Saulgriežiem tuvojoties un to kontekstā vienmēr ir interesanti uzzināt, ko svētkos iecerējusi darīt apvienība “Tautumeitas” – kā zināms, grupas līdere Asnate Rancāne ir diplomēta etnomuzikoloģe. Pagājušajā gadā “Tautumeitas” pārsteidza ar to, ka ap saulgriežiem devās uzstāties prestižajā Glastonberijas festivālā – to būtu grūti atkārtot, taču arī šogad Asnatei ar komandu ir vērā ņemamas un pat pārsteidzošas novitātes.
Šogad grupa “Tautumeitas” aicināja kopīgi sagaidīt saulgriežu sauli īpašā rītausmas koncertrituālā Daugmales pilskalnā Ķekavas pusē. Šīm rindām nonākot pie lasītājiem, pasākums gan būs jau noticis - tas bija ieplānots 22. jūnijā pulksten 3.30 no rīta. Koncertrituālam tapa arī īpaša skatuve, kuras scenogrāfisko risinājumu veidoja starptautiski godalgotais latviešu mākslinieks un dizainers Artūrs Analts.
Par to, ka šis pasākums radīs interesi, nebija šaubu, bet, ka tādu… Jau nedēļas sākumā uz to bija izpārdotas visas biļetes, lai gan Daugmales pilskalna teritorijas ietilpība tika novērtēta uz 1500 cilvēkiem. Teorētiski vietas šeit ir pat vairāk, tomēr Asnate bija piesardzīga: “Pieprasījums bija grandiozs, mēs pat nebijām tādu gaidījuši, taču bija bažas - nakts, tumsa, drūzmēšanās, sastrēgumi utt. Līdz ar to vairāk par 1500 cilvēkiem laist tur būtu riskanti.” Kā zināms, Daugmales pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģisks piemineklis, kas iekļauts arī valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, un tas pieprasa īpašu pietāti un neiejaukšanos dabas procesos tā apkārtnē.
Par izpārdoto koncertu “Tautumeitas” bija ļoti priecīgas. Grupas dalībniece Laura Līcīte: “Esam patiesi saviļņotas par cilvēku lielo atsaucību un vēlmi sagaidīt maģisko saulgriežu rīta sauli kopā ar mums! Tas ir muzikāls piedzīvojums, kura nospiedums paliks atmiņās uz ilgu laiku. Zinām, ka daudzi nepaspēja iegādāties biļetes, taču tam ir arī gaišā puse - tas mums dod lielu motivāciju koncertrituālu veidot kā ikgadēju tradīciju!”
To pieļāva arī Asnate, prātojot, ka varbūt šādu koncertrituālu varētu katru gadu rīkot citā vēsturiskajā pilskalnā: “[Šādā pasākumā] ir noteikti jābūt klātesošai šai senatnes sajūtai, bez tās nevar. Cilvēkiem ir nepieciešams šāds patiesums un īstas, varbūt pat mazliet piemirstas, izjūtas - to mēs tagad labi redzam.”
“Tautumeitas” vienmēr bijušas senatnīgo saulgriežu svētku sludinātājas. “Mēs katru gadu sagaidām šo maģisko saulgriežu saullēktu, bet nu mēs vēlējāmies to darīt plašākā pulkā - sniegt milzīgu enerģijas lādiņu, “Tautumeitu” mūzikai savijoties ar dabas stihijām, cilvēku vienotību un saulgriežu rituāliem, un kopā piedzīvot Lielo kosmisko saulgriežu notikumu,” stāsta Asnate. “Vasaras saulgriežos mēs apzināmies savu latvietību, saknes un saikni ar dabu. Apziņa, ka šīs tradīcijas saglabājušās pat no neolīta laikiem, piešķir lielu jēgu un dod mums perspektīvu. Tāpēc mēs ļoti vēlējāmies visenerģētiskākajā gada laikā īstenot mūsu ieceri par koncertrituālu.”
Grupai šī pirmssvētku nedēļa bijusi koncertiem bagāta (Jēkabpils, Cēsis u.c.), bet pēc uzstāšanās Daugmales pilskalnā dziedātājas beidzot varēs doties katra uz saviem laukiem - māsām Rancānēm tā ir Baltinavas puse -, lai vismaz Jāņu nakti svinētu tuvinieku lokā. Pēc tam jau atkal plānoti koncerti malu malās: 3. jūlijs Branku Brančotavā (tas ir Jelgavas pusē), 6.-8. jūlijs Rūdolfštates festivāls Vācijā, 13. jūlijs Telši (Lietuva), augusta sākumā “Festival du Bout du Monde” Francijā utt.
Šonedēļ “Tautumeitas” izdeva arī saulgriežu svētku vēstnesi - jaunu dziesmu “Danco, Jāni”. Tās piedziedājumā izmantota vissenāk dokumentētā Jāņu tautasdziesmas melodija, kas kopā ar spēcinošu tekstu un pirmatnīgām stīgu instrumentu skaņām uzbur īstu Jāņu nakts mistēriju.
