Intervijas

Bijusī veselības ministre Ilze Viņķele politiskās aprindās ir pretrunīgi vērtēta. Viņa ir spilgta, pārliecināta un izteikumos nepiegludināta. Viņai pārmet nediplomātiskumu, pat kašķīgumu. Daudziem tādi cilvēki nepatīk. Dažiem tieši tāpēc, ka paši tā nevar – atļauties brīžiem būt pārgalvīgi (neapdomīgi).

Uz nelāgām domām par Latvijas un visas Eiropas Savienības nākotnes izredzēm novirza Fiskālās disciplīnas padomes 16. marta sacerējums “Latvijas ekonomikas galvenais izaicinājums ir paātrināt izaugsmi", jo tas pārāk tieši sasaucas ar kādreizējā Padomijas valdnieka Mihaila Gorbačova solījumiem izglābt lielvalsti ar ekonomiskās attīstības paātrinājumu.

Par katastrofāli zemo finansējumu veselības aprūpei, par sekām, ko šis “finansējums” radīs, par to, kad beigsies nauda medicīnai, par politisko lūzeru piketiem, par cigaretēm, kas saīsina mūža ilgumu par desmit gadiem, un kāpēc Latvijai ir apnicis Kariņš – saruna ar ārstu, sabiedrisko darbinieku, TV raidījuma vadītāju Pēteri Apini.

Kad tie labie gadi bija, kad tas kreņģeļlietiņš lija, ārsti naudu neprasīja. Valsts kopējie izdevumi par aklās zarnas operāciju skaitījās 40 rubļi un par dzemdībām - 60 rubļi. Tagad dzemdības valstij izmaksā, sākot no 660 eiro, bet par pašu vienkāršāko operāciju uzskatītā aklās zarnas izgriešana prasa 1 228 eiro.

Sabiedrībā joprojām nenorimst diskusija par to, kas tas bija? Premjera Krišjāņa Kariņa rupjais uzbrauciens veselības ministrei Līgai Meņģelsonei Ministru kabineta 28. februāra sēdē.

Pēc vairāk nekā 20 gadu ilga darba dažādās ar valsts finanšu jomas drošību saistītās struktūrās 2019. gadā darbu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) zaudēja toreizējā Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās darbības daļas vadītāja Gita Plaude. Iemesls – viņa atteicās pildīt prettiesiskus un pretlikumīgus augstu VID amatpersonu izdotus rīkojumus.

Par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, kas šī gada 1. septembrī praksē nav reāla, to, kā risināt akūto skolotāju trūkumu, Latvijas augstskolu spēju iekļūt pasaules Top 500, ko īsti nozīmē augstākās izglītības un zinātnes pakļaušana valdības deklarācijas kārtējam lozungam par “ekonomikas transformāciju”, kā arī ministres kā mātes personisko pieredzi saskarē ar Latvijas izglītības sistēmu.

Par gaidāmo jauno skolu slēgšanas vilni, izglītības kvalitātes (tā arī nepierādīto) korelāciju ar skolas lielumu, “kompetenču izglītības” ieviešanas izgāšanos un vīziju par 3000 eiro algu skolotājiem “Neatkarīgās” intervija ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu.

Līdz ar politiskās un ekonomiskās situācijas izmaiņām pasaulē pēdējais gads bijis saspringts gan Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ir grūti sadzīvot ar augstu inflāciju, gan uzņēmējiem, kuriem nākas saskarties ar strauju ražošanas izmaksu kāpumu. Taču, neskatoties uz visām grūtībām, “Balticovo” ir nosvinējis savu 50 gadu jubileju, saglabājot līdera pozīcijas olu ražošanas sektorā visā Ziemeļeiropā. 2022. gadu uzņēmums noslēdza ar 102 miljonu apgrozījumu, tādējādi gandrīz dubultojot rezultātu salīdzinājumā ar 2021. gadu. Par to, kā jaunietim no svešinieka kļūt par mūsu valsts patriotu un veiksmīgu 35 gadus vecu uzņēmēju, kāda šobrīd ir uzņēmējdarbības vide mūsu valstī, intervijā “Neatkarīgajai” stāsta olu ražotāja “Balticovo” valdes priekšsēdētājs un četru restorānu īpašnieks Latvijā Vladimirs Mhitarjans.

