Kādēļ Latvijas un pasaules skatītākais blogeris pēkšņi maina segvārdu?

© Foto: Ģirts Ozoliņš/MN

Ko nozīmē būt blogerim interneta platformās; par ko un kā tiek veidots videosaturs, viens miljards skatījumu mēnesī – tas ir daudz vai maz; kādēļ blogeris andrejko_epta maina interneta segvārdu uz andrew_wawe; vai Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atsauksies blogera aicinājumam; ko nozīmē autortiesības blogeru pasaulē: kurās pasaules valstīs par skatījumiems maksā visvairāk – “nra.lv” intervija ar blogeri interneta segvārdā andrew_wawe Andreju Černuckiju un viņa draugu un menedžeri Romānu Nozdrinu.

Kā pareizi jūs dēvēt - par instagrameriem, tiktokeriem, jūtūberiem, influenceriem, ietekmeļiem?

Andrejs: Blogeris vai influenceris, šiem apzīmējumiem pēc būtības ir vienāda jēga. Mēs gandrīz visi esam blogeri. Blogeris ir tas, kurš kaut ko publicē sociālajos tīklos. Daudzi mani sauc par tiktokeri, citi par "Instagram" blogeri, citi par "YouTube" blogeri.

Tātad jūs veidojat video saturu, īsu video, līdz vienai minūtei, un to izvietojat "Instagram" un "TikTok"?

Andrejs: Visos sociālajos tīklos "Instagram", "Facebook", "YouTube", "TikTok”, "Threads", kas ir līdzīgi kā tviteris ("X"), tikai "Instagram" platformā un tviterī ("X") arī "Snapchat".

Kopā cik skatījumu savācat?

Andrejs: Vienu miljardu mēnesī, taču vēlamies šo skaitli dubultot.

Vienu miljardu skatījumu mēnesī!!!?

Andrejs: Jā.

Video saturs ir ar dažādām sadzīviskām situācijām, kuras pārsvarā ir ar morāli, ka, piemēram, labs tiek atdarīts ar labu? Kā notiek satura piemeklēšana?

Andrejs: Lielākā daļa no mūsu satura ir izklaidējoša rakstura, līdzīgi kā TV šovs, taču īss un viegli uztverams. Šodien sekotāji pieprasa ātru un viegli sagremojamu saturu. Piemēram, humora video ar sarkano paklāju un rozītēm. Kopā ar savu meiteni filmējam dzīves situācijas. Ir arī sociālā rakstura video, kas ir domāts sabiedrības izglītošanai, kā arī lai liktu padomāt par dažādām dzīves vērtībām. Vēlamies, lai sabiedrība ir laipnāka, cieņpilnāka un empātiskāka. Šāda video maksimālais skatījums bija 360 miljonu skatījumu mēnesī.

Vai atceraties, kurš video tas bija?

Foto: Ģirts Ozoliņš/MN

Andrejs: Tas bija video, kurā tiek atspoguļota mana dzimšanas diena. Es to svinu vienatnē, pie galdiņa "fast food" restorānā. Esmu viens. Paņemu svecīti, aizdedzinu un iespraužu to kūkas gabaliņā. Nopūšu svecīti, izdzeru limonādi. Mani vēro pārējā publika. Arī restorāna darbinieki. Viņi saprot, ka man ir dzimšanas diena un es esmu vientuļš. Pēc brīža mani apsveic restorāna darbinieki un viesmīļi. Man pasniedza torti ar svecītēm. Visa video darbība notika bez vārdiem.

Kas cilvēkus šajā video tik ļoti aizkustināja, raisīja emocijas?

Andrejs: Es domāju, ka tas ir par to, ka kāds no mums kādā dzīves momentā ir vientuļš, nav blakus mīļotā cilvēka. Videostāsts ir par labestību, ka tevi pilnīgi negaidot var apsveikt arī kāds nepazīstams cilvēks. Stāsts ir par to, ka tu šajā pasaulē neesi pilnīgi viens un ne tikai radinieki vai tavi draugi var tev palīdzēt. Tev var palīdzēt arī cilvēki, no kuriem tu palīdzību nemaz negaidi.

