptautiskā Olimpiskā komiteja gan nav ieklausījusies Latvijas un desmitiem citu valstu iebildumos - Krievijas sportisti būs Parīzē, bet startēs zem neitrāla karoga. Ja kāds no viņiem izcīnīs olimpisko zelta medaļu, par godu netiks atskaņota Krievijas valsts himna.
Olimpiskās spēles šoreiz risināsies no 26. jūlija līdz 11. augustam - 16 dienas, kad sportisti no vairāk nekā 200 valstīm tiksies Francijas galvaspilsētā, lai sacenstos, būtu lepni pārstāvēt savu valsti un piepildītu sapņus, kam gatavojušies lielāko daļu dzīves.
52 gadus - no 1940. gada līdz 1992. gadam - Latvijai nebija iespējas startēt zem sava sarkanbaltsarkanā karoga. Mums šobrīd ir paveicies dzīvot savā valstī un redzēt labākos sportistus pārstāvam tautu lielākajā pasaules sporta forumā. Sacensībās Latvijas sportisti tiksies ar atlētiem, par kuru esamību viņi nekad nav zinājuši, kurus, visticamāk, nekad vairāk nesatiks. Tā ir olimpiskās kustības burvība - šeit būs gan atlēti no Samoa salas Okeānijā, gan Peru sportisti no Dienvidamerikas, gan pasaules lielākās sporta slavenības kā serbu tenisists Novāks Džokovičs vai fenomenālais zviedru kārtslēcējs Armands Duplantis. Šeit būs gan lielākie sporta pasaules miljonāri no Nacionālās basketbola asociācijas, gan pieticīgi Āfrikas kontinenta pārstāvji, kas spēlēm gatavojušies trūkumā. Francūža Pjēra de Kubertēna ideja apvienot pasaules valstis sporta forumā reizi četros gados joprojām ir dzīva. Pirmās mūsdienu olimpiskās spēles risinājās 1896. gadā Grieķijas galvaspilsētā Atēnās. Pasaules ir mainījusies, bet sports kļuvis par pelnošu biznesa industriju, nevis tikai veselīgu un derīgu brīvā laika pavadīšanas veidu.
Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gada vasaras olimpiskās spēles Tokijā notika 2021. gadā ar stingriem ierobežojumiem, bez skatītājiem. Parīzē skatītāji būs atpakaļ tribīnēs, un tā būs pavisam cita atmosfēra visiem. Sportā viss ir mainīgs - vēl vakar tu biji olimpiskais medaļnieks, bet dažus gadus vēlāk vairs neizdodas izpildīt olimpisko spēļu normatīvu. Diemžēl tā šoreiz noticis ar Tokijas spēļu bronzas medaļas ieguvēju svarcelšanā Artūru Plēsnieku.
Tokijā Latvija kļuva par pirmo valsti, kas kļuva par olimpiskajiem čempioniem 3 pret 3 basketbolā vīriešiem. Ierindā ir divi no četriem Japānas varoņiem - Nauris Miezis un Kārlis Lasmanis, bet sastāvā nav Agņa Čavara un Edgara Krūmiņa. Viņu vietas izcīnījuši divi citi basketbolisti - Zigmārs Raimo un Francis Lācis. Izmaiņas sportā ir nepārtrauktas, olimpiskajā turnīrā piedalīsies astoņas labākās izlases, pirmās cīņas 29. jūlijā, bet spēles par medaļām notiks 5. augustā. Trijos gados šajā basketbola paveidā daudz kas ir mainījies, konkurenti kļuvuši spēcīgāki, bet mūsu sportisti ir ļoti nopietni gatavojušies, lai spētu konkurēt cīņā par visaugstākajām vietām arī šoreiz. Viņi var izcīnīt medaļu un cīnīsies visiem spēkiem. Būtiska būs gatavība parādīt labāko sniegumu katrā spēlē.
Latvijas sporta lielākā zvaigzne un starptautiski pazīstamākā atlēte Parīzē būs tenisiste Aļona Ostapenko, kura uz Francijas galvaspilsētu dosies kā pasaules 11. spēcīgākā spēlētāja. Olimpiskajā tenisa turnīrā viss var noslēgties pēc viena zaudējuma, tāda ir sacensību formula. Tenisa sacensības olimpiādē ir vienas no pašām neprognozējamākajām, un uzvarēt var gandrīz katra no dalībniecēm. Aļonai Ostapenko ir potenciāls kļūt par olimpisko čempioni, daudz kas būs atkarīgs no tā, kādā sportiskajā formā Latvijas pārstāve ieradīsies Francijā. Viņas sezona līdz šim bijusi ļoti viļņveidīga, bet ir visas iespējas sasniegt vēl vienu neaizmirstamu rezultātu. Tenisa sacensības notiks Parīzes priekšpilsētā Buloņā-Bilankūrā, “Roland Garros” laukumos. Tieši šeit 2017. gadā Ostapenko sagādāja sensāciju un triumfēja vienā no pasaules prestižākajiem turnīriem “French Open”. Aļona mīl Parīzi, un Parīze mīl Aļonu. Spēles notiks māla seguma tenisa kortos. Šobrīd Ostapenko ir karjeras pilnbrieds - labākie gadi. Ir jāizdara maksimums, jo nākamā iespēja būs tikai 2028. gadā Losandželosā.
