Nīderlandē dzīvojošā latviešu mūziķe Anna Madara Pērkone (skatuves vārdā Annna) ar savu jauno elektroniskās mūzikas projektu “Might Delete Later” sasniedz aizvien jaunas virsotnes. Nupat izdota jauna dziesma, par ko īpaši atzinīgas atsauksmes izteikuši britu dīdžeji, bet galvenais – pavisam drīz uzstāšanās prestižajā un milzīgajā festivālā “Tomorrowland”!
Anna Madara Pērkone plašākai auditorijai kļuva pazīstama pēc sekmīgās dalības konkursā “Supernova’2020”, kur piedalījās ar savu skatuves vārdu Annna un izcīnīja trešo vietu - viņas dziesma “Polyester” ar lipīgo piedziedājumu par T krekliem joprojām ir viegli atsaucama atmiņā. Mūziķe dzimusi un augusi Saulkrastos, taču nu jau teju desmit gadus dzīvo Amsterdamā. Reti, taču perspektīvā un interesantā mūziķe uzstājas arī Latvijā, piemēram, 2019. gada jūlijā Annna Siguldas pilsdrupu estrādē iesildīja pašu LP jeb Lauru Pergolicci, pirms pāris gadiem uzstājās festivālā “Summer Sound” un Tallinas ielas kvartāla izklaides vietā “Tu Jau Zini Kur” utt. Kā Annna viņa izdevusi vairākus veiksmīgus singlus un EP “Mortgage On Toast”, tomēr īstais izrāviens sācies tagad - jau kā “Might Delete Later”.
“Might Delete Later” ir elektroniskās mūzikas projekts, kas bāzējas uz balss pasta ziņu pārveidošanu deju mūzikā. Ikviens var atstāt savu balss ziņu īpaši izveidotā publiskā tālruņa līnijā, un no šiem sūtījumiem tiek veidoti skaņdarbi. Šis projekts straumēšanas servisā “Spotify” jau pārsniedzis piecu miljonu straumējumu robežu un Rietumos kļuvis tik populārs, ka “Might Delete Later” uzaicināti uzstāties festivālā “Tomorrowland” Beļģijā. Tas ir milzīgs pasākums, kas risinās jūlija beigās divas nedēļas nogales no vietas - ar neskaitāmām skatuvēm un ārprātīgi lielu mākslinieku skaitu. “Might Delete Later” uzstāsies uz “Freedom By Bud” skatuves 26. jūlijā - pirms britu producentes Semas Divainas (Sam Divine) un slavenās itāļu elektroniskās mūzikas grupas “Meduza”.
Pirms šī notikuma projekts laida klajā jaunu singlu “Think About Last Night”, bet vēl pirms tam rada laiku intervijai “Neatkarīgajai”. Jāsaka, ka saruna ar Madaru notika tikpat neparasti, cik neparasti top viņas mūzika - kaut kur ceļā starp Rīgu un Saulkrastiem, mazliet automašīnā, mazliet telefoniski, bet lielākoties e-pastu veidā, latviešu valodā ar rietumniecisku piesitienu, noslēguma punktu sarunai dziedātājai pieliekot kādā lietainā un vētrainā dienā no Amsterdamas.
Pastāsti mazliet vairāk par savu jauno singlu “Think About Last Night”. Stāstīji, ka tas veidots no kādas ļoti mīļas, bet sirdi sāpinošas balss ziņas - ar ko tieši šī balss ziņa tev iekrita prātā un lika sacerēt skaņdarbu?
Es biju par to aizkustināta jau no pirmā brīža, kad šo balss ziņu izdzirdēju. Likās, ka tās stāstā ir kaut kas noslēpumains. Tas sākās ar vārdiem: “Man patīk zēns, mēs satikāmies, viņam patīku arī es, bet mēs nekad vairs netiksimies” - tas izklausījās kā kaut kāda aizliegta mīlestība. Tas likās kaut kas nereāls, sēžot savā studijā, klausoties šīs balss ziņas un dzirdot šādas lietas. Zini, šajās dienās es saņemu apmēram 20 balss ziņas no visas pasaules, dažādās valodās. Kad sēdi un smaidi vai raudi kopā ar kādu vai kāda stāstu, tā ir visneticamākā sajūta! Un šī balss ziņa bija viena no tādām. Tā tiešām aizskāra kaut ko manā dvēselē, un uzreiz sāku dziedāt šai ziņai virsū vārdus, ko dzirdēsi dziesmā.
Šī dziesma esot aizķērusies Britu salu dīdžeju prātā - kā tieši? Viņi to spēlē raidstacijās, klubos?
