Migrēna nav vienkārši galvassāpes - tā ir neiroloģiska saslimšana, kas var izpausties kā spēcīgas, pulsējošas sāpes, bieži vien vienā galvas pusē, un ko nereti pavada slikta dūša, jutība pret gaismu, skaņu vai smaržām. Dažiem cilvēkiem migrēnas lēkmes sākumu signalizē arī redzes traucējumi jeb tā sauktā aura. Lai gan migrēnas cēloņi nav pilnībā izskaidroti, ir skaidrs, ka ikdienas paradumiem ir liela nozīme lēkmju biežumā un intensitātē. Kā mūsu ikdiena ietekmē migrēnu un kā uzlabot pašsajūtu paša spēkiem, raksta “MayoClinic”.
Uzturs ir viens no biežākajiem migrēnas izraisītājiem, taču tas ir ļoti individuāls. Vienam konkrēts produkts var radīt lēkmi, citam - ne.
Biežāk minētie iespējamie migrēnas provokatori ir ilgi intervāli starp ēdienreizēm, cukura līmeņa svārstības asinīs, stipri pārstrādāti produkti, alkohols (īpaši sarkanvīns), nogatavināti sieri, šokolāde un produkti ar mākslīgajiem saldinātājiem. Arī pārmērīga kofeīna lietošana vai pēkšņa atteikšanās no tā var ietekmēt galvassāpju rašanos.
Praktiski padomi:
ēst regulāri, nepalaist garām brokastis, izvēlēties vienkāršus, siltus ēdienus, kas uztur stabilu enerģijas līmeni.
Daudziem palīdz arī pārtikas dienasgrāmata, kur iespējams pamanīt sakarības starp ēdienu un pašsajūtu.
Mīts par kolu un frī kartupeļiem kā “glābiņu” migrēnas laikā
Migrēnas kontekstā nereti dzirdams mīts, ka lēkmi var atvieglot ātrās ēdināšanas kombinācija - kola un frī kartupeļi. Šim uzskatam ir daļējs skaidrojums: kofeīns kolā īslaicīgi var sašaurināt asinsvadus un samazināt sāpes, bet sāls frī kartupeļos var palīdzēt, ja migrēna saistīta ar zemu nātrija līmeni vai izsalkumu.
Tomēr šis efekts parasti ir īslaicīgs un ne vienmēr labvēlīgs, jo liels cukura daudzums, piesātinātie tauki un straujas cukura līmeņa svārstības asinīs var migrēnu pat pastiprināt vai veicināt atkārtotu lēkmi.
Tāpēc šādu “pašārstēšanos” drīzāk var uzskatīt par izņēmumu, nevis drošu vai ilgtermiņā noderīgu risinājumu.
Migrēnai ļoti nepatīk haoss - gan dienas ritmā, gan organismā. Neregulārs miegs, pārgurums, pārmērīgs stress vai pēkšņas slodzes izmaiņas var būt spēcīgi izraisītāji.
Īpaši svarīgi ir doties gulēt vienādos laikos un labi izgulēties - gan darba dienās, gan brīvdienās. Arī ilgstoša skatīšanās ekrānos, slikta stāja un saspringti pleci var veicināt galvassāpes, kas pāriet migrēnā.
Praktiski padomi:
ieviest dienas ritmu, kurā ir regulārs miegs, kustība un atpūta;
pievērst uzmanību ķermeņa saspringumam, īpaši kakla un plecu zonā;
regulāri iziet svaigā gaisā.
Daudzi cilvēki meklē veidus, kā migrēnu mazināt bez medikamentiem vai kā papildinājumu tiem. Lai gan ne viena metode neder visiem, dažas pieejas patiešām ir sevi pierādījušas praksē!
Aukstas vai siltas kompreses uz pieres vai kakla zonas var mazināt sāpes - svarīgi izvēlēties to, kas konkrētajā brīdī šķiet patīkamāks.
Elpošanas vingrinājumi un apzināta relaksācija palīdz nomierināt nervu sistēmu, kas migrēnas laikā bieži ir pārslogota.
Dažiem palīdz arī ēteriskās eļļas, piemēram, piparmētra vai lavanda, viegli iemasējot deniņos vai ieelpojot aromātu.
Regulāra, maiga kustība - pastaigas, stiepšanās, joga - ilgtermiņā var samazināt migrēnas biežumu, jo uzlabo asinsriti un mazina spriedzi.
Galva vēsumā, kājas siltumā - sens novērojums ar loģisku pamatojumu
Uzskats, ka migrēnas laikā palīdz galvu turēt vēsumā, bet kājas - siltumā, balstās gan tautas medicīnā, gan fizioloģijā.
Aukstums galvas apvidū var palīdzēt sašaurināt asinsvadus un mazināt iekaisuma sajūtu, savukārt siltums kājām veicina asins cirkulācijas pārdali uz ķermeņa apakšdaļu. Šī kombinācija dažiem cilvēkiem tiešām var radīt atvieglojumu, īpaši migrēnas sākuma stadijā.
Tomēr arī šeit svarīgi ieklausīties savā ķermenī - ja aukstums vai karstums rada diskomfortu, efekts var būt pretējs. Tā ir vienkārša, nekaitīga metode, ko vērts pamēģināt, bet ne universāls risinājums visiem.
Migrēnas gadījumā svarīgi ir ne tikai reaģēt uz sāpēm, bet arī domāt par profilaksi. Tas nozīmē pamanīt agrīnos signālus - nogurumu, aizkaitināmību, pastiprinātu apetīti vai jutību - un ļaut sev laicīgi atpūsties.
Praktiski padomi:
samazināt dienas tempu, dzert pietiekami daudz ūdens, izvairīties no pārmērīgas stimulācijas (spilgtas gaismas, trokšņa), dot sev pauzi pirms sāpes kļūst spēcīgas.
Migrēna nav vājuma pazīme, bet signāls, ka organisms ir pārslogots vai jutīgs pret konkrētiem faktoriem. Lai gan to ne vienmēr iespējams pilnībā novērst, ikdienas paradumi var būtiski ietekmēt lēkmju biežumu un smagumu.
Apzināta ēšana, stabils dzīves ritms un saudzīga attieksme pret sevi bieži vien ir tikpat nozīmīga kā jebkurš cits risinājums.
