Jūrmalas muzejs ir viens no tiem muzejiem valstī, kuram ir skaidrs rīcības plāns un arī telpas, kur paglābt vērtīgāko krājuma daļu kara gadījumā. Par muzeja krājumiem, ekspozīciju un darbinieku rīcību apdraudējuma brīdī "Neatkarīgajai" stāsta Jūrmalas muzeja direktors Ernests Sviklis.
Muzejā ir pastāvīgā ekspozīcija un liels daudzums priekšmetu krājumos. Kas atspoguļots pastāvīgajā ekspozīcijā?
Pastāvīgajā ekspozīcijā aplūkojama Jūrmalas vēsture no kūrorta skata punkta. Jūrmala ir specifiska ar to, ka tajā ir apvienotas vairākas pilsētas ar atšķirīgiem vēstures stāstiem. 1959. gadā apvienoti Ķemeri, Sloka un Rīgas pilsētas Rīgas Jūrmalas rajons, izveidojot Jūrmalas pilsētu. Līdz ar to vienā pilsētā apvienots piejūras kūrorts bijušajā Rīgas Jūrmalā, balneoloģiskais kūrorts ar ārstnieciskajām dūņām un ūdeņiem Ķemeros, kā arī salīdzinoši industriālā Sloka. Šī dažādība arī iezīmē savdabīgo pilsētas attīstības gaitu un īpatnības atsevišķās tās daļās. Līdz ar to arī kā muzeja pamatekspozīcijas galvenais vadmotīvs ir izraudzīts kūrorts un tā vēsture, caur šo aspektu savijot pilsētas vēsturi vienotā veselumā.
Muzejs ir krietni paceļojis, līdz beidzot tas atrodas šeit, Tirgoņu ielā.
Muzejs nosacīti ir jauns - tas dibināts 1962. gadā, jau pēc pilsētas nodibināšanas. Pirms muzeja kā atsevišķas struktūras dibināšanas tas bija pašreizējā Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja struktūrā. Savas pastāvēšanas laikā muzejs vairākkārt mainījis atrašanās vietu un nosaukumu. Muzejs atradies gan Majoros, gan Dubultu luterāņu baznīcas telpās, gan Priedainē, bet 1997. gada nogalē pārcēlies uz bijušo ķīmiskās tīrītavas un veļas mazgātavas ēku Tirgoņu ielā 29, Majoros. Telpas ir renovētas, un pašreizējā izskatā muzejs ir kopš 2004. gada.
Cik vienības aplūkojamas ekspozīcijā? Un cik liels ir muzeja krājums?
Muzeja krājumā kopumā ir vairāk nekā 72 000 vienību, no kurām gandrīz 60 000 atrodas pamatkrājumā. Kopumā eksponētas gandrīz 3000 muzeja krājuma vienības. Krājumā viena no lielākajām kolekcijām ir pastkartes - atklātnes. To kopējais skaits sasniedz 7017 vienības. Tāpat ievērojama ir radioaparātu kolekcija, kurā ir 48 priekšmeti. Par ļoti īpašu var uzskatīt peldapģērbu kolekciju, kura ir vērtīga un ievērības cienīga. Vēl skaitliski ievērojamu daļu no muzeja krājuma veido monētas, kā arī mākslas kolekcija, par kuras pamatu kalpojusi Pormaņa mākslas kolekcija. Bez minētā muzejā atrodami interesanti trauku, mēbeļu un citu priekšmetu paraugi.
Vai priekšmetu un mākslas vērtību restaurācija tiek veikta uz vietas?
Mums nav restauratoru štata vietas. Tas ir ārpakalpojums konkrētām vajadzībām, izstādēm vai kādam īpaši vērtīgam priekšmetam. Atkarībā no konkrēta priekšmeta restaurācijas piesaistām konkrēta profila speciālistu - kokam, papīram, metālam u.c.
Muzejam ir arī apakšvienības...
Muzejam kopā ir četras struktūrvienības - Jūrmalas muzeja centrālā ēka Majoros, Aspazijas māja Dubultos, Bulduru izstāžu nams Bulduros, kā arī Jūrmalas brīvdabas muzejs Buļļos. Aspazijas mājas ekspozīciju veido deponēti materiāli, un tai nav sava krājuma. Arī Bulduru izstāžu namam nav atsevišķa krājuma, bet ar Valda Buša daiļradi un dzīvi saistītās vērtības iekļautas muzeja kopējā krājumā. Bez V. Buša darbnīcas un viņa mākslas darbu izstādēm Bulduru izstāžu namā redzama pastāvīgā izstāde par Bulduru vēsturi, kā arī mainīgās laikmetīgās mākslas izstādes. Jūrmalas brīvdabas muzejam savukārt ir krājums, kas galvenokārt satur liecības par zveju un zvejniekiem dažādos laikos.