Dziesma tika izdota tikai 12. jūlijā, taču es jau pāris mēnešus to turēju kā tādu mazu kucēnu, ko gribas palaist skriet bez siksnas. Es parādīju šo dziesmu kādam cilvēkam, kuru ļoti cienu - vienam no pasaules lielāko mākslinieku menedžeriem. Taču zini, kā tas parasti ir ar mūziku - cilvēki saka, ka viņiem patīk dziesma, bet šī industrija ir tik ļoti piesātināta, ka ir reti tādi brīži, kad viņi pasaka to, ko patiešām domā. Bet šoreiz man sociālajos tīklos bija ļoti daudz ziņu no faniem, no citiem DJ, kas prasīja: “Kad beidzot to izlaidīsi!?”
Pagājušajā vasarā es biju pirmā latviete ar dziesmu BBC Radio 1 rotācijā (nu, tā vismaz teica Toms Grēviņš), bet tad “Amsterdam Dance Event” sapazinos ar pašiem BBC dīdžejiem un apmainījos ar kontaktiem. Un tagad lielākā “plugger” aģentūra Lielbritānijā, kas pārstāv arī man traki mīļo dziedātāju Sam Smith, vēlējās man palīdzēt šo dziesmu nosūtīt uz radio - iekniebiet man, vai es nesapņoju!
Pastāsti nezinātājiem, kā notiek “Might Delete Later” kompozīciju radīšana. Aicini faniem iesūtīt balss ziņas no visas pasaules uz publisko mobilā telefona numuru un pēc tam tās ietērp elektroniskās melodijās?
Jā, būtībā precīzi raksturoji tieši to, kā tas notiek. Sandri, varbūt tev vajadzētu būt manam menedžerim (smejas)? Šajās dienās es saņemu tik daudz balss ziņojumu, ka dažreiz man jāatvēl pat visa diena, lai tos visus noklausītos un sašķirotu. Balss ziņas organizēju, lai būtu vieglāk saprast, kas der kurai sajūtai, pie kuras dziesmas tās varētu pielikt. Kategorijas sastāv no salauzām sirsniņām, stresa, mīlestības, līdzi dziedāšanas balss ziņām nakts vidū utt., u.t.jpr. Noklausos kādu jauku ziņu un nodomāju, ka šī būs laba [tēma]. Bet ne tagad. Un tad pēc pāris dienām atkal atgriežos pie šīs pašas ziņas, taču nu jau man tā izklausās pavisam citādi. Tas viss izklausās haotiski, bet tā esmu es.
Kas ietilpst tavā komandā, kā vispār notiek uzstāšanās zem zīmola “Might Delete Later”?
Runājot par “Might Delete Later”, es esmu priekšplānā. Es zinu, ka izklausās savtīgi, bet tā tas ir. Esmu bijusi vairākās grupās, un parasti viss beidzās ar to, ka es biju tā, kas kārto sociālos tīklus, tā, kas atbild uz e-pastiem, tā, kas organizē koncertus utt. Man apnika. Gribu būt pati sev boss, un tagad tā arī ir!
Protams, tas nav viegli, un kādreiz galva kūp no daudzajiem darbiem, bet - jā, esmu dziedātāja, producente, sociālo mediju direktore, arī menedžere utt. Savukārt uz skatuves kopā ar mani vēl ir perkusionists un dzīvo modulāro sintezatoru spēlētājs Bastian Benjamin. Man ir arī režisors, menedžeris, padomdevējs Chaim Kwakman un, protams, mana “Tomorrowland” komanda, kas sastāv no Carolina, Michel, Roy, kā arī mana neatņemamā “Might Delete Later” tehniskā komanda - Jenny Ho un Stefānija Pērkone. Man ir arī lielisks miksēšanas un māsteringa inženieris Matthew, kurš pārliecinās par to, lai katra dziesma skanētu lieliski, pēc tam, kad esmu viņam visā pilnībā nosūtījusi savu mūziku.
Par Beļģijā notiekošo festivālu “Tomorrowland” - kā tiki pie iespējas tajā uzstāties? Šis taču ir nenormāls pasākums - divi “vīkendi”, grūti saskaitāms skaits skatuvju, pie mākslinieku uzskaites vispār labāk neķerties!
“Tomorrowland” vienmēr ir bijis mans sapnis. Tas ir kaut kas, ko redzi trakulīgos video, bet nekad nedomā, ka pats varētu būt uz šīs milzīgās skatuves. Un - jā, es spēlēšu apmēram 5000 cilvēkiem uz milzīgas skatuves! Ja godīgi, tirpas skrien, šo iedomājoties vien… Pats labākais, ka es tur nebūšu DJ, bet “live electronic act”, kas festivāla rīkotājiem ir liels izņēmums.