“Neatkarīgās” intervijas ar “airBaltic” izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu otrā daļa par to, vai “airBaltic” sadarbībā ar “Space X” piedāvās lidojumus kosmosā, kādēļ “airBaltic” vēlas būvēt angāru par 60 miljoniem un pērk līzingā dārgus elektromobiļus “Audi” par 100 000 eiro, par Martina Gausa rocību, viņa īpašumiem un to, kā viņš spēj izdzīvot ar mazāku algu nekā “Ryanair” vadītājam Maiklam O’Līrijam, kā arī par viņa latviešu valodas zināšanām un to, kādēļ viņš publiski izvairās runāt latviski.

Kā kļūt par uzņēmuma vadītāju ar algu vismaz miljons eiro gadā, kā jāpērk lidmašīnas, kā jāfinansē lidmašīnu iegādes darījumi, kādi lidmašīnu motori jāizvēlas un kā tie tiek pilnveidoti, ar kādiem vīriem jādraudzējas, lai iemācītos vadīt lielus starptautiskus uzņēmumus, kādēļ “airBaltic” lidmašīnas negāžas zemē, kad tām gaisā samaitājas viens no dzinējiem, un cik daudz jāstrādā, lai apvārdotu daudzos Latvijas premjerus un satiksmes ministrus – “Neatkarīgās” intervija ar “airBaltic” izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu. Intervijas pirmā daļa.

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora “kapitālā remonta” apstākļiem un tā radītajām sekām uz finanšu un kapitāla tirgus sistēmu vadīs Vilis Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”), bet komisijas sekretārs būs Harijs Rokpelnis (Zaļo un zemnieku savienība). Tā sēdē ceturtdien, 23. februārī, lēma Saeima. Par Vili Krištopanu balsoja arī Saeimas pozīcijā esošais “Apvienotais saraksts”, tā norādot savu ieinteresētību, lai izmeklēšanas komisijai nesanāk tukšs un lietu sabotējošs raksturs. Ja komisijas vadībā nonāktu kāds valdošās koalīcijas pārstāvis, tad, visticamāk, finanšu un kapitāla tirgus pārstrukturēšanas svarīgākie jautājumi tiktu “norakti” kā nebijuši. Par to, ko komisija vēlas noskaidrot un kādus mērķus sasniegt, īsa saruna ar V. Krištopanu.

Gadu pēc Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā kļūst aizvien skaidrāks, ka Ķīna, savu interešu vadīta, attālinās no deklarētās neitralitātes, nostājoties Maskavas pusē. Šī nostāja spilgti izpaudās šonedēļ, kad Maskavā ar Krievijas augstākajām amatpersonām tikās Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina galvenais padomnieks ārlietu jautājumos Vans Ji un skanēja runas par "mieru un stabilitāti", ko visā pasaulē vēloties nodrošināt šīs valstis

Latvijas valdība otrdien noraidīja sašķidrinātās gāzes termināļa ierīkošanu “Skulte LNG Terminal” versijā, bet paturēja spēkā termināļa nepieciešamību. Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārdiem runājot, “Skulte LNG Terminal” izvirzījusi valstij “tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu”.

Spriedze Latvijas lauksaimniecībā turpina pieaugt. Sarežģījumiem, kas saistīti ar lētāku Ukrainas olu importu, pievienojies arī piena iepirkuma cenu kritums. Līdztekus tam augstās inflācijas dēļ rūk iedzīvotāju pirktspēja un aktuālāks kļūst jautājums par preču uzcenojuma apmēriem Latvijas mazumtirdzniecībā. Par to, kāda ir pašreizējā situācija un kādas ir iespējas risināt sarežģījumus, intervijā “Neatkarīgajai” stāsta zemkopības ministrs Didzis Šmits.

