Veselība

Dentofobija vai stomatofobija - tās ir nepārvaramas bailes no visa, kas saistīts ar zobārstniecību. Kā ar to tikt galā, skaidro psihoterapeite no Igaunijas Svetlana Volodina kopā ar “limon.postimees.ee”.

Zāles pret galvassāpēm aptiekas apmeklētāji farmaceitiem lūdz visai bieži. Taču būtu vērtīgi bez steigas konsultēties ar farmaceitu par svarīgāko, kas saistīts ar bezrecepšu pretsāpju zāļu lietošanu. Turklāt iespējams, ka pretsāpju zāļu uzņemšanu var un vajag samazināt vai pat izvairīties no to lietošanas, veicot izmaiņas savā ikdienas rutīnā.

Zobārste Anna Ivanova savā “Instagram” lapā paskaidroja, kāpēc zobi jātīra pirms ēšanas no rīta, nevis pēc, raksta izdevums “Gordon”.

Sporta zāle un citas aktīvā dzīvesveida vietas ir lieliskas veselības stiprināšanai, taču, neievērojot higiēnu, šeit viegli iespējams radīt labvēlīgus apstākļus infekciju izplatībai.

Labs miegs un regulāras fiziskās aktivitātes ir svarīgas garīgajai un fiziskajai veselībai. Bet vai vingrinājumi var palīdzēt cilvēkiem, kuri naktī neguļ pietiekami daudz? Raksta “Medical Daily”.

Ja pirms gulētiešanas jūtaties izsalcis - kā rīkoties šajā situācijā? Vai labāk paēst pirms miega, vai tomēr doties pie miera izsalkušam? Tāpat kā par citām veselības tēmām, atbildes par diētu un miegu nav universālas. Lai noskaidrotu, kā pareizi rīkoties, ņemot vērā sava organisma individuālās vajadzības, raksta “TSN”.

Somijas Veselības un labklājības institūta profesors ir pārliecināts, ka tiem, kas jaunāki par 40 gadiem, joprojām ir iespēja pārskatīt savu dzīvesveidu un saglabāt savu veselību, raksta izdevums “Yle”.

D vitamīns, ko dēvē arī par "saules vitamīnu”, ir neaizstājama viela, kas nepieciešama pilnvērtīgai organisma darbībai. Lai gan cilvēka ķermenis spēj sintezēt D vitamīnu saules ultravioletā starojuma ietekmē, pietiekama tā uzņemšana daudziem joprojām ir izaicinājums, īpaši Latvijas klimata apstākļos. Tā rezultātā pavasara sākumā, pēc tumšajiem ziemas mēnešiem, daudzi saskaras ar nepatīkamajiem simptomiem, ko izraisa D vitamīna deficīts.

Iesnas, klepus, drebuļi, kakla sāpes un temperatūra nav nekas patīkams. Tie ir visbiežāk sastopamie saaukstēšanās simptomi. Laikā, kad aiz loga valda mainīgs laiks, te vienu dienu ir vēss, nākamajā dienā ir silts, ir pavisam viegli saslimt. Lai izvairītos no saaukstēšanās un slimošanas, neirozinātnieks Roberts Lovs dalās ar padomiem. Nav brīnumainu paņēmienu, kā sevi pilnībā pasargāt no saaukstēšanās, taču ir iespējams veikt dažādas lietas, lai iespējamību saslimt samazinātu līdz minimumam.

Bezmiegs ir izplatīts miega traucējums, kas var apgrūtināt aizmigšanu. Bezmiegs var iztukšot jūsu enerģijas līmeni un ietekmēt jūsu garastāvokli. Tas var ietekmēt arī jūsu veselību, darba rezultātus un dzīves kvalitāti.

Laikapstākļi, stress, darbs, finanses, problēmas privātajā dzīvē un atpūtas trūkums var ietekmēt mūsu mentālo veselību. Tieši tāpēc tikpat svarīgi, cik svarīgi ir parūpēties par fizisko veselību, ir padomāt arī par mentālo veselību. Lai iepriecinātu sevi un justos priecīgāki, nepieciešams veikt pāris izmaiņas savā ikdienā. Šoreiz Lifehacks.lv dalās ar padomiem, kādu jaunu ieradumu ieviešana ikdienā var uzlabot mūsu garastāvokli un pasargāt mentālo veselību no liekiem satricinājumiem.

Ziemas tumšie mēneši bieži vien izsmeļ enerģijas rezerves, atstājot ietekmi ne tikai uz kopējo labsajūtu, bet arī uz kognitīvajām spējām - uzmanību, uztveri un atmiņu. Lai atjaunotu smadzeņu darbību un mazinātu nogurumu, ir svarīgi pienācīgi "pabarot" savu prātu. Omega-3 taukskābes spēlē būtisku lomu smadzeņu veselībā, uzlabojot to funkcijas un palīdzot saglabāt asu prātu visa gada garumā.

