Vai iedzīvotāju skaita samazināšanās ietekmē studentu skaitu augstskolās; kādēļ ārvalstu studenti izvēlas studēt Latvijas augstskolās; ko nozīmē pasaules augstskolu reitingu tabulas; vai Latvijas augstākās izglītības iestādes ir pasaulē konkurētspējīgas; kas kropļo konkurenci augstākās izglītības jomā – “Neatkarīgās” intervija ar politoloģijas doktoru, Transporta un sakaru institūta rektoru, bijušo Latvijas vēstnieku Beniluksa valstīs, Eiropas Savienībā un NATO Juri Kanelu.
Sācies kārtējais mācību gads. Demogrāfija bēdīga - valstī strauji samazinās iedzīvotāju skaits, arī jauniešu skaits, turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā, kas bremzē ekonomisko izaugsmi - kā tiekat galā ar studentu rekrutēšanu?
Daudz strādājam un cenšamies risināt šos jautājumus. Es jautājumu sadalītu. Ir vietējie jaunieši, un ir ārzemju studenti. Tās ir divas dažādas grupas, divas dažādas pieejas un divi dažādi uzdevumi.
Runājot par Latvijas jauniešiem, es pilnīgi piekrītu, demogrāfiskā situācija pēdējos gados ir nelabvēlīga, tajā skaitā tā ir nelabvēlīga mācību iestādēm. Mēs zinām, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijas augstskolās kopējais studentu skaits ir samazinājies gandrīz divas reizes. Tātad viņi kaut kur ir pazuduši.
Augstskolu skaits tik ļoti nav mainījies, un tāpēc cīņa par studentiem ir daudz asāka, nekā tā bija kādreiz. Ja kādreiz Latvijas lielās augstskolas jūlijā izsludināja uzņemšanu, nedēļas laikā uzņēma studentus un tad paziņoja, ka visas budžeta vietas aizpildītas un uzņemšana ir beigusies, tad tagad Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte ne tikai augustā turpina uzņemšanu, bet vēl arī septembrī. Nepietiek jauniešu.
Mēs darām daudz - strādājam ar skolām, mūsu pasniedzēji brauc un vada nodarbības skolās, jo bieži vien tur pietrūkst skolotāju. Līdz ar to mūsējie ne tikai brauc stāstīt, cik laba ir mūsu augstskola TSI, bet reāli vada nodarbības atsevišķos priekšmetos, vada pulciņus. Pie mums, augstskolā, piemēram, darbojas robotikas pulciņš skolēniem. Tādā veidā cenšamies sev piesaistīt nākamos studentus. Pēdējos trīs četrus gadus ir izdevies stabilizēt studentu skaitu. Ceru, ka šogad studentu būs pat vairāk nekā iepriekšējos gados. Pagaidām uzņemšana rit diezgan raiti, un rezultātam vajadzētu būt labākam.
Savukārt otra grupa ir ārzemju studenti. Kā jau jūs teicāt, notiek karš, pirms tam bija kovids. Arī augstākās izglītības nozare jau četrus piecus gadus attiecībā uz ārzemju studentu piesaisti nemitīgi atrodas krīzes situācijā.
Transporta un sakaru institūtam ārzemju studentu piesaistē ļoti veicies. 2019. gadā, gadu pirms kovida, mums ārzemju studentu bija 32% no kopējā studējošo skaita, un tas bija apmēram divreiz vairāk nekā vidēji kopumā Latvijā. Pēc tam tas ļoti strauji nokrita un tagad svārstās kaut kur starp 20 un 22 procentiem.
Starptautiskā situācija un karš mūsu reģionā atstājis savu lielu iespaidu. Vecāki un radinieki no attālākām valstīm acīmredzami baidās sūtīt savus bērnus, savus tuviniekus uz šādu reģionu. Bet arī šajā virzienā mēs strādājam. Ir viena ļoti būtisku lieta: TSI jau četrus gadus ir sadarbība ar vienu no Anglijas universitātēm, Rietumanglijas universitāti no Bristoles. Mums ir noslēgts stratēģiskās sadarbības līgums, un mēs realizējam trīs dubultā diploma programmas - vienu bakalaura līmenī, divas maģistra līmenī. Šogad visās šajās programmās mums jau bija pirmie absolventi. Tas ir mūsu augstskolas ieguldījums visas Latvijas sabiedrības dzīvē, jo mūsu bērni var šeit, Latvijā, nebraucot prom, dzīvojot mājās, dzīvojot savā valstī, iegūt Anglijas augstskolas diplomu, turklāt tādās mūsdienīgās, biznesā pieprasītās specialitātēs kā datu analītika, mākslīgais intelekts u.c. Šī augstskola ir diezgan augstā pozīcijā Lielbritānijas reitingos. Dzīve un studijas Anglijā prasa ļoti lielu naudu. Mēs šo izglītību piedāvājam tepat uz vietas, nevienam nekur nav jābrauc.