Vai var izcelt kādas īpaši vērtīgas vienības pilsētas muzejā?
Tas ir grūti atbildams jautājums, jo vērtība ir ļoti dažāda - ne tikai materiālā izpratnē. Vērtīga noteikti ir peldkostīmu kolekcija, jo tā ir mūsu muzeja specifika. Man šķiet, ka ir grūti izcelt kādu atsevišķu priekšmetu - katrā no kolekcijām ir kādas pērles, kuras ir grūti salīdzināt ar citu kolekciju vērtīgākajiem priekšmetiem. Domāju, ka ļoti liela vērtība ir nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana - muzejā ir atmiņu pieraksti un citas liecības, kas ietver stāstus par konkrētiem likteņiem un pilsētas vēsturi kopumā. Kā atsevišķu krājuma vērtību var izcelt ormaņu ratus, kā arī 19. gs. beigu vasarnieku tērpus.
Cik bieži vienības, kuras atrodas krājumā, var ieraudzīt zinātkāri muzeja apmeklētāji?
Lielākā daļa muzeja krājuma ikdienā apmeklētājiem nav apskatāma. Ar krājumu ārpus izstāžu un ekspozīciju satura var iepazīties pētnieki un interesenti, rakstot iesniegumu atbilstoši nepieciešamībai. Tāpat daļu no neeksponētā krājuma var ieraudzīt mūsu veidotajās tematiskajās izstādēs. Ar zināmu regularitāti cenšamies izstādīt muzeja jaunieguvumus. Lielākā daļa krājuma vienību ļoti reti un lēni nonāk apritē, tāpat kā citos muzejos. Rīkojam arī ekspresizstādes, bet tās var arī nesaturēt muzeja krājumu. Novembrī izstādīsim deponēto Valijas Veščūnas-Jansones Lāčplēša Kara ordeni (Veščūna saņēma Lāčplēša Kara ordeni par izrādīto varonību cīņā pret bermontiešiem 17 gadu vecumā - red.). Cenšamies izstādīt lietas ar stāstu, nevis ar pašmērķi parādīt pēc iespējas vairāk mantu. Novembrī būs arī jauna izstāde par Jūrmalas pilsētas apvienošanu. Par mirkli pēc Otrā pasaules kara - kā attīstās Sloka, Ķemeri un Rīgas pilsētas Jūrmalas rajons, līdz 1959. gadā tās tiek apvienotas.
Muzeja rīcībā pirms kāda laika nonāca no Melnezera izceltie juveliera Velmera 30. gados darinātie Ķemeru sanatorijas trauki. Tie un citas mantas 70. gados sanatorijā nozagtas un slēpjot iemestas ezerā. Vai šos priekšmetus var aplūkot muzeja ekspozīcijā?
Ekspozīcijā ir viens saldējuma trauciņš no atraduma. Ekspozīcijā ir trauciņš, kurš nav gulējis purvā. Tas ir interesants kā paraugs. Interesants ir atraduma moments, tomēr par stāstu, kā šīs lietas nonākušas ezerā, pilnīgi droši būt nevaram.
Vai negaidīti atradumi bieži nonāk muzejā?
Cilvēki ir ļoti aktīvi un vēlas padalīties ar ģimenes dārgumiem, atmiņām, liecībām. Jāiegulda liels darbs, izvērtējot, kas ir muzeja vērtības un kādā veidā to var vai nevar uzņemt muzeja krājumā un ko no tā savukārt labprāt saglabāsim kā digitālu kopiju. Te ir jautājums, ko mēs uzskatām par vērtību, vērtīgu lietu. Ja runājam par materiālām vērtībām, piemēram, zeltu, tad atbilde būtu - nē. Savukārt pilsētas vēstures kontekstā - vēsturiskas liecības, ģimenes albumi, fotogrāfijas, atmiņas - tā ir liela vērtība.
