"Laba daba" pulcē brīvdomātājus pie patiesi labas dabas

© Publicitātes foto

Ja iedomājamies joprojām elpojošos un pie labas veselības esošos mūzikas festivālus ar stāžu, kas nāk prātā pirmie? “Positivus”, “Summer Sound” jeb tā priekštecis “Beach Party” un – arī “Laba daba”. Pēdējie no uzskaitītajiem jau pavisam drīz – festivāls noritēs 12.–14. jūlijā.

Nonākot nesteidzīgajā brīvdomātāju pasaulē

Pēc skaita četrpadsmitais Starptautiskais mūzikas un mākslas festivāls “Laba daba” šoreiz norisināsies mazliet neierastākā laikā - jūlija vidū, lai gan parasti tas notiek jūlija beigās vai augusta sākumā. Tas dos iespēju šoreiz apmeklēt pasākumu arī tādiem interesentiem, kuriem, kā likums, šo mēnešu mijā vienmēr bija iekritis kaut kas cits skatāms un klausāms. Kā šo rindu autoram, piemēram, kurš iepriekšējoreiz “Labā dabā” bija… pat grūti atminēties, kurā gadā tas notika.

Neskatoties uz lielo pauzi, par šo festivālu palikušas pašas labākās (un labdabīgākās) atmiņas: plaša un zaļa teritorija Cēsu novada Līgatnes pagasta Ratniekos - Latvijas Universitātes atpūtas kompleksā “Ratnieki”, kur apmeklētāji starp dažādām skatuvēm un šķūņiem klīst rāmā hipiju mierā un piedzīvo arī atbilstošus muzikālos (un ne tikai) notikumus. Un kur nu vēl plašais un skaistais ābeļdārzs! Iespējams, ka kaut kas no šīm atmiņām vairs nav pieejams, taču kopējais festivāla koncepts noteikti nav mainījies. Jāpiebilst, ka “Laba daba” ir vienīgais lielais mūzikas festivāls, kas norisinās ārpus pilsētvides un piedāvā brīvdienas pie dabas, skaistā Gaujas Nacionālā parka teritorijā.

Ciemos islandieši, jamaikieši, tanzānieši, pakistānieši u.c.

Uz “Labas dabas” piecām skatuvēm uzstāsies vairāk nekā piecdesmit mūzikas apvienību un dīdžeju, kā arī būs skatāmas vismaz desmit teātra izrādes, performances un dzejas lasījumi, varēs redzēt daudz kino, tiks rīkotas radošās darbnīcas, sporta spēles, amatniecības tirgus un daudzas citas lietas.

Publicitātes foto

Ja par mūziku, tad jau pirmie izziņotie ārzemju mākslinieki bija itin cienījami - Islandes elektroniskās mūzikas apvienība “GusGus”. Šī Reikjavīkas grupa savu darbību uzsāka jau tālajā 1995. gadā, kad iznāca viņu debijas albums “GusGus”. Pašlaik grupas diskogrāfijā ir jau 12 albumi (pēdējais no tiem ir 2023. gada novembrī izdotais “DanceOrama”), kā arī ap 40 singliem un video. “”GusGus” savā mūzikā atklāj plašu eksperimentālu, inteliģentās deju mūzikas pasauli, apvienojot dažādus virzienus, sākot no triphopa, tehno un “house”,” teikts festivāla mājaslapā.

Nākamie tika likti trumpī īpašie viesi no Lielbritānijas - regeja kolektīvs “Mungo’s Hi Fi” no Glāzgovas. 50. gados līdz ar apjomīgu Jamaikas imigrantu ierašanos Britu salās līdzi tika atvesta arī Jamaikas mūzika. “Tā britu kultūrā iesakņojās ska un regeja dziesmu ritmi un tiem neatņemamā “soundsystem” kultūra - Jamaikai tipiskās tematiskās diskotēkas ar pašbūvētām skandām un dejām līdz rīta gaismai.” Grupa “Mungo’s Hi Fi” ir šo tradīciju turpinātāji - dīdžeja un producenta Daga Peina 2000. gadā izveidotā soundsistēma ir uzticīga Jamaikas mūzikas specifikai. Gadu gaitā kolektīvs radījis savu ierakstu izdevniecību “Scotch Bonnet Records”, un tā sastāvā šobrīd ir četri mākslinieki, kuri gan kopā, gan atsevišķi pārstāv “Mungo’s Hi Fi”. Līdz šim izdoti desmit albumi un grupas skaņdarbi atskaņoti miljoniem reižu gan “YouTube”, gan citās straumēšanas platformās.

Publicitātes foto

Savukārt noslēdzošais importa pieteikumu akords jau acīmredzot bija tēmēts uz eksotikas cienītājiem - “Abeneko & The Positive Mind” no Tanzānijas, “Ashraf Sharif Khan & Viktor Marek” no Pakistānas, kā arī ukraiņu postpanka mūziķi BaWN.

No “pastniekiem” līdz “baložiem”

Lai nu piedod Rietumu “stāri”, taču “Labā dabā” viņi vienmēr bijuši tikai kvalitatīva piedeva pašmāju mūziķiem un to radītajai noskaņai. Pat grūti no to plašā klāsta nosaukt pašus, pašus galvenos, bet laikam par tādiem jāmin Ingus Baušķenieka grupu “Dzeltenie pastnieki”. Bet varbūt Uģa Prauliņa nesen reanimētās “Vecās mājas”? Vai Arņa Račinska blice “Laika suns”, kas spēj piepildīt pat “Palladium”? Vai turpat uzspēlējušo turbofolka apvienību “Oranžās brīvdienas”?

