Intervijas

Saruna ar Saeimas deputātu Ivaru Zariņu (“Saskaņa”)

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs intervijā Neatkarīgajai skaidro, ka konfliktam ar tieslietu ministru Jāni Bordānu nav racionāla pamata. Tomēr tam ir arī pozitīvs aspekts – tas saliedē tiesnešus centienos panākt tiesu varas neatkarību no izpildvaras, mobilizē Tieslietu padomi aktivizēt darbu tiesnešu spriedumu kvalitātes celšanai un tiesas procesu vadīšanai.

Apstiprinot valsts budžetu nākamajam gadam, valdība un Saeima bezkaislīgi nolēma, ka onkoloģijas plāns var iztikt ar trešo daļu pieprasītā finansējuma. Lai arī onkoloģijas jomas medikamentu finansējumam eksperti un Veselības ministrija aicināja papildus piešķirt aptuveni 60 miljonus eiro, nākamgad mēs varam rēķināties vien ar 20 miljoniem eiro. Tas, protams, ir daudzkārt lielāks finansējums nekā atvēlēts šajā gadā, tomēr jārēķinās, ka daudzu slimību pacientiem kompensējamās zāles vēl būs jāgaida.

Saruna ar Rīgas domes deputātu Sandri Bergmani (“Saskaņa)

“Mūsu politiķiem, kuri pārstāv Latviju uz starptautiskās skatuves, nevajadzētu uzstāt, lai Latvijai uzliek vēl kaut kādus papildu pienākumus, jo mēs esam labās pozīcijās, ja vērtējam pēc jau esošajām “zaļā kursa” prasībām. Mums nav jāuzliek saistības, kas nav izpildāmas. Citādi sanāks kā tajā stāstā, kur zemnieks gribēja iemācīt savu zirgu neēst un nedzert, bet zirgs to neiemācījās un nomira,” teic ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), vērtēdams Eiropas kārtējās ārišķības “zaļā kursa” ieviešanā.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Saeimas deputāts, partijas “Republika” līdzpriekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis

Pasaules kontekstā mēs Latviju vēlamies definēt kā “zaļāko” valsti. Šajā jēdzienā ietvertas ne tikai mūsu dabas bagātības, bet arī spēja videi draudzīgi apsaimniekot atkritumus un nākamajām paaudzēm nodot tīru un nesabojātu vidi.

Lielais dzejnieks Rainis ir teicis – lai kaut ko mīlētu, ir jāpieliek daudz vairāk enerģijas, nekā lai kaut ko ienīstu.  Varbūt tieši tāpēc ir vieglāk visās nelaimēs atrast vainīgos – protams, ārpus sevis. Visi lēmumi pareizi, valstiski, tālredzīgi – tikai tauta slikta, neprot tos novērtēt…

Bronzas rokas, mierīgi saliktas viena uz otras, bronzas seja, kurā ir neticami dzīvas acis, – tās ir Gunāra Astras pieminekļa detaļas, kas rāmi gaida savu “uznācienu” 15. decembrī. Tēlnieks Gļebs Panteļejevs par brīvības cīnītāju Gunāru Astru ir radījis savu versiju, un es tai ticu.

“Izmantojiet laiku. Kamēr vēl iespējams – parunājiet ar saviem vecākiem un vecvecākiem. Uzziniet par notikumiem, piemēram, “Hruščova atkušņa”, Atmodas laikā. Ja atrodat kādus fotoattēlus – saglabājiet tos. Jo cilvēki un lietas aiziet, pazūd. Daudziem mājās ir atmiņu krājumi, kas nevienam nav vajadzīgi. Un tomēr... tie ir vajadzīgi. Tā ir tautas atmiņa, kas jāuzkrāj,” aicina Aivars Borovkovs, jurists, fotogrāfs, dzīvnieku tiesību aizstāvis un – kopā ar kolēģi Ainaru Brūveli – pasaules kultūrvēsturiskās enciklopēdijas “timenote.info” veidotājs. Tumšajā veļu laikā – domāsim kopā.