Tokijas olimpiskajās spēlēs lielisku turnīru aizvadīja Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova, kuras iekļuva pusfinālā, bet tam sekoja divi zaudējumi un ceturtā vieta. Tas bija skarbi, tagad dāmas ir par trim gadiem pieredzējušākas, rūdītākas, joprojām atrodas pasaules sporta elitē un var izcīnīt medaļu. Konkurenšu ir daudz un spēcīgas, tomēr mūsu lieliskās dāmas reāli var pretendēt uz medaļas iegūšanu. Pludmales volejbola sacensības ierasti ir bez izteiktām favorītēm, uz olimpisko zeltu pretendē 8-10 komandas, mūsu pāris tajā skaitā. Ir jātic, ka var to paveikt.
Pēc daudzu olimpisko spēļu pārtraukuma Latvijai nav neviena pāra vīriešu pludmales volejbola turnīrā, notikusī paaudžu maiņa vēl nav atnesusi nākamos varoņus.
Latvijas komandas sastāvā ir daudzsološas jaunās sportistes BMX riteņbraukšanā (Veronika Stūriška) un vieglatlētikā (Agate Caune). Junioru vecumā abas ir spējušas cīnīties par pasaules čempioņu tituliem, un viņas var pārsteigt jau Parīzē, ja spers vēl vienu soli uz augšu. Abas dāmas nāk no Vidzemes un ir ļoti netipiski talanti Latvijai - Stūriška ir apbrīnojami spēcīga, gudra un izveicīga vienā no pašiem ekstrēmākajiem un bīstamākajiem sporta veidiem, savukārt Caune pārsteigusi visus ar izciliem rezultātiem 5000 metru skrējienā. BMX riteņbraukšana ir viens no neprognozējamākajiem veidiem spēļu programmā, un būtu lieliski, ja Stūriška būtu gatava cīņai par uzvaru olimpiskajās spēlēs jau tagad. Viņa tikai mēneša sākumā saņēma Jaunpiebalgas vidusskolas atestātu, bet tagad cīnīsies olimpiskajās spēlēs. Stūriška ir viena no šobrīd daudzsološākajām atlētēm, kas spējusi izaugt par elites sportisti visam par spīti, nevis pateicoties Latvijas BMX sistēmai. Savukārt Caune rāda neticamus rezultātus disciplīnā, kur gadu desmitiem dominē Āfrikas kontinenta skrējējas, tas padara viņas sasniegumus par fenomenāliem. Daudz kas būs atkarīgs no tā, kādā sportiskajā formā Caune būs spēļu laikā, vai nebūs savainojumu. Agates potenciāls ir bezgalīgs, lai izdodas!
Latvijai būs četri pārstāvji vieglatlētikas disciplīnā šķēpmešanā - Līna Mūze-Sirmā, Anete Kociņa, Gatis Čakšs un Patriks Gailums. Viņi var sasniegt augstu rezultātu, īpaši kāda no abām dāmām. Šķēpmešana ir vēsturiski viena no Latvijas sporta kroņa disciplīnām, savulaik Jānis Lūsis olimpiskajās spēlēs pat izcīnījis visas trīs medaļas. Šķēpmešanā visu izšķirs psiholoģiskā sagatavotība, mūsu sportistes var sasniegt augstu rezultātu, bet ir jāspēj visu parādīt izšķirošā brīdī.
Tokijas spēlēs svarcelšanā vīriešiem līdz 81 kilogramam sesto vietu izcīnīja Rihards Suharevs, trīs gadus vēlāk viņš ir atpakaļ lielākajā sporta forumā. Varbūt šīs kļūs par viņa spēlēm?
Kalnu riteņbraukšanā Latviju pārstāvēs Mārtiņš Blūms - pēdējos gados strauji progresējis sportists, kurš lielās sacensībās ir spējis sasniegt augstus rezultātus. Zināmas apstākļu sakritības rezultātā viņš var patīkami pārsteigt un arī kļūt par spēļu varoni Latvijai. Šosejas riteņbraukšanā startēs viens no pasaules elites sportistiem Toms Skujiņš, ja grupas braucienā viņam izdosies iekļūt pareizajā atrāvienā no lielā grupas, arī Toms var ierakstīt savu vārdu Latvijas sporta vēsturē.
Ir grūti prognozēt, kā Latvijas atlētiem klāsies Parīzes olimpiskajās spēlēs, var būt gan vairākas medaļas, gan varam palikt bešā. Izgāšanās tā nebūs. Atlēti ir gatavojušies, tagad ir jāizdara sarežģītākais - jāparāda rezultāts. Turklāt to pašu centīsies paveikt vēl 10 tūkstoši citu sportistu no visas pasaules.
Latvijas sportā šobrīd trūkst elites atlētu, kas būtu starp labākajiem savos sporta veidos, tā kļūst par izteiktu problēmu. Lielas grūtības šobrīd ir vieglatlētikā. Bet nevajag gausties - ir jātrenējas, un viss ir sasniedzams. Par Latviju Parīzē!