Bet nu atpakaļ pie temata. Kā šis notika? “Voicemails” un “Eurosonic” bija tie lielie soļi, kas to visu veicināja. Protams, tas bija ļoti garš stāsts ar daudzām tikšanās reizēm un juristiem, bet beidzot aprīlī parakstīju līgumu ar savu sapņu aģentūru, kas ietilpst “Tomorrowland” ģimenē. To sauc “One World”, un es esmu viena no 15 māksliniekiem, ko viņi pārstāv. To vidū ir arī Afrojack, John Newman un citi, bet pa starpu tam visam tāds galīgi nedzirdēts mākslinieks kā “Might Delete Later” (smejas).
Palīdzēja Nīderlandē notiekošais festivāls “Eurosonic”?
Tas notika martā, kad dzīvē viss gāja tik traki, ka vienā brīdī jau domāju atmest visam ar ķepu, jo nebija viegli. Bet tad, visvairāk jau pateicoties misteram Tomam Grēviņam, kurš man deva iespēju uzstāties Deju svētku noslēgumā piecos no rīta pēc “Labvēlīgā tipa”, lietas mainījās. Es toreiz domāju: “Kurš tad dejos tik agri no rīta!?” Bet dejoja gan. Un kā vēl! Tā mana apbrīnojamā Latvija un, protams, Toms man palīdzēja nokļūt “Eurosonic” [festivalā Groningenā]. Jāatzīst, ka šis festivāls man deva lielu impulsu, un es domāju, ka “Tomorrowland” cilvēki tieši tur mani arī ieraudzīja, jo mana zāle bija pilna ar dejotāju sviedriem. Es tiešām lepojos ar uzstāšanos “Eurosonic”! Tā laikā man bija daudz tikšanos, un no šī laika man vēl joprojām apkārt ir brīnišķīgi cilvēki, kas palīdz nokļūt apbrīnojamās vietās. Bet jā, teikšu, kā ir - es viņiem visiem skraidu pakaļ un daru visu, ko varu, lai paliktu uz viņu aktualitāšu radara!
Tavos plānos ir arī slavenais Ungārijas festivāls “Sziget”?
Es centos sasniegt gandrīz katru cilvēku, kas bija klāt manā šovā “Eurosonic” - rakstīju nemitīgus e-pastus, divas vai pat trīs reizes, ar atgādinājumiem, lai pievērstu cilvēku uzmanību. Arī šie lieliskie cilvēki no “Sziget” bija tur, “Eurosonic”, un viņi vēlējās, lai ciemojos arī pie viņiem Ungārijā.
Un ne tikai tas - viņi gribēja arī sadarboties sociālo mediju kampaņā ar balss ziņām! Esmu neticami pateicīga un arī ļoti nobijusies par to, kas notiks nākamajās četrās nedēļās, bet esmu strādājusi uz to visu savu dzīvi. Labi, es pārspīlēju, bet esmu tam strādājusi katru dienu 14 stundas dienā pēdējos desmit gadus. Nu tā, ka, pat rakstot šo ziņu, man priekšā ir “to do” liste ar 56 lietām, kurām jānotiek, pirms jūlija vidū spēlēšu “Heineken” ballē Amsterdamā.
Vai šie “Might Delete Later” panākumi nozīmē, ka Annnas projektam ir pienākušas beigas?
Annna nekad nebeigsies, jo man ir ļoti daudz mūzikas, kuru vēlos izdot kā Annna. “Spotify” vien šim projektam ir 31 000 klausītāju mēnesī! Taču “Might Delete Later” uzņemtais temps ir tik ātrs, ka es burtiski nevaru tikt līdzi abiem vienlaicīgi. Godīgi sakot, “Might Delete Later” izauga ļoti ātri, bet Annna gluži vienkārši netiek tam līdzi. Es turpināšu abus [projektus], bet pagaidām nezinu, kā to paveikt vienlīdz ātros tempos.
Skatos, ka joprojām ieturi ekoloģisko līniju, ko pie mums atrādīji ar šeit vispazīstamāko no tavām dziesmām par T krekliem - tiek uzsvērts, ka faniem nosūtītie materiāli ir uz bioloģiski degradablām lapiņām.