Sabiedrība to jau ir ievērojusi. Jau divus gadus mēs kā vienīgā Latvijas augstskola piedalāmies izglītības izstādē Rīgā, kura veltīta tiem, kas vēlas studēt ārzemēs. Šajā izstādē sabrauc augstskolu un koledžu pārstāvji no visas pasaules un aicina mūsu bērnus braukt prom un mācīties citās valstīs. Vienīgi mēs, TSI, savu dubultā diploma programmu dēļ tiekam uzaicināti piedalīties šajā izstādē un reklamēt studiju iespējas tepat Rīgā. Mēs vēlam mūsu bērniem dzīvot un mācīties tepat un nebraukt prom no mūsu valsts. Mēs ar to esam ļoti lepni. Mums nākamgad jāpagarina sadarbības līgums un ceram, ka to izdarīsim. Perspektīvā noteikti vēl nāks klāt studiju programmas, kuras mēs piedāvāsim šādā dubultā diploma statusā.
Runājot vēl par starptautisko darbību un ārzemju studentiem, mums ir izveidojusies sadarbība ar četrām Francijas augstskolām. Arī tas ir visai netipiski Latvijai. Šos kontaktus mums palīdzēja nodibināt ārvalstu konsultanti. Tagad pie mums no šīm augstskolām regulāri brauc franču studenti. Viņi mācās vienu semestri vai vienu mēnesi vasarā, kad ir vasaras skola, kur viņi apgūst konkrētus studiju priekšmetus. Šobrīd mums ir 21 franču students, kas ir ieradies kredītpunktu apmaiņā uz divām specialitātēm, divām studiju programmām - "Robotika" un "Avioinženierija". Atbilstoši savam studiju plānam viņi vienu semestri studēs pie mums. Viņu augstskolas ir pārbaudījušas mūsu studiju programmu kvalitāti un, tieši tāpat kā mūsu partneri no Anglijas, atzinušas to par labu, kvalitatīvu un atbilstošu viņu studiju programmām. Tādēļ ar katru gadu arvien vairāk viņi sūta savus studentus - gan maģistra, gan bakalaura programmās - pie mums. Mēs jūtamies lepni par to.
Tāpat TSI ir līgumi ar daudzām ES augstskolām par studentu un pasniedzēju mobilitāti “Erasmus+” programmas ietvaros. Šodien mums ir pirmā studiju diena. Mēs sveicām savus ārzemju studentus, tajā skaitā 24 “Erasmus” studentu no dažādām valstīm un dažādām universitātēm, arī no Dienvideiropas, kas nav tradicionāli tuvākais mūsu reģiona partneris. Mums ir studenti no Spānijas, Itālijas, Horvātijas, arī "Erasmus+" studenti no Francijas. Ārvalstu augstskolas ir atzinušas mūsu izglītības kvalitāti un arvien vairāk sūta pie mums savus studentus mācīties.
Daudz runāts par to, ka Latvijas augstskolas pasaules reitingu tabulā nav spējušas ierindoties daudzmaz cienījamās vietās. Kur, jūsuprāt, ir problēma, kāpēc mēs netiekam reitingu tabulu augšgalā?
Kurā reitingā mums būtu jābūt augstākajā galā?
To ir daudz un dažādi. Teiksim, jebkurā.
Tieši tā. Par to jau ir runa. Mēs, protams, varam uzstādīt tādus mērķus. Vienmēr dzīvē ir jābūt kādam mērķim, sportā un citur. Bet šis, es atļaušos teikt, ir ļoti izdomāts kritērijs. Pasaulē un pat Eiropā nav viena atzīta reitinga, kas būtu oficiāls, formāli akceptēts, kuru varētu uzskatīt par tādu, pēc kura visiem vadīties. Tāda nav. Visi šie reitingi ir komercprojekti. Iedziļinoties to būtībā, redzam, ka “pa vienām durvīm iet” tie, kas šajā reitingā grib tikt un iegūt punktus, bet pa otrām durvīm šajā telpā iet tie, kas ir gatavi maksāt konsultantiem, respektīvi, tai pašai firmai, kas veido šo reitingu, par to, lai palīdzētu par maksu uzlabot reitinga rādītājus. Tas ir vistīrākais bizness. Es nenostājos pret šiem reitingiem kā tādiem. Mēs arī tajos piedalāmies. Mēs esam viena no retajām privātajām augstskolām valstī, kas cenšas piedalīties visos vadošajos reitingos, un neizskatāmies nemaz tik slikti. Bet mēs apzināmies, ka tie visi ir komercprojekti un neviens no tiem nav oficiāli atzīts un nevar tikt uzskatīts par absolūto kvalitātes rādītāju.