Skatoties šos video, man bija sajūta, ka ir ļoti daudz līdzcietīgu cilvēku. Tas uzrunā. Vai varam teikt, ka jūs ar saviem video veicināt līdzcietību sabiedrībā?

Andrejs: Es par to sākumā neaizdomājos. Domāju, ka visiem patīk tikai skandāli, patīk vērot svešas attiecības un visu, kas ar to saistīts. Pēdējos gados es cenšos cilvēkiem rādīt piemēru par labestību caur izklaidējošu saturu un pozitīvu humoru. Svarīgi, lai pēc mana video cilvēks nepaliktu dusmīgs.

Romāns: Radošajā procesā mums iet dažādi - radām stāstu, nereti to dzēšam, jo svarīgi filtrēt to, ko publicējam. Šobrīd saprotam, ka uz mūsu pleciem ir liela atbildība. Ja kaut vienu reizi palaidīsi sociālajos tīklos neveiksmīgu saturu, no sociālajiem tīkliem tu to nevarēsi izdzēst. Jā, mēs to izdzēsīsim no mūsu konta, taču citi to jau būs paņēmuši, "nošērojuši" (pārpublicējuši).

Foto: Ģirts Ozoliņš/MN

Ar kādu zīmolu jūs strādājat?

Andrejs: Līdz šim brīdim tas bija andrejko_epta, bet šodien (intervija notika 21. augustā) tas mainījās uz andrew_wawe. Mans logo ir mana seja, es tikai mainu "nikneimu". Andrew ir mans vārds, tikai angļu valodā, otrs vārds angliski "vilnis". Nikneima vai sociālo tīklu zīmola maiņa tiek veikta tādēļ, lai tas būtu pazīstams arī ārzemēs.

Šogad strauji pieauga auditorija no ārzemēm. Cilvēki mani pazīst. Šovasar mēs bijām Čehijā, Vācijā un Austrijā, Igaunijā, Lietuvā. Daudzās vietās cilvēki nāca klāt, sveicinājās, un sarunās noskaidrojās, ka viņi nespēj nikneimu atminēties. Ārzemniekiem izrunāt un atcerēties "andrejko" ir ļoti grūti.

Kāpēc tieši andrew _wawe?

Andrejs: Tāpēc, ka vilnis ir kustība, kustība uz priekšu. Turklāt vilnis nozīmē pozitīvas emocijas, tā ir mūžīgā kustība, taču arī kā jau vilnim - ir lejas un augšas. Mācāmies no savām kļūdām un dodamies tālāk uz priekšu kā vilnis. Tāpēc arī nolēmām: būsim andrew_wawe.

Vai ar brenda nomaiņu ir saistītas arī gaidas, ka skatījumi varētu kāpt vēl augstāk?

Romāns: Jā, taču ne tikai skatījumi. Mēs ceram piesaistīt jaunus sekotājus. Ja mēs runājam par skatījumiem, tad mums jau vairākus mēnešus tie ir, kā minimums, viens miljards mēnesī. Tas ir pamatā trijās platformās - "TikTok", "Instagram" un "YouTube", ap 300 miljoniem katrā.

Kad uzsākāt darboties? Kad radās pirmais video?

Foto: Ģirts Ozoliņš/MN

Andrejs: Pirms četriem gadiem. Man tagad ir 29 gadi, tad bija 26. Pirmais "nikneims" andrejko_epta radās jau sen, kad man bija 13 gadu.

Tolaik nedomāju, ka video kļūs par manu hobiju un pēc tam ikdienas darbu. Man ļoti patīk filmēt, filmēties, patīk komentāros lasīt reakcijas, ko cilvēki raksta. Nevarēju iedomāties, ka tas viss kļūs par manu profesiju. Es vienkārši daru to, kas man patīk.

Ar ko sākās jūsu kopdarbība?