“Visapkārt līgojas ziedu pļavas, ugunskura dūmi viegli reibina, un norīb zeme, pašam auglības dievam Jānim atjājot un vienojot mūs kopīgā rituālajā dejā. Tikai gada visīsākajā un maģiskākajā naktī to var piedzīvot - uguns savienojas ar ūdeni, diena ar nakti, sievišķais ar vīrišķo,” svētku sajūtas stāsta dziesmas idejas autore Aurēlija Rancāne.
“Tautumeitas” bieži vien raisījušas diskusijas visa tautiskā piekritēju vidū - grupa savā mūzikā izmanto latviešu tautasdziesmu melodijas un tekstus, taču veido spēcīgas harmonijas un sakausē tās ar mūsdienīgiem skaņu celiņiem. Grupa ir radoša arī ar savu vizuālo tēlu - meiteņu tērpi, kroņi un arī skatuviskās kustības tuvina tautiski tradicionālos tēlus ar futūristisko, līdz ar to “izskats ir kosmisks, tomēr reizē arī autentisks, spēcīgs un sievišķīgs”. Kopumā tas viss veido, kā to definē “Tautumeitu” komanda, “maģisku un spēcīgu jaunu latvisko skanējumu”. Ne visiem šis “jauni latviskais” ir pa prātam, jo tas skan pārāk moderni, kā arī izskatās un izklausās pārāk… labi.
“Tautumeitām” ir jaunumi arī sastāva ziņā - no apvienības pamatkodola ierindā palikušas galvenais triecienspēks, māsas Asnate un Aurēlija Rancānes, kā arī Laura Līcīte. Nu jau vairākus gadus sevi par pilntiesīgu “tautumeitu” sauc arī lieliskā Gabriēla Zvaigznīte, savukārt relatīvi nesen sastāvam pievienojušās divas jaunas dziedātājas - Annemarija Moiseja un Kate Slišāne. Jāatgādina, ka pavasarī grupu atstāja no pirmsākumiem tajā bijusī Ilona Dzērve, kura sociālajos tīklos informēja par savu vēlmi “izmantot savu dziedātājas potenciālu arī akadēmiskās mūzikas žanros”, kas “ir arī bijis mans agrīno studiju laika sapnis, kad apguvu mūzikas pedagoģiju un diriģēšanu”.
Uz vakantajām vietām kastings neesot rīkots - jokoja Asnate, jau daudz nopietnāk argumentējot izvēli par labu abām jaunpienācējām. Pirmām kārtām abas pazītas jau iepriekš. Arī Kate ir no folkloristu ģimenes, dzied folkloras kopā “Upīte”, kā arī Latvijas Mūzikas akadēmijā studē etnomuzikoloģiju, tātad “viņa ir mūsu cilvēks - pieredze ir līdzīga, arī vērtības ir līdzīgas”. Savukārt Annemarija piepalīdzējusi grupai jau gada sākumā notikušajā koncertbraucienā uz Austrāliju, “arī viņa ir brīnišķīga vokāliste, azartiska meitene, prot spēlēt arī instrumentus”.
“Svarīga ir pietāte pret mūsu tradīcijām, grupas kopienas sajūta un misijas popularizēt latviešu folkloru apziņa,” galvenos priekšnoteikumus tapt uzņemtai “Tautumeitu” rindās strikti uzskaita Asnate.
Pašai Asnatei gan ir vēl arī citi jaunumi - pavasarī nāca klajā viņas un Staņislava Judina mazalbums “Kur zeme”, kam rudenī sekos arī pilnais albums. “Esmu ļoti priecīga par šo darbu, jo tas ļauj paskatīties uz folkloru un radošajiem procesiem caur pavisam citu perspektīvu, ļaujoties absolūti nepieradinātam radošumam!” priecājas etnodziedātāja. Savukārt maija vidū viņa Jaunajā Teikā rīkoja pirmo ģimeņu folkfestivālu “Taka” - tas bija ļoti patīkams, izglītojošs un arī labi apmeklēts pasākums. “Šķiet, ka ir jārīko,” taujāta par interesentu iespējām šo festivālu piedzīvot arī nākamajā gadā, piesardzīgi pauž Asnate. “Negribu neko apsolīt, redzēs, cik būs spēka, taču pieprasījums ir.”
“Man kā personībai ir ļoti svarīga folkloras iedzīvināšana cilvēkos!” iekarst dziedātāja. “Man ir žēl, ka folklora pie mums aizvien bieži tiek uzskatīta par tādu kā muzeju, kas tiek izmantots un par kuru atceras tikai svētkos un ģimeņu godos, piemēram, krustabās u.tml. - tikai tad rodas sapratne par folkloras īstumu, par tās vērtībām. Taču, dzīvojot ar folkloras vērtībām, jau nav jāatsakās no moderna dzīvesveida un tā radītām ērtībām! Nav obligāti jāiet dzīvot mežā, to visu var labi savienot, tas viens otru var papildināt. Folkloras vērtības bagātina dzīvi! Personīgi man šī apziņa ir ļoti svarīga.”