Jūrmalas vēstures pētniecība ir diezgan savdabīga. Sabiedrībā ir likumsakarīgi veidojušies stereotipi un klišejas par Jūrmalu - viennozīmīgi pilsēta asociējas ar kūrortu, tas ir stāsts par kūrorta vēsturi. Bet arī kūrortā dzīvo cilvēki. Šobrīd mēs diezgan aktīvi strādājam pie zvejnieku atmiņu stāstu apzināšanas, pie uzņēmumu apzināšanas, skolu vēstures. Vācam atmiņas no iedzīvotājiem. Līdz ar to šobrīd mums ir daudz ļoti vērtīga materiāla tieši nemateriālā kultūras mantojuma kontekstā. Ir svarīgi, ka pilsētas vēsture nav plakātiska - tai tomēr ir daudzi slāņi. Eksistē arī cilvēciska vēsture, kas no lielajiem vēsturiskajiem procesiem ļauj iedziļināties personīgajā pārdzīvojumā, ko atsedz vēstures liecinieks. No pēdējā laika ieguvumiem varu minēt mākslinieku Ādolfu Zārdiņu (miris Jūrmalā kā neviena neatzīts mākslinieks - red.). Muzejs ieguva mākslinieka skiču albumus, zīmējumus. Viņš ir sava laikmeta pietiekami interesants piemērs. Absolūti netipisks padomju laikam. Tāpat mums ik pa laikam ir iespēja papildināt kolekciju ar mūsdienu mākslinieku darbiem. Pirms vairākiem gadiem bija iespēja no Jūrmalas mākslinieku biedrības pieņemt dāvinājumu. Pērn bija piešķirti līdzekļi iegādāties Roberta Koļcova darbu. Protams, naudas vienmēr vajadzētu vairāk, lai varētu veidot mūsdienu mākslinieku kolekciju, tas ir ilgtermiņa ieguldījums. Ļoti trūkst vietas krātuvē, bet tā ir visu muzeju nelaime. Pērn muzejs saņēma unikālas atklātnes.
Jums ir liela atklātņu kolekcija. Kādas, cik vērtīgas, kādas cenas, ja raugāmies no materiālā viedokļa?
Kolekcija ir liela un, domājams, arī vērtīga. Tā ir lieta, kuru daudzi kolekcionē. Reizēm ir grūti sameklēt kaut ko tiešām retu un unikālu, tāpēc ir sevišķs prieks, ja izdodas uziet kaut ko tiešām īpašu. Par cenām ir neatbildams jautājums. Sākot no dažiem eiro līdz vairākiem simtiem. Cenu ietekmē unikalitāte, skaits, cik tās ir saglabājušās, kādas tipogrāfijas īpatnības, specifisks autordarbs un citas īpatnības. Arī kolekcionāru interese nav droši ticams faktors, ne vienmēr par augstu cenu pārdotas tiek tieši augstvērtīgas vēsturiska rakstura atklātnes. Tie ir grūti ietekmējami faktori.
Mākslas priekšmetu iegādei naudu piešķir Jūrmalas dome?
Mēs iesniedzam pieprasījumu, un dome izvērtē. Katru gadu mēģinām pieprasīt līdzekļus mākslas darbu un vēsturisku priekšmetu iegādei, krājuma papildināšanai. Līdz ar to pamazām ir iespējams komplektēt krājumu atbilstoši ne tikai dāvinātāju iespējām, bet arī šo un to iegādājoties. Lai iegūtu papildu resursus, rakstām projektus arī Kultūrkapitāla fondam, taču pēdējos gados atbalstu neesam saņēmuši, bet jāatzīst, ka pieteikumu un vajadzību ir ļoti daudz. Bet mēs turpināsim aktīvi piedalīties projektu konkursos.
Un privātie kolekcionāri? Sniedz atbalstu, dāvina mākslas priekšmetus?
Pēdējā laikā kolekcionāri nav uzrunāti ar lūgumu dāvināt muzejam mākslas vērtības. Bet ar dāvinājumiem vienmēr ir sarežģīti un ir iespējams interešu konflikts juridiskajos aspektos.
Laikam zvejnieku stāstu ir daudz. Visos ciemos gar krastu kādreiz bija zvejas laivas.
Diemžēl zvejnieku ir palicis maz. Aktīvi cenšamies uzrunāt tos, kuri paši vai viņu ģimenes locekļi ir devušies zvejā. Jūrmalā daudzi strādāja zvejnieku kolhozā "Uzvara", par ko atmiņas vēl ir atrodamas. Tā ir tā vēstures daļa, kas pamazām aiziet, un ir svarīgi to fiksēt, lai saglabātu nākotnei.
Liecības tiek uzglabātas audioierakstos?
Lielākoties mēģinām atšifrēt ierakstus. Daļa ir uzglabāta digitāli, audioformātā, bet dominējoši tomēr pierakstu formātā.
Cik lielā mērā muzejs ir gatavs karadarbības gadījumā rīkoties? Ir kur novietot vērtīgāko krājuma daļu? Cik vienības nepieciešams evakuēt, kā tas notiks?