Jā, viss, ko daru, no plakātiem līdz “merch”, ir ekoloģiski. Es patiešām vēlos būt droša, ka nepiesārņoju planētu un atstāju pēc iespējas mazākas [ekoloģiskās] pēdiņas ar to, ko daru. Tas ir sarežģīti un par 30% līdz pat 70% dārgāk, bet, lai padarītu lietas ilgtspējīgas un lai tas, ko pārdodu, tiešām personificētu mani, es to vienalga daru. Par ekoloģiskām, siltām un foršām lietām runājot - tev vajadzētu izmēģināt tās bambusa “Might Delete Later” zeķes, tās ir tiiiiik mīkstas (smaida)!
Cik gadus tu šobrīd jau dzīvo Nīderlandē? Cik sapratu no kādas intervijas, šo valsti par savu dzīvesvietu izvēlējies ļoti mērķtiecīgi, jau iepriekš iemācoties nebūt ne vieglo holandiešu valodu.
Jā, klausies, tas taču ir jau pirms apmēram desmit gadiem, kad uz šejieni atbraucu! Izklausās traki daudz... Bet jā, es atbraucu uz Nīderlandi un jau pirms tam runāju nīderlandiski. Pati mācījos, uzturoties savās mājās Saulkrastos. Es šeit vispirms studēju, bet pēdējos desmit gadus strādāju, tāpēc Nīderlande jau ir kā mana azote.
Ar ko tu tur nodarbojies?
Līdz šim man paralēli mūzikas karjerai bija pilna laika darbs - līdz martam strādāju kā zīmola menedžere lielā tehnoloģiju uzņēmumā. Tur cilvēki bija lieliski, ļaujot man strādāt nepilnu darba laiku, lai es varētu darīt to, ko daru tagad ar “Might Delete Later”. Bet kopš marta esmu pilna laika “Might Delete Later”, ko ir traki atzīt, bet - jā, tas ir tas, ko es tagad daru. Man ir arī mazs uzņēmums, esmu sociālo mediju konsultante, bet pašlaik visu pārējo esmu nolikusi malā, jo šis viss iet “uz urrā” un esmu laimīga, ka tagad varu būt pilna laika māksliniece un pilnībā dzīvot no mūzikas. Arī šo sakot, uzmetas zosāda…
Kaut kad plānoji izveidot nelielu ierakstu studiju savos dzimtajos Saulkrastos. Vai šis plāns ir realizējies?
Saulkrasti ir mana pilsēta, bet tas plāns vēl ir kaut kur domu kalnos. Pašlaik realizēju sapni par studijas izveidi Amsterdamā, kas ir bijis ļoti grūts ceļš. Kopš janvāra esmu pilnībā kapitāli izremontējusi studijas telpas, un, kamēr šeit runāju, šodien ir pirmā diena, kad ievācos studijā. Vēl pāris nedēļas būs tāds kā kempings ar sintezatoriem uz grīdas, bet man beidzot būs īsta studija - ne papildu istaba ar instrumentiem, ne “bedroom studio”, bet mana studija! Man ir traki paveicies, ka varu šo dabūt gatavu.
Visiem svešatnē dzīvojošajiem latviešiem ierastais jautājums - cik bieži sanāk paviesoties Latvijā? Atpakaļ negrasies?
Jā, šo jautājumu man bieži uzdod, bet man vienmēr ir viegli atbildēt, jo es bieži esmu Latvijā, Saulkrastos, un kādreiz arī pa Rīgu sanāk paklīst. Es vienmēr būšu šeit, jo nav nekā labāka kā paņemt savu klēpjdatoru un klausīties balss ziņas pie jūras. Tāpēc - jā, es noteikti Latvijā pavadu un pavadīšu pāris mēnešus gadā, palīdzot mammai un rakstot jaunu mūziku.
Kad mēs redzēsim “Might Delete Later” šeit? Kaut ko ieminējies par ballīti kopā ar Tomu Grēviņu augustā.
Kaut kas noteikti tur briest, jo kaut kam tur ir jābūt (smejas)! Pagājušajā gadā es uzstājos dažos lieliskos festivālos, piemēram, “Positivus”. Zinu, ka šis izklausīsies nu ārkārtīgi izrādīgi, bet mana programma šovasar ir tik pilna, ka nesanāk nekur Latvijā uzspēlēt. Kaut kā pašai jāaptver, ka viss šis notiek, jo e-pastu darbos un studijas stundās tas aizmirstas. Tāpēc augustā mēs ar Tomu un Lindu [Samsonovu] varbūt sarīkosim labāko un vienīgo ikgadējo ballīti. Sekojiet informācijai manos sociālajos tīklos, un varbūt jūs būsiet īstajā vietā un laikā!