Kāpēc nevar?
Katrs no šiem reitingiem vērtē atšķirīgus izglītības sistēmas rādītājus. Dažiem vairāk svarīgi ir statistiskie rādītāji - pasniedzēju skaits ar doktora grādu, pasniedzēju skaits uz studentu u.tml. Citi vairāk vērtē kvalitatīvas lietas, neņem tik daudz vērā šos statistiskos datus, bet gan ilgtspēju, ekoloģisko situāciju, dzimumu līdztiesību utt. Citi neprasa datus no augstskolām, bet vēršas tieši pie augstskolu sadarbības partneriem, uzņēmējiem, absolventiem un ievāc informāciju šādā veidā. Kā jau biznesā, katrs ir atradis savu nišu, un līdz ar to katrs vērtē kaut ko citu un tādā veidā cenšas pelnīt naudiņu.
Vai mēs varam teikt, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma, ieskaitot privātās un valsts universitātes, ir Eiropā un pasaulē konkurētspējīga?
Kopumā ņemot, tā ir neapšaubāmi konkurētspējīga Eiropā un pasaulē. Ja tā nebūtu, tad pie mums arvien lielākā skaitā nebrauktu ārzemju studenti un šeit nemācītos. Kā jau es teicu, līdz kovidam pie mums un arī citur valstī kopumā ārvalstu studentu īpatsvars bija lielāks. Visi pamazām atkal cenšamies šos ciparus pieaudzēt. Mūsu diplomi ir starptautiski atzīti, līdz ar to mēs neapšaubāmi esam konkurētspējīgi.
Bet jautājums ir cits, un jūs jau pieminējāt konkurenci, konkurētspēju. Tā kā es pārstāvu privātu augstskolu, es gribētu teikt, ka mūsu valsts iekšienē konkurences situācija nav sakārtota. Respektīvi, ir problēmas ar konkurenci starp valsts augstskolām un privātajām augstskolām. Akadēmiskajā ziņā mēs visi darbojamies vienā tiesiskajā laukā. Uz visām, gan valsts, gan privātajām augstskolām, pilnīgi vienādā mērā attiecas visas prasības par studiju organizāciju, studiju kvalitāti, studiju programmu akreditāciju, augstskolu akreditāciju, zinātnisko novērtējumu u.tml. Nevienam nav itin nekādas atlaides vai brīvāks režīms. Tieši tāpat, un par to īsti nemīl runāt Izglītības un zinātnes ministrija, valsts augstskolas un mēs darbojamies vienā komerciālajā telpā. Izglītības un zinātnes ministrija ik pa laikam publicē gada pārskatus par augstākās izglītības finansējumu Latvijā. Tur var redzēt finansējumu visai nozarei kopumā, katrai augstskolai un cik naudas ir nopelnīts. Varam redzēt, cik valsts augstskola saņem no valsts budžeta dotācijām un cik no komercstudentu apmācībām no mācību maksājumiem. Nevienlīdzīgā konkurence ir tajā apstāklī, ka no komercdarbības pelna visi, bet privātām augstskolām nav budžeta dotāciju. Arī valsts augstskolām ir sava nopelnītā nauda gan no studentu maksājumiem par mācībām, gan no dažādām konsultācijām, maksas projektiem. Tieši šī nauda daudziem veido lielāko daļu augstskolu ieņēmumu, nevis budžeta dotācijas. Mēs visi atrodamies vienā komerciālā laukā, bet tikai spēles noteikumi ir dažādi un tie nav definēti.