Tā ir lieta, kurai nekad nevar būt līdz galam gatavs. Vai mums ir plāns, kas būtu jādara - jā, plāns eksistē, ietverot arī krājuma evakuāciju. Pārvietošanai paredzēta salīdzinoši neliela muzeja krājuma daļa. Nav runa tikai par materiālajām vērtībām. Viens no būtiskākajiem aspektiem ir krājuma vienības neaizstājamība, unikalitāte. Cits aspekts saistās ar stāsta pievienoto vērtību - svarīgi saglabāt tās liecības, kurām ir liels vēsturiskais pienesums. Un visbeidzot arī materiālās vērtības. Šādos krīzes apstākļos ir ļoti grūti paredzēt liela apjoma un svara pārvietošanu. Šobrīd esam veikuši izlasi, un tā ietver vairākus simtus vienību. Ja būs tāda krīze, ka mums viss jāizdara dažu stundu laikā, mums tāpat nebūs iespējas pirmajā vilnī glābt vairāk. Mums ir labi sakārtotas kolekcijas, arī tās varam glābt, ja tas ir iespējams. Šobrīd ir veikta priekšmetu atlase, marķēšana, un nākamais solis plānā ir iegādāties pārvietošanas kastes.
Ir jau apzināta vieta, uz kurieni tiks nogādāti muzeja īpašie priekšmeti?
Tas ir neliels pagrabs. Mums ir skaidri zināms punkts, uz kurieni vest. Bet, neraugoties uz to, telpas vienalga ir pārāk mazas un pagaidām neaprīkotas. Vēl konkrētajam pagrabam jāpilnveido ieeja, jāatrisina kāpņu, lūku jautājums. Mums ir skaidrs, kā mēs to varam izdarīt, un zinām, kas jānopērk, lai varētu to pabeigt. Pamatā orientējamies uz fotogrāfiju, dokumentu, unikālu priekšmetu, unikālu mākslas darbu nogādāšanu drošībā.
Protams, ja mēs skatītos globāli, viss ir atkarīgs no trieciena smaguma. Nav tā, ka pagrabs ir paredzēts ļoti nopietnam apdraudējumam. Mūsu gadījumā karš nav vienīgie riski, bet šobrīd karš ir aktuāla tēma. Ir arī citi jautājumi, kuri līdz galam nav skaidri. Piemēram, kā evakuācijas laikā nodrošināt drošību paliekošajām vērtībām. Skaidrs, ka mēģināsim funkcionēt, cik varam. Esam runājuši ar pašvaldību (Jūrmalas domi - red.) un iesnieguši lūgumu nepieciešamības gadījumā piesaistīt Zemessardzi vai citus spēkus, kas varētu nodrošināt drošu pārvešanu un telpu apsardzi. Jautājums patiesībā ir ļoti sāpīgs, jo nevar evakuēt visu. Kas notiek ar to, kas netiek evakuēts? Kas notiek ar krājumu, ir skaidrs, tas ir relatīvā drošībā. Ar ekspozīciju ir sarežģītāk.
Vai ekspozīciju strauji nav iespējams nogādāt krātuvē?
Var, bet viss ir atkarīgs no tā, cik laika ir atvēlēts evakuācijai un ekspozīciju atbrīvošanai. Situācijas var būt dažādas - vai mums ir jāevakuējas, vai tikai jāgatavojas evakuācijai. Ja ir valstisks lēmums par evakuāciju, tad ir skaidrs, ka nevaram visu nogādāt drošākā vietā. Bet izlase, absolūti prioritāras lietas ir apzināta un uz kurieni nogādāt ir zināms.
Tātad dome šobrīd ir akceptējusi papildu spēkus, lai nodrošinātu vienību nogādāšanu drošā vietā?
Mēs esam iesnieguši savas vajadzības, un mūs atbalsta. Mūsu plāns ir apstiprināts pagājušajā gadā, iesniegts kopējā plānā, un nākamā gada budžetā ir paredzēti mums nepieciešamie resursi. Šobrīd prasām tehnisko atbalstu. Fizisko palīdzību varam cerēt saņemt ne tik lielā mērā, jo primārā palīdzība būs nepieciešama slimnīcām, skolām un citiem kritiskās infrastruktūras objektiem. Jūrmala ir ģeogrāfiski ļoti sarežģīta vieta - mēs atrodamies starp jūru un upi, tuvumā ir dzelzceļa sliedes, kas ir stratēģiskais objekts, tie visi ir paaugstināta riska faktori krājuma saglabāšanai. Tiksim skaidrībā ar pirmo etapu, kad viss būs kārtībā, un tad skatīsimies, ko vēl varam paveikt. Tomēr lielākās bažas ir nevis par to, ko pārvietosim, bet par paliekošo. Pieņemsim, aizslēdzam, aizzīmogojam, bet jābūt vismaz pāris cilvēkiem, kuri liela apdraudējuma gadījumā var fiziski sargāt objektu. Kara gadījumā marodierisma riski ir ļoti augsti. Gatavi dažādiem scenārijiem būsim trīs četru mēnešu laikā. Tālāk redzēs, kādas ir iespējas turpināt plānot.
