Par imunitāti runājam īpaši bieži rudenī, ziemā un pavasarī – kad apkārt visi klepo un šķauda. Taču līdzās vērtīgiem ieteikumiem gadu gaitā iesakņojušies arī mīti, kas rada maldīgu drošības sajūtu vai, tieši pretēji, lieku stresu. Aplūkosim izplatītākos priekšstatus par imunitāti un to, kā ir patiesībā, kopā ar “Harvard Health”.
Mīts: imunitāti var ātri “uzlabot”
Bieži dzirdam: “Sāc dzert vitamīnus, lai paceltu imunitāti.” Diemžēl imunitāte nestrādā kā slēdzis, ko var ieslēgt īsā laikā. Tā ir ilgtermiņa sistēma, ko ietekmē miegs, uzturs, kustība, stress un atpūta.
Patiesībā: imunitāti stiprina regulāri paradumi, nevis ātri risinājumi. Ja ķermenis ilgstoši ir pārslogots vai trūkst uzturvielu, dažas dienas ar vitamīniem brīnumus neizdarīs.
Mīts: jo vairāk vitamīnu, jo labāka imunitāte
Daudzi uzskata, ka lielas C vitamīna, D vitamīna vai citu uztura bagātinātāju devas automātiski nozīmē stiprāku aizsardzību. Patiesībā pārmērīga lietošana var radīt pretēju efektu vai noslogot organismu.
Patiesībā: svarīgs ir līdzsvars. Vitamīni vislabāk uzsūcas ar pārtiku, un uztura bagātinātāji jālieto mērķtiecīgi, vispirms noskaidrojot, vai tiešām ir to deficīts.
Mīts: ja bieži slimo, imunitāte ir “vāja”
Īpaši bērnu vecāki mēdz satraukties, ja atvase bieži saaukstējas. Tomēr imūnsistēmas darbība nenozīmē pilnīgu neslimošanu.
Patiesībā: vieglas saslimšanas ir daļa no imunitātes “treniņa”, īpaši bērnībā. Problēma drīzāk ir tad, ja slimības ir smagas, ilgstošas vai ar sarežģījumiem.
Mīts: aukstums pats par sevi izraisa slimības
“Neizej ārā bez cepures, saslimsi!” tā ir frāze, ko dzirdējuši gandrīz visi. Aukstums pats par sevi slimību neizraisa.
Patiesībā: saslimšanu izraisa vīrusi un baktērijas. Taču aukstumā ķermenis var kļūt uzņēmīgāks, ja ir noguris, nepietiekami paēdis vai nosalis. Tātad svarīga ir vispārējā organisma noturība, nevis tikai temperatūra.
Mīts: imunitātei pietiek ar “veselīgu uzturu”
Uzturs ir ļoti svarīgs, taču tas nav vienīgais faktors. Pat ideāla ēdienkarte nekompensēs hronisku miega trūkumu, stresu un fizisku izsīkumu.
Patiesībā: imunitāte cieši saistīta ar nervu sistēmu. Regulārs miegs, atpūta un emocionāls līdzsvars ir tikpat nozīmīgi kā vitamīni uz šķīvja.
Mīts: stress ietekmē tikai garastāvokli, nevis imunitāti
Stress bieži tiek uztverts kā “galvas lieta”, taču tam ir ļoti reāla ietekme uz ķermeni.
Patiesībā: ilgstošs stress paaugstina iekaisuma līmeni organismā un samazina imūnās sistēmas spēju reaģēt. Tāpēc bieži slimojam tieši pārguruma un emocionālas spriedzes periodos.
Kas patiesībā stiprina imunitāti?
Imunitāte vislabāk darbojas, ja ikdienā tiek ievērots pamatu pamats: pietiekams miegs, regulāra kustība, sezonai atbilstošs uzturs, svaigs gaiss un stresa mazināšana. Mazas, bet konsekventas darbības ilgtermiņā dod daudz lielāku efektu nekā jebkurš “brīnumlīdzeklis”.
Imunitāte nav burvju tablete, bet gan mūsu dzīvesveida spogulis. Atmetot mītus un koncentrējoties uz vienkāršiem, saprātīgiem ieradumiem, mēs varam palīdzēt ķermenim darīt to, kam tas radīts - aizsargāt mūs katru dienu.