Papildus tām jāmin arī “underground” leģendas “Inokentijs Mārpls” un “Baložu pilni pagalmi”, atdzimušie ska veterāni “Voiceks Voiska” un viņu līdzinieki “All Day Long”, postmetāla triecienspēks “Nostra”, Artis Dvarionas jeb Lapsene, arī harismātiskā Elizabete Balčus, revolucionārās “Depustūtes” un daudzi, daudzi citi.

“Jauno Jāņu orķestrim” jauns piedāvājums

Uz šī fona mazliet pat neiederīgi izskatās “Jauno Jāņu orķestris” (un arī sievu etnoprieka grupa “Ogas”), taču viņi arī ir gana labdabīgi, turklāt “dzelzs vilka” Jura Kaukuļa stūrētā jaunfolka grupa nesen nākusi klajā ar jaunu studijas albumu “Deju dziesmas”. Tas ir ceturtais JJO lieldarbs, kas seko “Kālabad” (2013), “Ieviņa” (2018) un “Saule brauca debesīs” (2018), taču jaunā darba piedāvājums ir konceptuāli krietni citādāks - “Deju dziesmās” ir apkopota latviešu skatuviskajai dejai radīta mūzika, komponēta vairākiem lieliem deju notikumiem, tostarp XVII Deju svētku latviešu skatuviskās dejas lielkoncertam “Balts”.

Kopumā 14 kompozīcijas - Jura Kaukuļa oriģinālmūzika ar dainu vārdiem, kā arī latviešu tautasdziesmu aranžējumi. Novēlējums klausītājiem: galvenais nesadomāties, ka albumā būs kāda jestri dancojamā mūzika - lielāko daļu šo JJO dziesmu klausoties, gara acīm var skatīt Deju svētku grandiozumu “Daugavas” stadionā, te nav vietas prastiem zaļumbaļļu dančiem! “Deju dziesmas” ir perfekti noaranžēts skaņu materiāls 21. gadsimta (un Jura Kaukuļa) tautiskajā versijā, ko ģimeniskos saietos var droši likt uz “maģīša” - noliedzēju nebūs. Ieteicamākās dziesmas - “Ar laiviņu ielaidos”, “Saulīt’ vēlu vakarā” un “Spēka elpa” (šī tiešām ir dejai radīta?), ap rīta pusi derēs arī “Kur palika muzikanti”. Ir, protams, arī pa kādam glupākam gabalam, piemēram, “Es iesēju lielu pupu” un “Kic, kaķīt, peļot” negribētos dzirdēt nekur un nekādos apstākļos, taču pievērsim uz to acis - viss taču vienmēr nevar izdoties…

Teātris, dejas, performances, kino un daudz kas cits

Ārpus muzikālajām norisēm būs arī ļoti daudz cita veida radošo norišu. “Labas dabas” Lielajā šķūnī jeb uz Suņa skatuves plānota plaša teātra, dejas izrāžu un performanču programma. No tās īpaši atzīmējams ir eksperimentālās improvizācijas koncertnotikums “Tabula rasa 18C”, kurā mūziķi radīs skaņdarbu “no baltas lapas” - tā ir Willa Teātris vadītāja Kalvja Lasmaņa un skaņraža Kaspara Rolšteina inspirēta koncertsērija jeb platforma brīvdomātājiem, kas reizēm uztver spocīgus signālus viņpus mūzikas žanru paradigmu horizonta.

Skatuves un starpžanru mākslas programmā šogad dzeja, poētisms un eksperimenti mijiedarbosies ar ierastām un mazāk ierastām skatuves mākslas formām. Šī programma tiek realizēta, sadarbojoties ar Willa Teātri, teātra studiju “Kāpnes”, laikmetīgās dejas dejotāju apvienību “LDM5” un neatkarīgiem māksliniekiem. “Kino zālītē” sadarbībā ar Rīgas starptautisko īsfilmu festivālu “2Annas” tiks rādīta filmu programma un būs skatāms īpaši piemeklēts tematisko īsfilmu maratons.

Neiztrūkstoši festivāla centrālajā laukumā būs LR6 - LU Radio NABA skatuve un tiešraides studija 36 stundu garumā.

Rezumējot: ja nākamās nedēļas nogalē redzat nedaudz īpatnējāka paskata jauniešus kaut kur dodamies ar mugursomām, teltīm, guļammaisiem u.tml. atribūtiku, tad ziniet - tie uz Līgatni, uz “Labu dabu”!

Pasākumi

Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) aģenti Anatolijs Čepiga un Aleksandrs Miškins, zināmi arī ar segvārdiem Boširovs un Petrovs, kuri patlaban uzturas Maskavā, nodarbojas ar cilvēku vervēšanu un viņu apmācīšanu diversiju organizēšanai Eiropā – telekanālā "Doždj" paziņojis bulgāru žurnālists – izmeklētājs Hristo Grozevs. Saskaņā ar Grozeva teikto, Anatolijs Čepiga dzīvo Maskavā, Mičurina prospektā, netālu no VDK augstskolas, un nodarbojas ar spiegu apmācību gan profesionāļu, gan neprofesionāļu līmenī.