Un šķiet, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir zināmas grūtības noformulēt savu attieksmi. No vienas puses, ir Augstskolu likums, kas pasaka, ka ir vienota augstākās izglītības telpa, un ir vadošā ministrija, kas ir par visu šo nozari atbildīga. Ministrijas uzdevums ir veidot šo nozares regulējumu. Privātās augstskolas vēršas pie ministrijas rakstiski vai sarunu ceļā. Tiklīdz apstiprina kārtējo jauno izglītības un zinātnes ministru, privātās augstskolas cenšas pieteikties audiencē izrunāties. Ministri, kurš skaļāk, kurš klusāk, mīl teikt: jā, jā, mēs, ministrija, esam valsts augstskolu dibinātāji, un mēs uzskatām, ka mūsu pienākums ir atbalstīt valsts augstskolas, jo likumā rakstīts, ka augstskolas finansē to dibinātāji, un tāpēc mēs neesam atbildīgi par jums, privātajiem. Nevienā politiskajā dokumentā mēs neatradīsim norādi, ka valstij vajag prioritizēt tieši valsts augstskolas. Visur būs teikts, ka galvenais ir students, visa centrā ir students, ka jābūt veidotai sistēmai, tajā skaitā finansēšanas sistēmai, kura vērsta uz studentu, un studentam ir jādod brīvība mācīties tur, kur viņš vēlas. Tāpēc arī pašlaik finanšu sistēma tiek reorganizēta pēc rietumvalstu parauga, lai samazinātu šīs tiešās budžeta dotācijas, bet studentiem vairāk dotu kredītus vai stipendijas.
Mēs zinām, ka, piemēram, Anglijā studenti saņem stipendijas ar nosacījumu un, ja viņi izpilda nosacījumu, tad stipendija nav jāatmaksā, respektīvi, nostrādā zināmu gadu skaitu specialitātē vai, piemēram, valsts darbā. Mēs pamazām virzāmies uz šādu sistēmu. Tādēļ mēs, privātās augstskolas, galīgi neredzam, kāpēc kredītu un stipendiju sistēma nevarētu būt attiecināma uz privātajām augstskolām tāpat kā citās valstīs. Tajā brīdī mums ar ministriju veidotos vienota sapratne. Bet es ceru, ka mēs ar laiku, vēl parādot zināmu aktivitāti, spēsim vienoties.
Prasības ir visiem vienādas, un arī mēs gribam un varam sagatavot valstij vajadzīgus speciālistus. Par to decembrī no Privāto augstskolu asociācijas rakstījām vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai. Premjeres Evikas Siliņas Ministru kabineta deklarācijā teikts - palielināt STEM specialitāšu absolventu īpatsvaru līdz 25%. Protams, tas ir viens mazs punkts no daudziem, bet tas attiecas uz mums. Tāpēc mēs rakstījām, ka te ir privātās augstskolas, un mēs esam gatavi piedalīties šī valdības rīcības plāna punkta īstenošanā. Lūdzu, aiciniet mūs pulciņā! Likums atļauj slēgt līgumu ar privāto augstskolu par noteiktu valstij nepieciešamu speciālistu sagatavošanu.
Es jau nesaku, ka mūs vajag subsidēt tāpat kā valsts augstskolas, bet noslēgt līgumu jau var. Valstij vajag STEM speciālistus? Lūdzu, piesakieties, kurš var, kurš grib, izvērtēsim un noslēgsim līgumu. Uz to mums atbildēja, ka nē. Speciālistus vajag, bet ne no privātām augstskolām. Tas mums neliekas tā īsti saprotami, bet, kā es teicu, turpināsim darboties.
Uzskatu, ka konkurences stiprināšana Latvijā, arī augstākās izglītības jomā, tikai uzlabotu izglītības kvalitāti un dotu pozitīvus rezultātus mūsu ekonomikai. Jūs teicāt, ka saistībā ar augstāko izglītību daudz runā par reitingiem, bet patiesībā vēl vairāk nekā par reitingiem runā par naudu.
Nauda, nauda, nauda. Naudas nav, un tad vienmēr pa rokai ir kādi cipari salīdzinājumi ar citām valstīm, salīdzinājumi ar kaimiņiem, Eiropas Savienības vidējo. Jā, finansējums pie mums ir mazāks gan izglītībai, gan zinātnei nekā citās valstīs. Tā ir, bet vai šīs finansējums tiek optimāli izmantots? Jo konkurence jau nepastāv. Konkurence netiek pieļauta ne augstākajā izglītībā, ne zinātnē. Viss tiek centralizēti sadalīts valsts augstskolām kā bāzes finansējums. Ja kaut vai uz daļu, tiem 25% valstij vajadzīgo speciālistu STEM nozarē, finansējums izglītošanai un apmācīšanai tiktu sadalīts konkursa ceļā un privātās augstskolas drīkstētu konkurēt ar valsts augstskolām, tad es esmu absolūti pilnīgi pārliecināts, ka uzlabotos studiju rezultāti un apmācības kvalitāte.
***
Turpinājums sekos. Turpinājumā par to, kādu iemeslu dēļ augstākās izglītības jomā nevalda brīva konkurence; kādēļ nespējam izrauties no ekonomiskās atpalicības; vai patiesi nevēlamies daudz pelnīt un kļūt bagāti.