23. februārī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi uz Rīgas skatuves ieraudzīs Alvja Hermaņa 2014. gadā Briselē iestudētā čehu komponista Leoša Janāčeka opera “Jenūfa”. Šis bija formālais iemesls, lai parunātu ar mūsu izcilo režisoru gan par šo iestudējumu, gan arī par tiem notikumiem, kuri satrauc visu pasauli un pret kuriem arī Hermanis nav un nevar būt vienaldzīgs.

Krievijas iebrukuma Ukrainā otrā fāze Eiropas tautsaimniecību ievirzījusi pavisam citā realitātē nekā iepriekšējos gadu desmitos. Tā ietver gan paaugstinātas energoresursu cenas un krītošu patērētāju aktivitāti, gan nepieciešamību pēc ekonomiskā un militārā atbalsta Ukrainai. Taču ES birokrātu steigā sagatavotie lēmumi nereti var radīt problēmas valstīm, kuras vēlas palīdzēt ukraiņiem. Ekonomiskās blaknes radījušas ārkārtīgi nepatīkamu situāciju Latvijas putnkopības nozarē, jo vietējiem ražotājiem, kuri veikuši lielas investīcijas un saskaras ar strauju izmaksu kāpumu, faktiski nav iespējams konkurēt ar daudz lētāko produkciju no Ukrainas. Par to  sarunā ar “Neatkarīgo” stāsta Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas padomes priekšsēdētājs, “APF Holdings” īpašnieks Jurijs Adamovičs.

Kāpēc Krievija uzbruka Ukrainai, ne Baltijas valstīm, ko Krievija cer panākt karā ar Ukrainu, kā Krieviju ietekmē daudzās Eiropas Savienības piemērotās sankcijas, kā Krievijas sabiedrība spēs pārvarēt kara sekas, kāda izskatīsies pēckara Krievija un Austrumeiropa – par šīm un citām tēmām intervijas turpinājums ar Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu.

Ko iegūstam, atsaucot vēstnieku no Krievijas, kas mainījies mūsu diplomātu darbā, karam sākoties, kad Latvijas diplomāti apjauta, ka Krievija uzbruks Ukrainai, kādēļ Vladimirs Putins un viņa komanda lēma uzbrukt tieši Ukrainai, kādas acīmredzamas kļūdas agresori pieļāvuši – par šīm un citām tēmām “Neatkarīgās” intervija ar Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu.

Banku darbības sistēma Latvijā ir katastrofālā stāvoklī. Mazajā Igaunijā komercbanku aktīvi ir 30 miljardi eiro, bet Latvijā tikai 25; Saeimas deputāti no iedzīvotājiem saņem sūdzības par, viņuprāt, nepamatotu kontu slēgšanu, to neatvēršanu un citām pret iedzīvotājiem vērstām banku darbībām, sarunā ar “Neatkarīgo” atklāj viens no parlamentārās izmeklēšanas komisijas par finanšu sektoru iniciatoriem, Saeimas deputāts Vilis Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”).

Kāds iemesls bija garajām rindām pēc ID kartēm, un kā tiek celts žogs uz Latvijas un Baltkrievijas robežas; cik daudz “bēgļu” katru nakti cenšas iekļūt Latvijā; kāpēc Saeimā joprojām sēž Glorija Grevcova; vai Latvijā ir spiegi? Par šīm un citām tēmām – saruna ar iekšlietu ministru Māri Kučinski (“Apvienotais saraksts”).

Kāpēc ērti dzīvot purvā; kāpēc partija “Saskaņa” iet uz grunti; ko priekšlaicīgi izdarīja Šlesers; kam patīk taisīt selfijus uz ukraiņu karoga fona; kuram no Uldiem laimēsies kļūt par Valsts prezidentu; par vajadzību veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju valsts naudas izlietojumam “airBaltic” – par šīm un citām tēmām saruna ar Saeimas deputātu, partijas “Gods kalpot Rīgai” priekšsēdētāju un bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Oļegu Burovu.