Intervijas

Ir ievēlēts jauns Valsts prezidents – Edgars Rinkēvičs, bet viņš nav ievēlēts ar vienotas valdošās koalīcijas balsīm. Var skatīties no kuras puses grib, bet jāatzīst – ir izveidojusies jauna politiskā realitāte ar jauniem sadarbības partneriem.

Par to, kāpēc netiek atlaista Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, par iespējamo ārkārtas nodokli bankām un energouzņēmumiem, vājo komercbanku kreditēšanu, gauso Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšanas gaitu un citiem jautājumiem “Neatkarīgās” intervija ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (“Jaunā vienotība”).

Jaunievēlētais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ekskluzīvā intervijā „Neatkarīgajai” – par Valsts prezidenta kancelejas revīziju, par jaunas valdības iespējamību, par „Jaunās vienotības” biedrakartes nolikšanu, par vēstnieku Juri Poikānu, kurš neparakstīja LGBT atbalsta vēstuli, par latviešu valodu un bruņojumu.

Dziedātāja sarunā ar portālu “rus.nra.lv” dalījās savās pārdomās par kara ietekmi uz mūziku, Staļina represijām, “ārvalstu aģentiem” un “čekas maisiem”.

Saeimas 22. maijā rīkotajā vērienīgajā forumā “Vai Latvijai ir nepieciešama ilgtspējīga, Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša enerģētikas stratēģija” ar saviem redzējumiem piedalījās arī Valsts prezidenta amata kandidāti Elīna Pinto, Uldis Pīlēns un Edgars Rinkēvičs. Par jaunizveidotās Klimata un enerģētikas ministrijas darbu, enerģētikas stratēģijas trūkumu, Latvijas pieļautajām kļūdām, augsto enerģijas cenu līmeni un labākas nākotnes iespējām “Neatkarīgās” saruna ar Uldi Pīlēnu (“Apvienotais saraksts”).

Runas par kārtējo nodokļu reformu Latvijā mazliet atgādina runas par Ukrainas armijas plāniem izdzīt no valsts Krievijas iebrucējus. Abos gadījumos it kā vajadzētu atgūt to, kas iepriekš pazaudēts, un abos gadījumos nav skaidrs, kad attiecīgais pasākums sāksies un vai tas jau nav sācies. Saruna ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Reiru (JV) notika nedēļā, kad komisija sanāca divas dienas pēc kārtas, lai spriestu par kārtējiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Vai tā jau ir nodokļu reforma, vai kas cits?

Jaunieši izrādījuši negaidīti lielu atsaucību iespējai pieteikties Valsts aizsardzības dienestā. Lielākā daļa no viņiem to darījuši patriotisma jūtu vadīti, taču ir arī citas motivācijas.

“Darbus, kas ir Valsts prezidenta pārziņā, var veikt ar manām zināšanām un pieredzi. Tas man neprasītu milzīgu ieskriešanos. Šobrīd tas nav mazsvarīgi. Turklāt esmu lauzis visus iespējamos laika rekordus, būdams ārlietu ministra amatā. Šī atziņa man deva zināmas pārdomas: kurp doties tālāk?” teic ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), viens no trim pretendentiem uz Valsts prezidenta amatu.

“Manās dziesmās nav ne abstrakciju, ne kādu apzināti veidotu konstrukciju. Es dziedu par to, kas mani uztrauc. Es esmu godīgs un patiess pret sevi un arī savu klausītāju mānīt negribu,” saka populārās deju mūzikas grupas “Tranzīts” solists Ralfs Rubenis.

Tiesnešu vajāšana par to vai citu spriedumu; ir izskausta ministra politiskās ietekmes realizēšana uz tiesu varu; Jēkabpils slepkavības lietā gaidāmas aizvien jaunas nepatīkamas atklāsmes; ģenerālprokurora Jura Stukāna izteikumi par prokurora taisnību, nevainīguma prezumpcijas redzējumu ir tikai un vienīgi paša ģenerālprokurora interpretācija; tiks izskaustas esošās garās tiesvedības un nepieļauta jaunu garo tiesvedību veidošanās; Rīgas vārds daiļos Eiropas tieslietu pasākumi karti; nav zudušas cerības Rīgā ievilināt kādu no Eiropas tieslietu institūcijām, – par šiem un citiem jautājumiem intervija “Neatkarīgajā” ar tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri (“Jaunā Vienotība”).

“Iniciatīvas prasība ir noraidīta” – tāds uzraksts “rotā” portālā “manabalss.lv” iesniegto iniciatīvu “Par algu iesaldēšanu Valsts prezidentam, ministriem u.c. tautas kalpiem”, kas šobrīd – jau pēc Ministru kabineta noraidījuma – savākusi vairāk nekā 17 000 parakstu. Iniciatīvas autore ir Nora Freimane, uzņēmēja, valdes locekle Biznesa efektivitātes asociācijā.

Krievijas – Ukrainas karš turpinās jau otro gadu, un vismaz pagaidām tam neredz galu. Tiek izteiktas dažādas prognozes, starp kurām ir arī visai satraucošas. Par to, kā varētu šis karš beigties, cik bīstama var būt tā tālāka eskalācija un cik lielā mērā apdraudētas ir Krievijas kaimiņvalstis, tajā skaitā Latvija, sarunājos ar vienu no Krievijas pazīstamākajiem politologiem/kremļelogiem, kādreizējo partijas “Labējo spēku savienība” politiķi Dmitriju Oreškinu.