Andrejs: Šobrīd mūsu komanda sastāv no desmit cilvēkiem: no manis, menedžera, producenta, videooperatoriem, video montētājiem, scenāriju autoriem. Kad tevī deg uguntiņa par to, ko tu dari, tad tev apkārt pamazām uzrodas tie cilvēki, kuriem arī patīk tas, ko tu dari. Un tā veidojas tava komanda. Nav tā, ka mēs meklējam cilvēkus. Protams, arī šajā komandā visi nebija no paša sākuma. Cilvēki mainās, arī komanda mainās. Paliek labākie. Mums komandā vajadzīgi tādi profesionāļi, kuri ne tikai strādā, bet arī paši kā vilnis kustas uz priekšu, kuri katru dienu attīstās, iemācās un apgūst kaut ko jaunu, vai tas ir montāžists vai operators. Katru gadu parādās jaunas datorprogrammas, "fīčas", tagad arī mākslīgais intelekts, kas palīdz dažus darbus paveikt ātrāk.

Cik plaši izmantojat mākslīgo intelektu?

Foto: Ģirts Ozoliņš/MN

Romāns: Mēs bijām pirmie, kas to izmantoja satura veidošanā sociālajiem tīkliem. Tagad Andrejs katru nedēļu divas stundas praktizē angļu valodu, lai vieglāk komunicēt ārvalstīs. Iepriekš, kad mēs sapratām, ka mūsu angļu valoda nav tik izcila, Andrejs savus videostāstus ierakstīja latviešu vai krievu valodā un tos pārtulkoja angliski ar mākslīgā intelekta palīdzību. Taču to video var pamanīt - mainās runa, arī lūpu kustības, un bieži vien tās izskatās ļoti neīsti. Ja tu kamerā runā frontāli, tad vēl tā nekas, bet kolīdz seja nedaudz pa kreisi vai labi, tad uzreiz redzama tāda kā maska, kas neizskatās skaisti.

Andrejs: Latvijā bijām pirmie blogeri, kuri sāka izmantot mākslīgo intelektu. Tagad mēs to izmantojam citās lietās, piemēram, video, kad vajag aizkrāsot kādus momentus, piemēram, automašīnu numurus. Pamatā strādājam ar "ChatGPT", kas man un komandai nozīmē jaunā "Google". Tur var ātrāk visu izdarīt, un tur var atrast precīzāku atbildi.

Romāns: "ChatGPT" arī iekļāvās mūsu komandā, kad domājām jaunu "nikneimu".

Un ko "Chat GPT" teica par jauno "nikneimu"? Vai to atbalstīja?

Andrejs: Teica, ka sakrīt domas par 98%.

Jūs videostāstus filmējat ar telefoniem vai tomēr ar videokamerām?

Andrejs: Ar kameru un ar telefoniem. Reklāmas projektus tagad filmējam tikai ar videokameru, bet ikdienas saturu - tikai ar telefonu. "Instagram" stāstus, īsos video, filmējam tikai ar telefonu. Filmējot ar kameru, nesanāk tik dabīgi un dzīvi kā tad, ja to filmē ar telefonu. Ar telefonu izskatās nedaudz dzīvāk. Ja mēs stāstu par sarkano paklāju filmētu ar kameru, tas neizskatīsies tik labi kā ar telefonu.

Sarkanā paklāja ritināšanu var redzēt ne tikai Andreja video?

Protams. Video ar paklāju izmanto arī citi blogeri. Bet pēc skatījumiem un statistikas - šis “trends” asociējas ar mani.

Kā šajā blogeru pasaulē ir pieņemts ar autortiesībām? Vai es varu noskatīties kādu ideju un tad pats taisīt pakaļdarinājumu? Varu ideju paņemt no citiem un to veidot savā stilā?

Romāns: Jūs tā varat darīt. Ritenis ir izgudrots. To visi var ņemt, kopēt un pelnīt ar to naudu. Taču tas nav tik viegli, kā izskatās no malas.

Kāds ir jūsu juridiskais statuss?

Romāns: Mēs esam SIA. Strādājam Latvijā un nodokļus maksājam Latvijā.