Saruna ar Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētāju Henriku Danusēviču

Tieši tajā brīdī, kad runājām par notikumiem uz Polijas un Baltkrievijas robežas, atskanēja zvans no Polijas premjerministra Mateuša Moravecka biroja: viņš rosināja pirmdienas vakarā tikties tiešsaistē triju valstu – Polijas, Latvijas un Lietuvas – premjeriem, lai pārrunātu rīcību robežkrīzes situācijā. Monika Mihališina ātri nokārtoja tikšanos, un mēs varējām turpināt sarunu: par robežām, par Eiropas Parlamentam tik netīkamo Polijas patstāvību, par “Polexit”, par Lāčplēša dienu un Polijas Neatkarības dienu. Saruna notika latviešu valodā.

Saruna ar žurnāla “Sports” galveno redaktoru, burātāju un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Daini Cauni

Saruna ar Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāju, Saeimas deputātu Armandu Krauzi (ZZS)

Saruna ar zoologu, vides aktīvistu un politiķi Ingmāru Līdaku (Latvijas Zaļā partija)

“Šajos krīzes apstākļos maskas arī ir kritušas, un šo faktu mēs nevaram aizmirst kā nebijušu. Mēs nevarēsim padarīt par nebijušu arī varas attieksmi pret cilvēkiem. Tas ir tāpat kā ar laulību: viens no laulātajiem aiziet “pa kreisi”, otrs laulātais piedod, viņi atkal dzīvo kopā, bet krāpšanas faktu par nebijušu nevar padarīt,” domā Francijā dzīvojošais latviešu jurists, tiesību zinātņu doktors Juris Rudevskis.

“Situāciju Latvijā psiholoģiskā ziņā var salīdzināt ar gulaga nometni. Ieslodzītie ir demoralizēti, viņi, protams, neuzticas nometnes sargiem. Bet ja nometnes sargs pasaka, lūk, šis cilvēks jums zog maizi, tad pārējie ieslodzītie metas viņam virsū un saplosa gabalos. Tas šobrīd notiek Latvijā,” esošo situāciju raksturo Francijā dzīvojošais latviešu jurists, tiesību zinātņu doktors Juris Rudevskis. Šodien – intervija ar Juri Rudevski.

“Sliktāku rezultātu kā Pavļutam būt nevar, vismaz Eiropas mērogā. Vakcinācija izgāzta, ierobežojumi nokavēti. Bija paredzēts ierobežojumus pieņemt 4. oktobrī, bet atlika, jo vajadzēja atklāt veikalu “Lidl” 7. oktobrī, svētku gaisotnē 8. oktobrī valdība pieņēma “nekādus” ierobežojumus, visu novēloja par divām nedēļām, un tagad mēs esam vienīgā valsts Eiropā ar lokdaunu, kuru tāpat iedzīvotāji respektē tikai naktssēdes laikā,” teic Pēteris Apinis. Šodien saruna ar žurnāla “Latvijas Ārsts” galveno redaktoru, ārstu Pēteri Apini.

Saruna ar Saeimas deputātu Viktoru Valaini (Zaļo un zemnieku savienība)

Bijušais Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs, tagad ģenerālprokurors Dr. iur. Juris Stukāns intervijā Neatkarīgajai skaidro tiesu neatkarības principus un dalās atmiņās par balsojumiem Tieslietu padomē saistībā ar pēcteča izvēli Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijai, kā arī pastāsta, kādas ir viņa attiecības ar ASV vēstniecību un ārvalstu finansēto organizāciju “Delna”.

Bijušais Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs, tagad ģenerālprokurors Dr. iur. Juris Stukāns intervijā Neatkarīgajai par arestēto mantu t.s. Lemberga krimināllietā.

Bijušais Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs, tagad ģenerālprokurors Dr. iur. Juris Stukāns intervijā Neatkarīgajai pauda, ka strīdīgo un skaļo krimināllietu materiāli jāpublisko pilnā apmērā, lai tauta pati var izvērtēt, kuram bijusi taisnība – apsūdzētajiem, prokuroriem vai tiesai. Viņš atklāja arī savu redzējumu par t.s. Lemberga krimināllietas arestētās mantas problēmu, dalījās atmiņās par balsojumiem Tieslietu padomē saistībā ar pēcteča izvēli Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijai un paskaidroja, kādas ir viņa attiecības ar ASV vēstniecību un ārvalstu finansēto organizāciju “Delna”.