Izrādās, ka ne vienmēr pie muguras sāpēm var būt vainojamas nopietnas veselības problēmas. Noskaidro, kas ikdienā var veicināt sāpes mugurā!

Labākais veids, kā uzņemt vitamīnus un minerālvielas, protams, ir ar sabalansētu uzturu. Tomēr ne vienmēr tas izdodas. Šādā situācijā talkā var nākt uztura bagātinātāji. Ārste Hana Patela no Lielbritānijas nosauc 10 vitamīnus un minerālvielas, kuri nozīmīgi labai veselībai!

Teju ikvienam cilvēkam ir tendence ik pa laikam pārēsties. Tas nav nekas labs, bet arī nav nekas traģisks. Ja laiku pa laikam sanāk pārēsties, tas nenozīmē to, ka jums ir ēšanas traucējumi. Taču, ja regulāri pārēdaties, tad tā jau ir problēma.

Glutēns ir proteīns, kas atrodams daudzos graudos, tostarp kviešos, miežos un rudzos. Glutēnu mēdz saukt arī par lipekli un tā ir ūdenī nešķīstoša olbaltumvielu grupa. Ja pēc glutēna saturošu produktu lietošanas izjūtat nepatīkamu diskomfortu, iespējams, ka jūs nepanesat šo lipekli. Glutēna nepanesamība izraisa ne tikai gremošanas traucējumus, bet var veicināt arī citas nepatīkamas izjūtas.

Kā jau visu, arī kofeīnu var pārdozēt. Tas notiek brīžos, kad uzņemat pārlieku daudz kofeīna, nekā jūsu ķermenis spēj droši pārstrādāt, un jums kļūst slikti. Kofeīna pārdozēšana var radīt nepatīkamas sajūtas, veselības problēmas un ļoti retos gadījumos tas var būt letāli.

Vesela sirds un nevainojama asinsrites sistēma ir ļoti svarīgi priekšnoteikumi, lai mēs diendienā justos labi un pilnvērtīgi varētu doties savās ikdienas gaitās. Diemžēl gan pasaulē, gan Latvijā sirds un asinsvadu saslimšanas ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem, turklāt sirds un asinsvadu slimības var veicināt arī virkni dažādu veselības problēmu, piemēram, cukura diabētu vai nieru mazspēju. Kā mazināt risku dzīves laikā saslimt ar hroniskām sirds un asinsvadu kaitēm, stāsta farmaceite Amanda Ozoliņa.

It kā jau nekas īpašs nav noticis, un dzīve rit kā ierasts, tomēr pēkšņi pamani, ka arvien biežāk pārņem aizkaitinājums, sarūgtinājums un neapmierinātība, savukārt enerģijas un spara šķietami kļūst arvien mazāk. Par ko liecina negatīvās emocijas un kā ikdienā parūpēties par mentālo veselību un tās profilaksi, stāsta kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) speciāliste, narkoloģe Ilze Maksima un farmaceite Alīna Fleišmane.

Aptuveni katrs desmitais cilvēks cieš no hroniska bezmiega. Tas negatīvi ietekmē pašsajūtu, rada dažādus veselības riskus, mazina produktivitāti darbā un tādējādi ilgtermiņā arī kopējo sabiedrības labklājību, tāpēc bezmiegu nevajadzētu ignorēt. Hronisks bezmiegs nav ārēju apstākļu radīta problēma – lielākoties cilvēki to sev “sagādā” paši ar nepareiziem un neveselīgiem domāšanas un uzvedības modeļiem. Un nekāda brīnumtabletīte nelīdzēs, būs jāķeras pie darba pašam ar sevi.

Sezonālie afektīvie traucējumi jeb sezonālā depresija, kuru mēdz saukt arī par ziemas vai rudens depresiju attiecīgajā gadalaikā, var piemeklēt ikvienu no mums. Ja gada tumšajos mēnešos, kad saule spīd reti,  jūtaties nomākts vai jums trūkst enerģijas, pastāv iespēja, ka tā varētu būt sezonālā depresija.

Ziemas laikā saule pie mums uzspīd reti. Dienas lielākoties ir apmākušās. Lai arī ilga uzturēšanās tiešos saules staros var būt kaitīga veselībai, īpaši tad, ja netiek izmantots saules aizsargkrēms, arī saules gaismas trūkums var negatīvi ietekmēt veselību. Kas notiek ar mūsu veselību, ja saules gaismas ir par maz?