Arī filmējat lielākoties Latvijā?

Romāns: Lielākā daļa tiek filmēta Latvijā, taču katrā mēneša nogalē braucam arī uz ārzemēm. Piemēram, tagad mēs brauksim uz Monako. Tur mūs uzaicināja Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko, un mēs turp brauksim ritināt sarkano paklāju futbola zvaigznēm.

Andrejs: Bet mums joprojām ir viens sapnis. Ir viens cilvēks Latvijā, ar kuru mēs vēlētos uztaisīt kopīgu saturu. Tas ir mūsu Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Mums patīk, ka viņš ir aktīvs sociālajos tīklos, un ar to saprotu, ka mēs esam uz viena viļņa.

Mēs esam komunicējuši ar prezidenta sabiedrisko attiecību pārstāvjiem, tur jau mūs zina. Satikt prezidentu būtu liels gods un prieks. Prezidents tagad ne tikai bieži staigā kājām, bet arī brauc ar velosipēdu, un, ja viņš apstiprinātu, viņš būtu pirmais, kas būtu braucis pa mūsu paklāju ar velosipēdu... Es jau to vizualizēju savā iztēlē, tas būs wow!

Jautājums par biznesa "virtuvi". Vai mums Latvijā, ņemot vērā atrašanās vietu, par videosaturu maksā mazāk nekā amerikāņiem?

Romāns: Mēs ar to ļoti strādājam. Katru dienu pētām, kādā laikā vajag video publicēt, kādu mūziku video publicēt. Mēs šajā biznesa jomā neesam paši lielākie eksperti, taču redzam, ka vislabāk apmaksātais ir Rietumu tirgus, t.i., Vācija, Dānija, Lielbritānija, Amerika. To sauc par RPM (reklāmas ieņēmumi par tūkstoš impresijām), tas nosaka, cik centi tiek maksāti par vienu tūkstoti skatītāju.

Ja video ir ielikts tā, ka tas "aizlido" kaut kur Indijā vai Indonēzijā, tad tur diemžēl var samaksāt mazāk, pat desmit reizes mazāk par vienu videoskatījumu.

Tad jums ļoti jārūpējas, lai šis RPM rādītājs būtu labs Eiropas valstīs un ASV?

Romāns: Jā, tā ir mūsu ikdienas darba sastāvdaļa.

Vai tas nozīmē, ka video publicējat nevis tad, kad tas ir gatavs, bet tikai noteiktos brīžos?

Andrejs: Noteiktos brīžos. Mums ir cilvēks, kurš nodarbojas ar video publicēšanu. Viena video publicēšana dažādās platformās aizņem laiku. Jāgaida, kamēr video ielādējas, salikt tekstus, pievienot mūziku, divreiz visu pārbaudīt. Ja ir trīs video dienā, tad jau tā ir pilna darba diena.

****

Turpinājums sekos. Turpinājumā par to, kādēļ blogeris par naudu sevi nereklamē; ko nozīmē izjust videomateriālu tā tapšanas gaitā; cik daudz naudas nopelna blogeri un kur šī nauda tiek tērēta; kādēļ blogeris Andrejs nepirks “Rolex” pulksteni; par iespējām iekļauties politikā; kādēļ “airBaltic” nevēlas sadarboties ar Latvijā un pasaulē skatītāko blogeri.

Intervijas

Kādēļ zemā dzimstība apdraud mūsu sabiedrību; kādēļ sportā tēriņi ir jāplāno savlaicīgi, nevis tie jāņem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem; kādēļ pēc iespējas ātrāk jāatjauno Sporta fonds; kā finansējums sportam ietekmē sportistu rezultātus; vai pasaulei tiks rādīta Liepājas teātra izrāde par bobsleju; kāda Latvijas reklāma ir efektīgāka – dalība un panākumi pasaules sportā vai reklāmas rullīši TV – par šiem un citiem jautājumiem Neatkarīgās saruna ar Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu Raimondu Lazdiņu.

Svarīgākais