Bijušajam Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājam, tagad ģenerālprokuroram Jurim Stukānam līdz pilnvaru termiņa beigām atlicis nedaudz vairāk par diviem gadiem. Intervijā “Neatkarīgajai” ģenerālprokurors skaidro savu nostāju par kandidēšanu uz nākamo termiņu, stāsta, kādēļ nepieciešami Kriminālprocesa likuma grozījumi, lai novērstu ilgstošās tiesvedības, pamato, kādēļ viņš ar šādu likumdošanas iniciatīvu nav gatavs doties uz Saeimu, atminas notikumus saistībā ar tā dēvēto Lato Lapsas krimināllietu un Valsts ieņēmumu dienestu un pauž pārliecību, ka ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atbilstība amatam noteikti ir jāizvērtē, bet ne saistībā ar skandalozajiem VID kriminālprocesiem.

Bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas Pirmās izmeklēšanas nodaļas vadītājs Intars Štālbergs “Neatkarīgās” lasītājiem atklāj vēl vienu stāstu par nejēdzībām VID un tās ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes darba metodēm.

Par skandāliem, haosu un nepieciešamības pēc vadības un domāšanas nomaiņas Valsts ieņēmumu dienestā, ārkārtas nodokli komercbankām un energouzņēmumiem, to, kā piespiest Latvijas komercbankas izsniegt kredītus reģionos, bet Latvijas aizsardzības resora ierēdņus – nezagt – “Neatkarīgās” sarunas turpinājums ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu.

Par “Apvienotā saraksta” īpašo pozīciju valdībā, premjera un finanšu ministra šauri tehnokrātisko pieeju valsts attīstības un drošības jautājumiem, Uldi Pīlēnu kā Valsts prezidenta amata kandidātu un to, kā novērst gaidāmo katastrofu veselības aprūpē, “Neatkarīgās” saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu (“Apvienotais saraksts”).

“Tu jautā: kur ir Dievs tajā visā, kas notiek apkārt? Dievs ir tranšejās pie karavīriem, Dievs ir dzīvojamo māju pagrabos, kur cilvēki slēpjas no bumbām, Dievs ir zem sagruvušajām mājām, kur cilvēki vairs nezina, vai no turienes izkļūs... Dievs ir blakus tiem, kuri cieš. Dievs ir dzīvībā, kas stiprāka par nāvi. Tāda ir šī pasaule, kur ikvienam cilvēkam ir izvēle – darīt labu vai ļaunu,” Lieldienu nedēļā teic Pēteris Sproģis, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps emeritus.

Vai patiesi Latvijā pazīstami politiķi var “sakārtot” lietas Valsts ieņēmumu dienestā (VID); vai patiesi Latvijā ir uzņēmēji, kuriem tiek atļauta nodokļu nemaksāšana; vai patiesi VID vadība nezina par notiekošo dienestā, – “Neatkarīgās” intervija ar Edgaru Veiguru, kurš savulaik strādāja par vadītāju kādreizējiem Ventspils tranzītbiznesmeņiem Igoram Skokam un Olafam Berķim piederošos uzņēmumos.

Martā pasaules uzmanības centrā nonāca tehnoloģiju pasaules līderu un mākslīgā intelekta (MI) pētnieku parakstītā vēstule, kurā paustas bažas par MI straujo attīstību un aicinājumi apturēt plašākus eksperimentus ar MI. Kaut uz sešiem mēnešiem, kamēr pasaules sabiedrība izstrādātu vienotu rīcības stratēģiju pret jauno apdraudējumu.

Par komercbanku nevēlēšanos uzņemties risku izsniegt Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieejamus kredītus, iespējamajiem risinājumiem konkurences audzēšanai banku sektorā, ārkārtas nodokli bankām, ģeopolitisko risku ietekmi, kā arī valsts nevēlēšanos un nespēju tieši ietekmēt banku darbību vai iesaistīties banku tirgū “Neatkarīgās” saruna ar Latvijas Bankas (LB) prezidentu Mārtiņu Kazāku.

“Man nepatīk, kā dažkārt tiek stāstīts par Sibīrijas latviešiem: ka viņi ir nodzērušies, ka viņi dzīvo pussabrukušās mājās... Protams, starp daudziem latviešiem var gadīties arī tādi, bet tad nevajag doties uz Sibīriju – aizbrauciet uz kādas pilsētas nomali tepat Latvijā. Vienā pašā Krasnojarskā bija pieci latviešu izcelsmes profesori, kuri savulaik no Latvijas bija deportēti kā pusaudži. Tomskā strādāja pasaulslavens plaušu ārsts – latvietis,” stāsta Krievijas latviešu kongresa priekšsēdētāja Lauma Vlasova. Saruna ar viņu – par 1949. gada 25. marta deportācijām, par latviešiem Sibīrijā šodien, par karu Ukrainā, par meitām un vīru Krievijā.

Ķīnas līdera, priekšsēdētāja Sji Dzjiņpina pompozā trīs dienu vizīte Maskavā raisīja visdažādākās prognozes jau ilgi pirms tās sākuma. Tagad, kad vizīte noslēgusies, tās vērtējuma diapazons nav kļuvis šaurāks. Vieni šo vizīti dēvē par imperatora Sji viesošanos Ķīnas ziemeļu vasaļvalstī pie vietvalža Pu, otri pauž bažas par divu diktatoru vairāk vai mazāk ciešu savienību pret tā dēvētajiem kolektīvajiem Rietumiem.